Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lai pēc iespējas agrāk diagnosticētu saslimstību ar onkoloģiskām saslimšanām, Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) aicina paaugstināt vecuma robežu valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm.
Neraugoties uz to, ka senioriem pēc 80 gadu vecuma ir novērota “samērā augsta saslimstība ar onkoloģiskām slimībām”, šobrīd gados veciem cilvēkiem nav pieejamas valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes.
Patlaban uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei reizi trīs tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, uzaicinājuma krūts vēža pārbaudei – reizi divos gados tiek nosūtīts 50 līdz 68 gadus vecām sievietēm. Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem, savukārt prostatas vēža profilaktisko pārbaudi veic visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.
“LSKA ieskatā, būtu nepieciešams paaugstināt vecuma cenzu vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un vecuma robeža vēža skrīningam būtu jāceļ līdz 80 vai 85 gadu vecumam, jo novecošana ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp vēzim,” uzsvēra LSKA struktūrvienības “Senioru saeimas” priekšsēdētāja Barba Girgensone.
Onkoloģisko slimību agrīnai diagnosticēšanai un šo slimību pacientiem nepieciešamo zāļu kompensēšanai nepieciešams lielāks valsts atbalsts, tāpēc nākamā gada valsts budžetā būtu jāparedz onkoloģisko slimību ārstēšanai atbilstošs finansējums, uzskata LSKA.
Apvienības pārstāvji atsaucās uz Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātiem, uzsverot neizmantotās iespējas vēža agrīnā atklāšanā – ģimenes ārstu praksēs nav iedibināta kārtība sistemātiskai pacientu aicināšanai uz profilaktiskajām pārbaudēm, valstī nav vienotas kārtības skrīninga rezultātu saņemšanai. Kritika pausta arī par “zaļo koridoru”, kas realitātē nedarbojas un vidējais laiks no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz diagnozes noteikšanai ir teju trīskārt lielāks, kā paredzēts – 195 dienas 65 dienu vietā.
“LSKA ieskatā būtiskākais trūkums ir pilnvērtīga finansējuma trūkums veselības aprūpes pakalpojumu uzlabojumu plānam onkoloģijas jomā. Visiem onkoloģijas pacientiem nav vienlīdzīgu iespēju saņemt valsts apmaksājamos kompensējamos medikamentus, turklāt situācijās, kad tie nav iekļauti sarakstā un slimniekiem par tiem jāmaksā pašiem, vairumā gadījumu viņiem šādu līdzekļu nav,” norādīja Girgensone.
Savukārt sabiedrības labākai informēšanai LSKA atbalsta 25.septembra ekspertu seminārā “Par onkoloģijas finansējumu un problēmām sociālā sloga kontekstā” izskanējušo aptieku ķēdes “Latvijas aptieka” ierosinājumu par aptieku iesaisti iedzīvotāju, tostarp senioru, informēšanā par valsts apmaksāto vēža skrīningu, jo “aptieka bieži vien ir pirmā vieta, kur vēršas seniors ar savu problēmu”.
LSKA arī aicina Nacionālo veselības dienestu koordinēt šīs aktivitātes, iesaistot speciālistus un nevalstiskās organizācijas pārstāvjus šī jautājuma risināšanai, atceroties par iespējamu sociālā sloga mazināšanu.
Avots: LETA
