Zāļu nelegālā aprite sociālajā platformā Telegram

Jūlijā portālā publicējam farmaceites Vitas Freibergas rakstu sēriju par nelegālu vai viltotu zāļu pieejamību Latvijā. Kolēģe divas nedēļas pētījusi vietnē Telegram nelegālu zāļu piedāvājumu un pieprasījumu un savu novērojumu pārskatu piedāvā jums, lasītāji. Pilnā apjomā materiāls pieejams Materia Medica 6/2024.

Zāļu nelegālā aprite sociālajā platformā Telegram

Sociālā platforma Telegram ir populārākā vietne, kurā ikviens, arī nepilngadīgie, var pāris stundu laikā iegādāties vai pārdot preci. No vienas puses, piekļūt šim saturam nav grūti, un tas ir pieejams arī likumsargiem. No otras puses, pieķert personu, veicot noziedzīgu darbību, kļūst arvien sarežģītāk, jo pārdevēji visbiežāk izvēlas veikt darījumus ar kurjeru vai pakomātu starpniecību un fiziski netiekas ar pircēju vai izmanto šifrēšanu, kas ir viena no šīs lietotnes priekšrocībām.

Kāpēc tas jāzina farmaceitam? Cilvēki ar narkotisko vielu atkarību, kuru vidū ir arī psihiatrijas un narkoloģijas ambulatoriski pacienti, ir sabiedrības daļa, ar kuru aptiekas darbinieki saskaras ikdienā. Mēs nevaram norobežoties no problēmām sabiedrībā un cilvēkiem, kuri nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, kas arī ir uzsvērts Latvijas farmaceitu ētikas kodeksa pirmajā punktā (1). Turklāt ne mazāk būtiski ir tas, ka farmaceitam jābūt informētam par ķīmiskām vielām un zālēm, ko atkarīgie mēģina iegādāties aptiekā, lai ļaunprātīgi izmantotu apreibināšanās nolūkā vai par prekursoriem narkotisku līdzekļu iegūšanai mājas apstākļos.

 Pieejamais sortiments, pircēju un pārdevēju profils

Veicu divu nedēļu novērojumu, un būtiskākā atziņa ir tāda, ka Telegram nav tirdzniecības vieta, kurā meklēt lētākas recepšu zāles ar mērķi ietaupīt vai meklēt zāles, kurām šobrīd ir piegādes pārtraukumi. Ja cilvēks no malas vēlas iegādāties recepšu medikamentu, viņam jārēķinās ar vairākiem aspektiem:

• pārdevēja noteiktā cena par attiecīgā medikamenta vienību ir nesamērīgi augsta (sk. tabulu V. Freibergas rakstā Materia Medica 6/2024), salīdzinot ar aptiekas cenām. Nelegālā apritē nav cenu regulējošu mehānismu, izņemot savstarpēju konkurenci, turklāt Latvijas stingrā recepšu zāļu aprites kontrole būtiski ierobežo recepšu zāļu iegādi aptiekā bez receptes;
• ārkārtīgi augsts risks iegādāties zāļu viltojumu, kvalitātei neatbilstošas zāles vai tādas zāles, kam pievienotas spēcīgas atkarību vai nāvi izraisošas vielas;
• pircējs ir pilnīgi neaizsargāts pret krāpniecību, piekrītot nelikumīgam darījumam un veicot apmaksu par apsolīto preci, to var arī nesaņemt;
• sociālās platformas vidi var raksturot kā kriminogēnisku, un lietotājus, īpaši jauniešus no sociāli nelabvēlīgas vides, te vervē “vieglai peļņai”, piedāvājot iesaistīties finanšu mahinācijās ar bankas kartēm un kriptovalūtu, narkotisko vielu izplatīšanas ķēdē vai pat pārrobežu kontrabandā.

Ņemot vērā minēto, ar Telegram starpniecību visbiežāk tirgo Latvijā stingri kontrolējamas vielas vai tās saturošas zāles, bet pārējo grupu recepšu zāles daudz retāk. Lietotnē tirgotās vielas un zāles pēc izcelsmes var iedalīt trīs lielās grupās (2):

• Latvijā reģistrēti un Latvijas aptiekās nopirkti recepšu medikamenti, kuru vidū visbiežāk ir III saraksta vielu zāles, īpaši benzodiazepīni (alprazolāms, klonazepāms) un tramadols. Nākamie izplatītākie ir antikonvulsanti pregabalīns un gabapentīns, antidepresanti (kvetiapīns, olanzapīns), miegazāles (zolpidēms) arī nootropiskie līdzekļi, piemēram, piracetāms. Jāsaka, ka II saraksta vielas (morfīns, fentanils) saturošas zāles sastopamas daudz retāk, jo tās pakļautas stingrākai kontrolei, diagnožu un pacientu loks, kam tās paraksta, ir daudz šaurāks. Izņēmums ir metilfenidāts, pēc kura pieprasījums ir augsts. Kas attiecas uz kodeīnu saturošiem pretsāpju medikamentiem, tad pamatā tos iegādājas, lai atdalītu kodeīnu no paracetamola ūdens slānī;
• nelegāli importētas ārzemēs reģistrētas narkotiskās un psihotropās vielas saturošas zāles. Šajā grupā ir opioīdi, kas Latvijā nav reģistrēti, piemēram, tapentadols un lielāku kodeīna devu saturoši sīrupi. Jāmin arī alprazolāma tabletes 2 mg devā, miorelaksants karisoprodols un stimulants modafinils;
• nelegālas narkotiskas vielas (I saraksts), piemēram, kokaīns, amfetamīns, mefedrons, marihuāna u.c. Šai pašā grupā ir arī pagrīdes ražotnēs sintezēts fentanils, metadons, nātrija oksibutirāts. Tā kā tie neklasificējas kā medikamenti, turpmāk tie netiks sīkāk raksturoti.

Pamanāmākā pārdevēju kategorija ir jauni cilvēki līdz 40 gadu vecumam, runā latviski un krieviski, šķietami darbojas individuāli (bet var būt arī lielākas izplatītāju ķēdes dalībnieki), un cenšas realizēt salīdzinoši nelielu daudzumu zāļu. Nereti pircēji ir cilvēki, kuri nāk no problemātiskas sociālās vides, “dzīvo vienai dienai”, viņu pirktspēja ir ierobežota, tāpēc psihotropās zāles tiek tirgotas ne tikai blisteros, bet arī pa vienai tabletei. Diemžēl tā ir realitāte, ka hroniski psihiatrijas un narkoloģijas pacienti vai personas no jebkuras citas pacientu grupas mēdz pārdot aptiekā iegādātas zāles peļņas gūšanas nolūkā. Receptes var būt nepamatoti izrakstītas, iegūtas nelikumīgi vai izrakstītas pamatoti, ar valsts kompensācijas vai bez tās.

Situācijas mēdz būt dažādas: pacienti, to vidū nepilngadīgi, tirgo sev parakstītās zāles vai ģimenes locekļa medikamentus. Farmaceitam jābūt vērīgam, kad persona aptiekā vēlas iegādāties, piemēram, savai vecmāmiņai paredzētās zāles, un interesējas tieši par psihotropiem medikamentiem. Pat ja tiek ievēroti noteikumi par zāļu iegādi pret e-recepti citai personai, ir būtiski rūpīgi apskatīt receptes, pārliecināties, ka pacientam tās ir aktuālas, ja ir pagājis krietns laiks kopš to izrakstīšanas, neaizmirst pierakstīt saņēmēja personas datus. Šaubu gadījumā farmaceitam ir tiesības atteikt izsniegt personai medikamentus. Tas pats attiecas uz neracionāli liela daudzuma kodeīna vai pseidoefedrīna bezrecepšu zāļu iegādi, īpaši vienā pirkumā ar kālija permanganātu (oksidētājs efedrona iegūšanai no pseidoefedrīna).

Aptiekā jāpievērš uzmanība gabapentīnu saturošu medikamentu iegādei ļaunprātīgai lietošanai. Nav pieļaujama to izsniegšana bez receptes. Ļoti iespējams, ka nākotnē gabapentīnam mainīsies likumiskais statuss, proti, tas tiks pakļauts uzskaitei, līdzīgi, kā tas notika ar pregabalīnu.

Telegram pircēju vidū ir tādi, kuri iepriekš nonākuši psihiatru, narkologu, policijas vai sociālā dienesta redzeslokā. Tie ir gan ilggadēji narkomāni ar iestājušos opioīdu toleranci, gan jaunieši, kuri sirgst ar psihiskām slimībām (šizofrēnija, bipolārie traucējumi) vai ārstējas no atkarībām, tādēļ viņiem tiek izrakstītas receptes zāļu iegādei šo stāvokļu ārstēšanai.

Ir arī pircēji, kuri, kā viņiem pašiem šķiet, nav un nekad nebūs narkomāni, bet vēlas vienkārši iegādāties kaut ko “atslābinošu ballītei” – eiforizējošu, halucinogēnisku. Tie ir maldi un pašapmāns, jo, kā mēs zinām, atkarības veidošanās bioloģiskais un farmakoloģiskais mehānisms cilvēku vidū var minimāli atšķirties pēc genotipa, bet noteikti ne pēc sociālās piederības. Retāka pircēju kategorija ir tie, kuri meklē miegazāles, tievēšanas brīnumzāles vai nootropiskus, tonizējošus līdzekļus, gatavojoties eksāmeniem vai sesijām.

Rezumējot, galvenie mērķi šo līdzekļu iegādei ir abstinences sindroma jeb tā saukto lomku mazināšana pēc narkotiku lietošanas, apreibināšanās, medikamentu apmaiņa vai pārpirkšana peļņas gūšanas nolūkā.

Vita Freiberga, farmaceite

Atsauces

1. Latvijas farmaceitu ētikas kodekss. LFB.
2. Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis 89, 23.05.1996.

Turpinājums:

Pasaulē atklāti zāļu viltojumi; vietnē Telegram tirgo līdzekļus sportistiem

Globālā opioīdu krīze skārusi arī Latviju

Nepamatota recepšu izrakstīšana; vai cīņa pret nelegālu vielu izplatīšanu iespējama