Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
65% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir lietojuši uztura bagātinātājus, visbiežāk D vitamīnu, ko lietojis 41% aptaujāto, liecina Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati. Tāpat iedzīvotāju vidū populārs ir magnijs un omega-3 taukskābes, ko papildus uzņēmis katrs piektais aptaujātais (attiecīgi 21% un 19%). Saskaņā ar aptauju iedzīvotāji uztura bagātinātājus aktīvāk sāk lietot no 35 gadu vecuma. Izteikti biežāk tos uzņem cilvēki ar augstāko izglītību (78%), bet mazāk – ar pamatizglītību (51%).
“Uztura bagātinātāji būtībā ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai, tie ir koncentrētas uzturvielas vai citas vielas, kam piemīt uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme. Uztura bagātinātāju uzdevums nav ārstēt slimības, bet gan nodrošināt organismam visas nepieciešamās uzturvielas, lai tas spētu veiksmīgi funkcionēt, atjaunoties un cīnīties ar vīrusiem. Lai panāktu vēlamo efektu, uztura bagātinātāji jālieto jēgpilni un pārdomāti. Par to lietošanu un devām jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, noskaidrojot, vai uztura bagātinātājs patiešām spēs palīdzēt konkrēto problēmu risināt,” skaidro Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
D vitamīnu joprojām lietojam par maz
Pēdējo gadu medicīniskie pētījumi apliecina arvien lielāku D vitamīna nozīmi imūnsistēmas atbalstam, īpaši uzlabojot organisma noturību pret vīrusu saslimšanām, tajā skaitā samazinot elpceļu infekciju risku. Diemžēl tajās valstīs, kur saulainu dienu ir maz, tostarp Latvijā, D vitamīna trūkums ir īpaši izteikts. Lai gan Veselības indeksa pētījums apliecina, ka D vitamīns ir populārākais uztura bagātinātājs Latvijas iedzīvotāju vidū, tomēr ārstu un farmaceitu novērojumi liecina, ka to joprojām lietojam nepietiekami un neregulāri.
“D vitamīns ir viens no svarīgākajiem taukos šķīstošajiem vitamīniem, kam ir būtiska nozīme imunitātes veidošanā, kaulu un muskuļu sistēmas veselības uzturēšanā, sirds un asinsvadu sistēmas veselības uzturēšanā un citu organisma funkciju nodrošināšanā. D vitamīns praktiski ir vienīgais no vitamīniem, kas gada tumšākajā laikā būtu jālieto teju visiem, jo diemžēl tikai ar pārtikas palīdzību to nav iespējams uzņemt pietiekamā daudzumā. Gada griezumā saules mūsu valsts platuma grādos ir samērā maz, turklāt arī saulainā laikā bieži uzturamies telpās, lietojam saules aizsargkrēmus vai ķermeni sedzošu apģērbu, tāpēc arī vasaras periodā ieteicams turpināt D vitamīna lietošanu. Lai arī D vitamīna lietošanai praktiski nav ierobežojumu, D vitamīna ieteicamās diennakts devas nekad nedrīkst pārsniegt, un periodiski ieteicams noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai pārliecinātos par atbilstoši uzņemtu devu,” rekomendē Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
Kā norāda farmaceite, diemžēl novērots, ka cilvēki D vitamīnu mēdz lietot kampaņveidīgi, parasti tad, kad piemeklējusi kāda saslimšana, un tiklīdz tā ir garām, par D vitamīnu atkal tiek aizmirsts. Tomēr, lai D vitamīnam būtu pozitīvs efekts, tas jālieto regulāri un vismaz noteikta kursa garumā.
Populārs arī magnijs un omega-3 taukskābes
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā lietojis arī magniju (21%) un omega-3 taukskābes (19%). Arī šīs minerālvielas ir būtiskas vesela un spēcīga organisma uzturēšanai, un tās dabīgi nesintezējas, lai tās uzņemtu pietiekamā daudzumā ar pārtiku, būtu rūpīgi jāpārdomā sava ēdienkarte, atzīst farmaceite.
Nepietiekama magnija uzņemšana var veicināt nopietnu saslimšanu attīstību, piemēram, muskuļu vājumu, krampjus, tirpšanu, depresiju u.c. Savukārt omega-3 taukskābju papildu uzņemšana var būt nepieciešama, ja ēdienkartē pietiekami neiekļaujam treknās zivis, olas, riekstus un citus vērtīgus produktus. Šīs labās taukskābes palīdzēs uzturēt normālu asinsspiedienu, labvēlīgi ietekmēs sirdi un asinsvadus, kā arī regulēs holesterīna līmeni.
Starp biežāk lietotajiem uztura bagātinātājiem iedzīvotāji minējuši arī C vitamīnu (18%), minerālvielu un vitamīnu kompleksu (17%) un B grupas vitamīnus (14%).
Galvenokārt lieto imunitātes veicināšanai
Lielākā daļa aptaujāto uztura bagātinātājus lieto imunitātes veicināšanai (62%), kaulu un locītavu veselībai (38%), nervu sistēmas stabilizēšanai un stresa mazināšanai (22%), kā arī sirds un asinsvadu sistēmas veselībai (20%).
“Mūsu steidzīgais dzīves ritms atspoguļojas arī aptaujas datos, jo teju katrs piektais cenšas stresu mazināt ar uztura bagātinātājiem, bet vēl 13% šādā veidā cīnās pret bezmiegu vai miega traucējumiem. Tas liecina, ka mums nopietni jāpadomā par savu mentālo veselību un jāieplāno pietiekams laiks arī atpūtai un relaksācijai,” saka A. Ritene.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Avots: LETA
