Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šogad slimnīcām plānots atvēlēt 674,2 miljonus eiro jeb par nepilniem 30 miljoniem eiro vairāk nekā pērn gada sākumā paredzētais finansējums. Taču iepriekšējā gadā stacionāriem vairākkārt tika piešķirti papildu līdzekļi, uz kuriem šogad diez vai var cerēt.
Stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem 2024. gada sākumā plānotais finansējums bija 646,7 miljoni eiro (418 miljoni – neatliekamajai palīdzībai, 228,6 miljoni – plānveida). Minētās summas gan pēc slimnīcu tīkla attīstības ziņojumiem, kuros tika vērsta uzmanība uz pakalpojumu pārpildi un arvien pieaugošo valsts parādu stacionāriem, gada griezumā mainījās vairākkārt, piešķirot papildu naudu nozarei.
Gada noslēguma prognoze – sniegtie pakalpojumi virs plānotā sasnieguši 5,4 miljonus eiro. Tas ir 1% no kopējā stacionārā budžeta, atskatoties uz iepriekšējo gadu, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē situāciju raksturoja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga, piebilstot, ka astoņas no pērn piešķirtajām summām bija vienreizējas – kopumā teju 20 miljoni eiro – un šogad uz tām cerēt nevar. Viņa norādīja, ka šogad finansējums ir paredzēts: 444,5 miljoni neatliekamajai palīdzībai, 229,6 miljonus – plānveida, tas ir nepilnus 30 miljonus eiro vairāk nekā pērn sākotnēji noteiktais. Finansējums stacionārajām iestādēm šobrīd ir plānots pirmajam gada ceturksnim. Arī 2026. gada budžets, visticamāk, būs šāgada robežās, taču Veselības ministrija (VM) noteikti iesniegs papildu pieprasījumus.
NVD, zinot sarežģīto situāciju, rosinājusi mainīt Ministru kabineta noteikumus, piemēram, plānoto pacientu skaitu ārstniecības iestādei noteikt ne lielāku par 10% no iepriekšējā gada skaita, kā arī pārskatīt apmaksas modeli lielo locītavu endoprotezēšanai. Šie ieteikumi netika akceptēti. Tad nu, lai pārskatītu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas principus, šomēnes tiks organizēta darba grupa, kurai līdz šāgada 1. aprīlim jānāk klajā ar pārstrādātajiem principiem.
NVD atgādināja, ka šogad 1. janvārī stājās spēkā vienotais līgums, kas ar dienestu jāparaksta visām ārstniecības iestādēm un ārstu praksēm. Iepriekš pastāvēja 12 līgumu veidi, kas noveda pie pārpratumiem, piemēram, par tarifu piemērošanu, tāpēc jau 2023. gadā tika izstrādāts vienotais līgums. Mērķis turpmāk ir ieviest elektronisku līgumu noslēgšanas un uzturēšanas sistēmu, bet tā vēl ir jāizstrādā.
Jauno līgumu varēja palaist jau pagājušajā gadā, taču tika nolemts jauno kārtību sākt no šā gada, ļaujot visām iesaistītajām pusēm ar to iepazīties un izteikt savu viedokli. Tika saņemti 108 priekšlikumi un iebildumi, no tiem 55 tika ņemti vērā, bet 20 – daļēji. Patlaban jauno līgumu parakstījuši 73% stacionāru (29 no 40) un 42% ģimenes ārstu (507 no 1209).
NVD atzīst, ka lielākās pretenzijas ir pret atbildības sadaļu, proti, par soda procentiem un ieturējumiem (vairāk nekā 500 ģimenes ārsti vērsušies tiesā pret NVD par, viņuprāt, nesamērīgajiem nosacījumiem), un pieļauj, ka noteikumi tiks mainīti. Attiecībā uz E-veselības sistēmas traucējumiem – NVD to regulāri auditē un šobrīd par tiem nav saņemtas sūdzības.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs atgādināja, ka jau 2024. gada sākumā norādījis uz plānotā pacienta skaita un finansējuma neatbilstību reālajai situācijai. Ja tas būtu ņemts vērā, nevajadzētu astoņas reizes veikt tajā izmaiņas. Tādā gadījumā nav korekti pārmest slimnīcām, ka tās neprot plānot savu darbu. Skaidrs, ka nepilni 30 miljoni eiro nekompensēs papildu slodzi, un jau tagad ir skaidrs, ka pacientiem nāksies pārcelt operācijas ne tikai uz nākamo, bet arī uz 2027. un 2028. gadu. Tas arī nozīmē, ka daudzi, kuri gaida endoprotezēšanu, izkritīs no darba tirgus uz ilgāku laiku.
Līga Kozlovska piebilda, ka invaliditāti piešķir Darba ekspertīzes ārstu komisija un šī sistēma strādā vāji.
Gundars Daudze (ZZS) rosināja apkopot datus par rindām – kur un cik lielas tās ir.
Tas ļautu Sociālo un darba lietu komisijā pārskatīt budžeta sadalījumu. Ja nav iespējams to izdarīt, jāmeklē citi avoti, pretējā gadījumā «mēs arvien vairāk braucam bedrē». J. Kalējs vienu no iespējām saskata maksas pakalpojumu sadaļas palielināšanā.
Diemžēl šobrīd slimnīcām ir ierobežojumi apjoma audzēšanā, jo algu griesti gadā nevar pārsniegt plus 2,6%.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV), komentējot pagājušā gada papildu finansējuma piešķiršanu, akcentēja, ka to atļāva elastīgums – pārdalīt naudu no programmām, kas nebija izpildītas. Meklējot risinājumus, arī viņš raugās maksas pakalpojumu virzienā, tostarp mainot ārstu algu griestu līmeni.
Nepilni 30 miljoni eiro nekompensēs papildu slodzi slimnīcām, un jau tagad ir skaidrs, ka pacientiem nāksies pārcelt operācijas ne tikai uz nākamo, bet arī uz 2027. un 2028. gadu, uzsver Jevgēņijs Kalējs.
Avots: LETA, Diena
