Kurām veselības nozares prioritātēm tiks izlietoti papildu piešķirtie 41,3 miljons eiro?

Nacionālais veselības dienests (NVD) plāno izvērtēt, kādām veselības nozares prioritātēm tiks izlietoti valdības papildu piešķirtie 41,3 miljons eiro, kas paredzēti, lai turpinātu nodrošināt akūtās vajadzības veselības aprūpē un ārstniecības nepārtrauktību.

Šodien Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas slimnīcu vadītāji tikās ar NVD, lai risinātu slimnīcu smagās finansiālās problēmas, kas novedušas slimnīcas uz maksātnespējas un bankrota robežas. LSB norāda, ka tās ir “sekas valsts kopējai veselības aprūpes politikai un savu solījumu nepildīšanai, saistībā ar valsts apmaksāto pacientu ārstēšanu ar izmaksu neatbilstošiem tarifiem”. Līdz ar to šāda valsts attieksme šogad būtiski apgrūtina tālāko pacientu ārstēšanu un izmeklēšanu Latvijas slimnīcās.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka NVD divu nedēļu laikā iesniegs projektu, kurā attiecīgi tiks aprēķināts, kurām pozīcijām otrdien atbalstītais finansējums tiktu sadalīts, aģentūru LETA informēja LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

“Visizdevīgākais pacientam ir, kad tiek papildus finansēti pacientu tarifi, nevis pakalpojumu apjoms, kas rada diezgan lielus zaudējumus slimnīcām, jo viņas jau ir uz tādas pusbankrota robežas. NVD būs jāiesniedz projekts ar aprēķiniem, kā tā summa tiks sadalīta. No diezgan sāpīgām izmaksu sadaļām ir neatliekamā palīdzība un intensīvā terapija,” sacīja Kalējs.

Viņš piebilda, ka, sadalot papildu piešķirto finansējumu tieši pacientu ārstēšanai, tas būtu ļoti vērtīgi slimnīcām.

Vienlaikus LSB valdes priekšsēdētājs atzina, ka piešķirtais finansējums atrisina situāciju veselības nozarē tikai daļēji, jo pašreiz tarifu starpība starp valsts tarifu un faktiskajām slimnīcu izmaksām esot milzīga. Pēc viņa paustā, krīze nav novērsta, un šobrīd tiek runāts par to, kādēļ tā vispār ir iestājusies. Proti, tādēļ, ka par pagājušo gadu slimnīcas par sniegtajiem pakalpojumiem nav saņēmušas 88 miljonus eiro.

Arī NVD direktors Āris Kasparāns atzina, ka, lai nodrošinātu pacientiem papildu pakalpojumus veselības nozarē, ir nepieciešams papildu finansējums, un valdības lēmums piešķirt minēto finansējumu ir konkrēts solis, kā atrisināt konceptuālas problēmas.

Kā ziņots, daudzas slimnīcas šobrīd atrodas tuvu bankrota robežai.

LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka slimnīcu vadītāji ir neizpratnē, kā dzīvot līdz gada beigām, jo “tas, ko solīja valdība, diemžēl nav realizēts.” Pēc viņa paustā, šobrīd pat maksas pakalpojumu sniegšana esot apgrūtināta, un pacientus sāk rakstīt rindā jau uz nākamo gadu.

“Valdība solīja, ka tiks kompensēts medikamentu un elektroenerģijas sadārdzinājums, bet diemžēl nekas no tā nav realizēts. Valdība atļāva ārstēt vairākus pacientus, lai varētu vairāk nopelnīt, bet katrs ārstētais pacients slimnīcām nes tikai un vienīgi zaudējumus, jo tarifs nav mainījies. Valsts par viena pacienta ārstēšanu diagnožu grupā maksā ap 1000 eiro, bet izdevumi ir par 900 eiro lielāki. Tas ir nepareizi,” uzsvēra Kalējs.

Lai turpinātu nodrošināt akūtās vajadzības veselības aprūpē un ārstniecības nepārtrauktību, valdība šodien, 5.septembrī, atbalstīja papildu 41,3 miljonu eiro piešķiršanu nozarei. Finansējums tiks izlietots deficīta segšanai un nodrošinās turpmāku pacientu aprūpi un ārstēšanu un valsts apmaksāto pakalpojumu nepārtrauktību, informēja VM.

Finansējums pieprasīts, pamatojoties uz valdības iepriekš lemto par papildus 140 miljonu eiro pieejamību veselības aprūpes nozarei līdz 2023.gada beigām.

2023.gadā veselības nozare saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu, kad valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, kas rada zaudējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsās būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pacientu skaita pieaugums ir novērojams pēc Covid-19 augstas saslimstības beigām, tāpat veselības aprūpes pakalpojumus ietekmē hronisko pacientu skaita pieaugums un viņu veselības stāvokļa smagums, ārstniecības izmaksu pieaugums un sabiedrības novecošanās.

VM informēja, ka laboratorisko izmeklējumu skaits kopš 2019.gada ir pieaudzis par 50%, ambulatoro pakalpojumu apjoms palielinājies par 12%, kompensējamo medikamentu izmaksas uz vienu pacientu palielinājušās par 37%, savukārt medikamentu izmaksas stacionāros – pieaugušas par 18%.

Avots: LETA