Endokrinologu asociācijas vadītāja rosina paplašināt diabēta apmācību pieejamību

Pašlaik diabēta pacientu apmācības pieejamas vien specializētos centros, tāpēc valstiskā līmenī būtu jāstrādā pie šo apmācību pieejamības paplašināšanas, lai lielāks skaits pacientu varētu tajās piedalīties, pirmdien Latvijas Diabēta federācijas (LDF) pasākumā par otrā tipa diabēta ārstēšanas pieejamību pauda Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere.

Viņa atzina, ka jaunie speciālisti pašlaik ir nepietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu aizvien pieaugošā pacientu skaita vajadzības. Viņa uzsvēra, ka lielāks skaits speciālistu būtiski uzlabotu ne vien pašu ārstēšanas procesu, bet arī diabēta apmācības, ko rekomendē apgūt katram diabēta pacientam brīdī, kad slimība tiek diagnosticēta. Īpaši nepieciešams lielāks skaits diabēta apmācības māsu.

Tāpat šo problēmu uzrādot arī LDF veiktās pacientu aptaujas dati.

Lielākā daļa jeb 45% pacientu atzīst, ka nekad nav nosūtīti uz Diabēta apmācības kabinetu, kamēr vien 31% atbild apstiprinoši. Vienlaikus 12% respondentu atzīst, ka par šādu kabinetu nekad neko nav dzirdējuši, un tāds pats skaits aptaujāto norāda, ka viņu dzīvesvietas tuvumā šāda kabineta nav.

Pašlaik Latvijā diabēts diagnosticēts jau vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, norādīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Kā uzsvēra Geldnere, līdz ar aptaukošanās tendencēm pieaudzis to pacientu skaits, kam diagnosticēts tieši otrā tipa diabēts. Vienlaikus tas saistāms arī ar cilvēka mūža ilguma palielināšanos.

Līdztekus Veselības ministrija (VM) jau esot radusi līdzekļus diabētiskās retinopātijas ārstēšanai, lai finansētu diabēta izraisītus acu bojājumus, norādīja asociācijas vadītāja. Geldnere arī pauda gandarījumu, ka VM pievērsusies aptaukošanās problēmu risināšanai gan profilaktiskā, gan tālākā līmenī, kad problēma jau ir nopietns veselības apdraudējums.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Endokrinologu asociācija izstrādājusi jaunas klīniskās otrā tipa diabētu pacientu ārstniecības rekomendācijas. Pirms astoņiem gadiem tās izdotas pirmo reizi, taču tagad galvenā pieeja otrā tipa diabēta ārstēšanai ir specifiska – vienam pacientam vairāk raksturīgas aptaukošanās izraisītas komplikācijas, kamēr citiem tās var būt, piemēram, hroniskas nieru slimības. Tālab jaunās rekomendācijas otrā tipa diabēta pacientu ārstēšanā balstītas individualizētā pieejā.

Geldnere uzsvēra, ka svarīgākais slimības efektīvā aprūpē ir tās savlaicīga diagnostika, tomēr pamatā galvenais šķērslis ir ilgais gaidīšanas laiks pie endokrinologa. Tāpēc būtiska loma ir tieši ģimenes ārstiem, kas pirmie var rosināt savlaicīgi veikt diabēta diagnostiku. Tāpat rosināts priekšlikums ļaut ģimenes ārstiem izrakstīt diabēta pacientiem arī specifiskākus medikamentus. Pašlaik ģimenes ārsts var izrakstīt jaunākos diabēta medikamentus, taču atsevišķos gadījumos nepieciešami specifiskāki medikamenti, ko var izrakstīt tikai endokrinologs.

Komentējot diabēta pacientu aptaujas datus, LDF prezidente Indra Štelmane informēja, ka vairums respondentu jeb 51% atzina, ka diabēta ārstēšanas procesu viņiem vada ģimenes ārsts. Nedaudz mazāk jeb 47% aptaujāto atzina, ka diabēta ārstēšanas procesu vada endokrinologs.

Ar slimības ārstēšanas procesu pilnībā ir apmierināta tikai nedaudz vairāk kā ceturtā daļa otrā tipa cukura diabēta pacientu, savukārt 40% respondentu uzskata, ka būtu nepieciešama efektīvāka ārstēšana, liecina LDF aptaujas rezultāti.

Lielākā daļa jeb 54% aptaujāto pacientu uzskata, ka diabēts tiek kontrolēts labi, savukārt 39% uzskata, ka nepieciešama efektīvāka ārstēšana.

Uz jautājumu, vai ir apmierināti ar ārstēšanas procesu, pilnībā apstiprinoši atbildējuši 27% pacientu. Daļēji ar ārstēšanās procesu apmierināti ir 66% respondentu. Pilnībā ar ārstēšanās procesu neapmierināti ir vien 5% aptaujāto, kamēr 2% izvairījās sniegt atbildi.

Tāpat vairums respondentu jeb 58% apstiprināja, ka saņem ģimenes ārsta konsultācijas par diabētu savlaicīgi un kvalitatīvā līmenī. To noliedza 27% aptaujāto.

Visbiežākais ieteikums, ko pacienti minēja, lai uzlabotu diabēta ārstēšanas pieejamību, ir saīsināt nokļūšanas laiku pie endokrinologa – šādi atbild 35% aptaujāto.

Otra biežākā atbilde, ko izvēlējušies 29% aptaujas dalībnieku, ir priekšlikums saņemt efektīvas zāles diabēta ārstēšanai jau sākotnēji pie ģimenes ārsta. Priekšlikumu lokā ir arī uztura speciālista konsultācijas, kuras vēlētos saņemt 23% aptaujāto. Savukārt vien 13% vēlētos saņemt diabēta apmācību vai izglītošanu par pašrūpi.

Tāpat “sāpīgs jautājums”, Geldneres ieskatā, ir arī nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmu nodrošināšana pirmā un otrā tipa diabēta pēc operācijām. Šīs sistēmas ir īpaši būtiskas svārstīgu glikēmijas rādītāju gadījumos, kad pacients ir “pilnīgi atkarīgs no diabēta monitorēšanas sistēmām”. Endokrinologu asociācija šo jautājumu adresējusi arī VM.

Ja novēroti tādi simptomi kā bieža urinēšana, slāpes, nogurums, svara zudums, miegainība vai enerģijas trūkums, tie visi var liecināt par paaugstinātu glikozes līmeni asinīs un ir signāls apmeklēt ģimenes ārstu. Tostarp Latvijā ir pieejama arī savlaicīga diabēta skrīninga programma, informēja asociācijas vadītāja.

Latvijas Endokrinologu Asociācija 22.novembrī plāno tikties ar ģimenes ārstu asociācijām, lai pārrunāto svarīgāko cukura diabēta pacientu aprūpē.

Jau vēstīts, ka LDF septembrī un oktobrī veica organizācijas biedru un otrā tipa cukura diabēta pacientu aptauju, lai apzinātu viedokli par to, vai diabēta ārstēšanā ir sistēmas nepilnības un vai uzlabojot ārstēšanas pieejamību un zāļu izrakstīšanas nosacījumus ģimenes ārstiem, tās varētu novērst.

Divām piektdaļām jeb 40% otrā tipa cukura diabēta pacientu nokļūšana pie endokrinologa bijuši nepieciešami četri un vairāk mēneši, noskaidrots aptaujā.

Aptaujā piedalījušies 60 LDF uzrunātie pacienti.

Avots: LETA