1.aprīlī Latvijas meteorologi brīdināja iedzīvotājus par sliktu gaisa kvalitāti no Sahāras tuksneša atceļojušo putekļu dēļ.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informēja, ka saistībā ar Sahāras tuksneša putekļu mākoņa pārvietošanos virs Latvijas uz zemes virsmas izkritušo putekļu koncentrācija sasniegs maksimumu, tādējādi turpināsies ietekme uz kopējo gaisa kvalitāti visā Latvijā. Gaisa kvalitātes indekss saglabāsies slikts, tostarp vietām tas var būt arī ļoti slikts.
Gaisa kvalitātes pasliktināšanās vairāk varētu būt jūtama lielākajās pilsētās. Mainoties vēja virzienam vai citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, gaisa kvalitāte atkal uzlabosies.
9. aprīļa rītā debesis virs Latvijas bija daļēji mākoņainas un pāris kilometru augstumā koncentrējās visai liels daudzums Sahāras putekļu, ziņoja Latvijas meteorologi.
Saskaņā ar Eiropas Savienības programmas “Copernicus” datiem trīs kilometru augstumā prognozētā Sahāras putekļu koncentrācija virs Latvijas sasniedza aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti. Dienas gaitā vietām – galvenokārt pilsētās – gaisa kvalitāte pasliktinājās lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.
Šāds gaisa piesārņojums var būtiski ietekmēt to cilvēku veselību, kas cieš no sezonālām alerģijām vai astmas.
Portāla www.farmacija-mic.lv aptaujā sociālajā tīklā X.com (kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu Twitter), atbildot uz jautājumu “Vai sezonālo alerģiju šopavasar izjūtat smagāk kā citus gadus?”, 10,5% respondentu teica – “jā”. Vēl 10,5% atbildētāju atzīmēja, ka sezonālā alerģija vēl nav sākusies, bet 78,9% atbildēja, ka necieš no sezonālas alerģijas.
Statistika rāda, ka Eiropā ar alerģijām slimo aptuveni 150 miljoni cilvēku. Apmēram 30% eiropiešu cieš no alerģiskām iesnām, ko tautā sauc par siena drudzi.
ASV Slimību kontroles un profilakses centrs ziņo, ka sezonāla alerģija jeb alerģisks rinīts ir apmēram vienai ceturtdaļai (25,7%) pieaugušo. Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmija lēš, ka visā pasaulē alerģisks rinīts skar no 10% līdz 30% iedzīvotāju.
Alergologi uzsver, ka nekvalitatīvs, piesārņots gaiss būtiski ietekmē jebkura cilvēka veselību, taču īpaši gaisa kvalitāte ir svarīga pacientiem ar elpceļu alerģijām. Alerģija ir organisma imūnsistēmas pārmainīta reakcija pret alergēniem, piemēram, putekļiem, pelējumu, ziedputekšņiem, dzīvnieku alergēniem – spalvām, siekalām. Parasti imūnsistēma mūs pasargā, taču alerģiskam pacientam tā strādā nepareizā režīmā, kas var radīt konkrētu alerģijas izpausmi un tālāk jau arī alerģisko slimību.
Sezonālās alerģijas jeb siena drudža periods pakāpeniski kļūst ilgāks, pateicoties tam, ka klimats kļūst siltāks, pagarinās alergēnisku augu ziedēšanas laiks, lielāks ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā ļauj lielākam daudzumam putekšņu cirkulēt gaisā. Līdz ar to aug arī ar sezonālo alerģiju sirgstošo cilvēku skaits.
Sezonālu elpceļu alerģiju ārstē vai nu mazinot, vai izslēdzot saskari ar alergēnu, vai ar farmakoterapiju. Izslēdzot alergēna iedarbību, var panākt pilnīgu simptomu izzušanu. Lai pilnīgi izvairītos no ziedputekšņu alergēniem, pacientam putekšņu izplatīšanās periodā uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem būtu jāpārceļas uz citu klimata joslu, kur nav sastopami alerģijas simptomus provocējoši augi vai tie nezied. Piemēram, bērza ziedputekšņu alerģijas gadījumā agrā pavasarī no Latvijas varētu doties uz Vidusjūras apvidu. Taču efektīvs alerģijas ārstēšanas veids ir farmakoterapija.
Par to, kā farmaceits var palīdzēt pacientam, kas saskāries ar sezonālu alerģiju, vairāk var lasīt jaunajā žurnāla “Materia Medica” numurā.
Elīna Badune