Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
“Mēs jau kādu laiku domājam par to, lai Veselības inspekcijā būtu mazāk birokrātijas, lai tā ātrāk reaģētu uz pacientu iesniegumiem. Pēc būtības Veselības inspekcijai ir jākļūst pacientiem draudzīgākai,” tā veselības ministrs Hosams Abu Meri Latvijas Televīzijā pamatoja savu lēmumu nomainīt līdzšinējo iestādes direktori Anitu Slokenbergu pret Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Antru Valdmani, kura darbu sāks 2025. gada 3. janvārī. Inspekcija ir ministram pakļauta tiešās pārvaldības iestāde, viņam ir atļauts iecelt un atcelt vai aizrotēt inspekcijas vadītāju. Hosams Abu Meri cer, ka jaunā vadītāja reorganizēs šo iestādi tā, lai pacienti justu, ka tur aizstāv viņu tiesības, nevis lielāko daļu pacientu iesniegto sūdzību Ārstniecības riska fondā atzīst par nepamatotām – šogad pusgadā iesniedzējiem par labu nav bijuši 74% lēmumu.
Taču, nospraužot šādu cēlu mērķi, ministram vispirms vajadzētu apskatīties, kas notiek viņa pārvaldītajā saimniecībā Brīvības ielā, jo draudzīgumu pret pacientiem nevar nodrošināt, ja ministrijas juristi gandrīz visus iedzīvotāju pārsūdzētos Veselības inspekcijas lēmumus atstāj spēkā. Pirms pacients dodas meklēt taisnību tiesā, jo inspekcijas paspārnē izvietotais Ārstniecības riska fonds nevēlas segt veselībai nodarīto kaitējumu vai izmaksā pārāk mazu atlīdzību, vēl ir iespēja doties uz ministriju cerībā, ka tā nebūs ar inspekciju uz vienu roku.
Faktiski ministrijai, kuras uzdevums ir veidot nozares politiku, nebūtu jānodarbojas ar Veselības inspekcijas atzinumu pārskatīšanu, to ir apliecinājuši vairāki veselības aprūpes jomas speciālisti. Medicīnas tiesību juriste Solvita Olsena, skaidrojot, kā šis process notiek citās valstīs, man stāstīja, ka, piemēram, Zviedrijas sistēmā sākotnējos lēmumus, par kuriem radies strīds, pārbauda neatkarīgu speciālistu komisija. Tā esot autoritatīva neatkarīga institūcija, kurai ir gan zināšanas, gan prasmes, lai cilvēks tai varētu uzticēties. Turpretī Latvijā pacients tiek mānīts, ka ministrija mainīs inspekcijas atzinumu par labu pacientam.
Ronalds Rožkalns, zvērināts advokāts, kuram ir arī ārsta diploms, pastāstīja par kādu gadījumu, kad tiesā vērsās paciente, kuru operējot ķirurgs neesot pamanījis blakus esošu orgānu un to savainojis, tādēļ radās smagi sarežģījumi, kas atstās iespaidu uz pacientes visu atlikušo mūžu. Veselības inspekcija uzskatīja, ka šis gadījums neesot nekas ārkārtējs, jo ārsts jau nav gribējis ļaunu, un Veselības ministrija šādu nostāju atbalstīja. Toreiz tiesa deva objektīvu novērtējumu, ka šāda pieeja ir nepareiza.
Lūk, vēl cits gadījums. Vairākās “Latvijas Avīzes” publikācijās esmu rakstījusi par Guntu (vārds ētisku apsvērumu dēļ mainīts), kura kļuva par otrās grupas invalīdi pēc tam, kad, veicot valsts noteikto skrīninga mamogrāfiju, radiologa paviršības dēļ, kā arī nolietota mamogrāfa dēļ saņēma no ārsta kļūdainu atzinumu, proti, ka viņai nav ļaundabīgas atradnes.
Par smagu veselībai nodarītu kaitējumu no Ārstniecības riska fonda viņai tika izmaksāti tikai 13% no maksimāli pieļaujamās 142 290 eiro lielās naudas summas.
Toreiz viņa šo lēmumu pārsūdzēja ministrijai. Tā ierosināja administratīvo lietu.
Pēc pusgada paciente saņēma atbildi, ka nolemts atstāt negrozītu pieņemto lēmumu, jo ministrija neesot konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu inspekcijas sniegtā atzinuma apšaubīšanai. Pēc tam sekoja tiesa, kur atbildētāja – Veselības inspekcijas pārstāve – centās pierādīt, ka sieviete pati vien esot vainīga, ka audzējs nav laikus atklāts, tāpēc izmaksātā naudas summa esot samazināta. Pacientei par labu lēma gan Jelgavas tiesu nama Administratīvā rajona tiesa, gan apgabaltiesa, uzliekot par pienākumu Guntai izmaksāt papildus vēl gandrīz deviņus tūkstošus eiro, taču inspekcija nelikās mierā un vērsās ar kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Senātā. Tas pielika punktu šai lietai, atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību.
Inspekcija panāca to, ka bija vajadzīgi septiņi gadi, lai Gunta no valsts varētu saņemt atlīdzību par savai veselībai nodarīto postu.
Māc šaubas, vai Hosamam Abu Meri izdosies īstenot savu sapni par pacientiem draudzīgu Veselības inspekciju, kamēr tā būs pakļauta ministrijai ar ministra ekskluzīvām tiesībām iecelt tās vadītāju. Ministri nāk un iet, ne jau visiem piemīt spēja būt absolūti objektīviem. Vēl jo vairāk tad, ja ministrs ir ārsts, par kura kolēģiem inspekcijā var nonākt sūdzības. Jāņem vērā arī tas, ka inspekcijas direktors ir civildienesta ierēdnis, kuram ir tiesības būt partijas biedram. Diezin vai ministrs samierinātos, ka inspekcijas direktora amatā ir kāds ar atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem. Atgādināšu, ka ārvalstu eksperti (Eiropas Veselības aprūpes pakalpojumu un sociālās aprūpes uzraudzības organizāciju ekspertu grupa) 2018. gadā pētīja veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības jautājumus Latvijā un tā gada oktobrī uzrakstījuši ziņojumu. Tajā norādīts, ka Veselības inspekcijai vajadzētu darboties kā neatkarīgai iestādei ar pietiekami kvalificētiem ekspertiem, kas pārzina visu aktuālo klīnisko praksi un tehnoloģijas.
Ziņojumā var izlasīt, ka Latvijā daudzu aptaujāto (pacientu, amatpersonu u. c.) uzskats ir tāds, ka inspekcija darbojas pēc politiskajiem norādījumiem, nevis neatkarīgi un pārredzami. Eksperti secinājuši, ka inspekcijas rīcībā nav formālu instrumentu, lai nodrošinātu neatkarību no politiskās vadības un ietekmes. Lai inspekciju varētu uzskatīt par neatkarīgu valsts organizāciju, būtu maināms tās juridiskais statuss, tieši pakļaujot to Ministru kabinetam ar neatkarīgu priekšsēdētāju, kas iecelts, piemēram, uz noteiktu laiku. Šis varētu būt pirmais solis ceļā uz neatkarīgu un pacientiem draudzīgu inspekciju.
Avots: LETA, Latvijas Avīze, autore Māra Libeka
