Asociācija mudina ātrāk rast finansējumu diabēta pacientu redzes zaudēšanas novēršanai

Latvijas Diabēta asociācija mudina ātrāk rast finansējumu diabēta pacientu redzes zaudēšanas novēršanai, ņemot vērā, ka ar šo slimību sirgstošo cilvēku skaits pakāpeniski pieaug jau 30 gadus.

Kā trešdien žurnālistiem sacīja Latvijas Diabēta asociācijas priekšsēdētāja Gunta Freimane, diabēta pacientu nepiepildīto vajadzību saraksts ir ļoti garš, un uz to jau tikusi vērsta arī Saeimas Veselības apakškomisijas uzmanība.

Viņa uzsvēra, ka pacients nav staigājošs nesaistītu orgānu kopums – vienas pacienta vajadzības ir saistītas ar citām, un, jo mazāk valsts iegulda ārstēšanas kompensācijas mehānismos, jo vairāk samilzt rindas pēc pakalpojumiem.

Tā rezultātā valstij nākas risināt vēlīnā diabēta izraisītās problēmas, izdodot vairāk līdzekļu par diabēta pacientu ārstēšanu nekā gadījumā, ja šīs problēmas novērstu ar savlaicīgu medikamentu kompensāciju.

Savukārt Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags norādīja, ka ar jaunākajiem medikamentiem tīklenes tūsku diabēta pacientiem dažkārt var veiksmīgi izārstēt pat trīs dienu laikā. Turpretī, nenodrošinot šādus medikamentus, pacients var “ielaist” slimību, kļūt akls un iegūt invaliditāti.

Pacients pats var apmaksāt redzes korekcijas injekcijas, bet diemžēl pacienti mēdz nogaidīt un sākt ārstēšanu tikai tad, kad ir jau par vēlu vai kad jau iegūta lielāka invaliditāte, viņš norādīja.

Vanags uzsvēra, ka arī vecuma akluma deģenerācijas pacientu grupai šādu medikamentu kompensācija būtu svarīga.

Kopējais pacientu skaits, kam nepieciešama šāda acu bojājumu ārstēšana, ir aptuveni 5000, viņš lēsa.

Diskusijas gaitā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš uzsvēra, ka svarīgākais ir novērst reālās sekas – invaliditātes pieaugumu. Novēršot iespēju iegūt invaliditāti, jāizveido stabilāka sociālā atbalsta sistēma, viņš pauda.

Pēc Dūdiņa apgalvotā, šī gada sākumā pieaugušo grupā ir 3690 cilvēki ar invaliditāti, kas ir pieaugums par 314 cilvēkiem, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu. Savukārt šī gada sākumā invaliditāte noteikta 633 bērniem, kas ir pieaugums par 93.

“Senioru saeimas” priekšsēdētāja Barba Girgensone atzina, ka ģimenes ārsti senioriem bieži norāda, ka viņu vecumā redzes problēmas ir normālas.

“Taču vai tas tiešām ir normāli, ka pasliktinās dzīves kvalitāte?”, viņa retoriski vaicāja, aicinot redzes problēmas senioru vidū skatīt nevis kā vecumposmam raksturīgu problēmu, bet kopsummā ar citiem pacienta simptomiem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs Edmunds Cepurītis (P) uzsvēra, ka ir jāmaina pieeja, ka katrs valstī atbild par savu veselību, jo, kad paši pacienti nespēj nosegt izdevumus par zālēm, rezultātā par tām tāpat samaksā visi jeb valsts. Viņaprāt, zāļu kompensācijas stāsts aktualizē nepieciešamību pēc vienlīdzīgas un efektīvas rīcības sistēmas, uz ko vajadzētu tiekties arī nākotnē.

Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis atzīmēja, ka šobrīd prioritāra interese ir veselības drošība, kas svarīga arī diabēta pacientiem. Viņš norādīja, ka medikamentu rezerves neparedzētiem gadījumiem ir ļoti mazas. Ukrainas karadarbības rezultātā tieši diabēta pacientu grupa Ukrainā cieta visvairāk, tieši insulīns diabēta pacientiem no sistēmas pazūd visātrāk, nemaz nerunājot par specifiskākiem medikamentiem.

Uršuļskis prognozēja, ka tīklenes bojājumu injekcijām diabēta pacientu grupai būtu nepieciešami aptuveni 2,5 miljoni eiro.

Visticamākais, ka šādu finansējumu var rast, sadarbībā ar Nacionālo Veselības dienestu, taču nav skaidrs, cik ātri šādu finansējumu varēs rast, ņemot vērā aktuālās veselības drošības prioritāšu izmaksas, viņš rezumēja.

Avots: LETA