Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jādomā par lielākiem veselības aprūpes finansiāliem atvieglojumiem, tostarp medikamentu pieejamības uzlabošanu senioriem, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Viņš atzina, ka pamatā papildu atvieglojumu nodrošināšana ir Finanšu ministrijas jautājums, jo tā vērtē šādus priekšlikumus arī no to “fiskālās ietekmes” viedokļa.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvju apkopotie dati par 2023.gadu liecina, ka vecuma grupā no 65 gadiem vislielākās izmaksas ir par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un kompensējamajām zālēm.
Vienlaikus garākā rinda ar vidējo gaidīšanas laiku – 573 dienām – ir pie reimatologa. Vidēji 250 dienas jāgaida arī, lai saņemtu gastroenterologa pakalpojumu. Savukārt 144 dienas rindā vidēji jāgaida, lai saņemtu endokrinologa pakalpojumu. Īsākās rindas attiecas uz tādiem izmeklējumiem kā elektrokardiogrāfija, rentgenoloģija un mamogrāfija. Pārsvarā vidēji šos izmeklējumus var saņemt laikā no sešām līdz 15 dienām.
Latvijas Pensionāru federācijas būtiska prasība ir nodrošināt tūlītēju piekļuvi speciālistiem, apejot gaidīšanas laiku vizītei pie ģimenes ārsta. Kā norādīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas vietniece Vija Brikmane, nokļūšana pie ģimenes ārsta no reģioniem ir problemātiska, jo ne vienmēr senioram ir tuvinieki vai līdzcilvēki, kas var nodrošināt transportēšanu. Vienlaikus seniori dienaskārtībā vēlas redzēt risinājumus veselības apdrošināšanas jautājumiem.
Līdztekus pensionāru pārstāvji aktualizēja jautājumu par zobārstniecības un acu ārstu pakalpojumu lielāku valsts līdzfinansējumu. Izskanēja arī priekšlikums atcelt mamogrāfijas skrīninga vecuma ierobežojumu.
Tāpat būtiska problēma senioru ieskatā ir ģimenes ārstu komunikācijā un attieksmē pret senioriem. Nereti ģimenes ārstu pārslogotība neļauj ārstam kārtīgi iedziļināties seniora veselības problēmās. Starp dažādiem speciālistiem nevalda vienprātība, jo ir situācijas, kad speciālisti pielieto pilnīgi atšķirīgas pieejas vai nomaina iepriekšējā speciālista izrakstītos medikamentus.
Kā atzina VM Valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode, minēto problēmu risinājums ir ministrijas plāns veidot vienotus metodiskos centrus. Plānots, ka VM metodiskie centri atbilstīgi specifikai nodrošinās vienotus dažādu veselības pakalpojumu kvalitātes kritērijus gan reģionos, gan pilsētās. Īpaši būtiski tas ietekmēs, piemēram, ķīmījterapijas pakalpojumu klāsta pieejamību.
Savukārt NVD pārstāvji rosināja ērtības labad seniorus ar ģimenes locekļiem pārrunāt nepieciešamību deleģēt tiesības citai personai apstrādāt savus e-veselības datus.
Kā uzsvēra NVD Pakalpojumu pārvaldības nodaļas vadītāja Līga Gaigala, šobrīd vecuma grupā no 65 gadiem un vairāk 2,6% iedzīvotāju devuši citai personai pilnvarojumu apstrādāt e-veselībā uzkrātos datus. Pagājušā gada pirmajā pusē NVD saņēma 250 iesniegumus par tiesību piešķiršanu citai personai apstrādāt e-veselībā uzkrātos datus, savukārt 2023.gadā kopā saņemti 330 iesniegumi. Visvairāk jeb 46% gadījumu šādu iespēju izmanto seniori vecumā no 85 līdz 89 gadiem. Tāpat salīdzinoši bieži to izmanto seniori vecumā no 75 līdz 84 gadiem.
Runājot par citiem tematiem, NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa sēdē norādīja, ka, neskatoties uz pāris izņēmumiem bērniem vai onkoloģisku saslimšanu gadījumā, šobrīd pamatā netiek nodrošināta rindas prioritāte ambulatorajiem pakalpojumiem atbilstoši vecumam.
Tomēr personām no 65 gadu vecuma ir samazināts līdzmaksājuma apmērs ģimenes ārsta prakses apmeklējumam. Tāpat no 80 gadu vecuma ir samazināts līdzmaksājums ģimenes ārsta mājas vizītei. Vienlaikus ģimenes ārstu praksēm ar lielāku senioru īpatsvaru ir lielāka laboratoriskā nosūtījumu kvota, informēja Bērziņa. No pacienta līdzmaksājuma kompensācijas atbrīvotas arī trūcīgās personas.
Pensionāru apvienību pārstāvji arī izteica bažas par oftamoloģijas pakalpojumu, medikamentu un manipulāciju pieejamību, kas vecumā ir īpaši aktuāla, bet pieprasa augstas izmaksas.
NVD norādīja, ka nākotnē oftamoloģijā plānots veikt auditu, skatoties manipulāciju daudzveidību un speciālistu pielietojumu. Jau šobrīd secināts, ka oftamoloģijā ir visvairāk piemaksājamo manipulāciju. Pašlaik notiekot sarunas, un mērķis ir palielināt oftamoloģisko pakalpojumu pieejamību nevis samazināt to.
Līdztekus NVD uzsvēra, ka viens no Slimību un profilakses kontroles centra prioritārajiem uzdevumiem būs arī palielināt vēža skrīninga aptveres rādītājus, kā arī izveidot vienotu veselības pakalpojumu telpas dažādām mērķgrupām, lai palielinātu pieejamību. VM arī plāno šogad izstrādāt vienoto elektronisko pierakstu, lai mazinātu rindas. Modeli testēs vairākās iestādēs un ar pacientu iesaisti, lai novērtētu tā efektivitāti.
Būtiska prioritāte ir arī ģimenes ārstu attālināto konsultāciju nodrošināšana un telemedicīnas risinājumi, lai atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, īpaši reģionos.
Vienlaikus Latvijas Pensionāru federācijas laikraksta “Latvijas pensionārs” redakcijas pārstāve informēja, ka vislielākās sūdzības šobrīd tiek saņemtas par recepšu apkalpošanas maksas ieviešanu, dēvējot to par “raiderismu no aptieku puses”.
Uršuļskis atzina, ka VM katru dienu nemitīgi skaidro un runā par pieejamajiem atvieglojumiem un izmaiņām. Piemēram, vienojoties ar Latgales Pensionāru apvienību, VM nosūtījusi īsu apkopojumu ar skaidrojumiem par izmaiņām un atvieglojumiem, kas attiecas uz senioriem. Šo praksi VM ir gatava turpināt, lai informētu seniorus un būtu mazāk neskaidru jautājumu par pieejamo atbalstu un jauninājumiem.
Savukārt Saeimas deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV) rosināja VM vairāk sadarboties ar reģionālajiem laikrakstiem un televīzijām un izmantot komunikācijas budžetu, lai plašāk slimnīcās, gan arī reģionālajos medijos informētu par senioriem pieejamo veselības aprūpes atbalstu un informētu par jauninājumiem. Pretējā gadījumā vieglāk izplatās dezinformācija un katastrofāli apgalvojumi par “visu aptieku slēgšanu”, viņa pauda.
Līdztekus komisijā tika diskutēts par jauno zāļu cenu reformu un tās ietekmi. Attiecībā uz individuāli izskanējušiem gadījumiem par kādu medikamentu nepieejamību vai būtisku sadārdzinājumu VM pārstāvji aicināja par situāciju ziņot, solot katru gadījumu izskatīt individuāli. Latvijas senioru kopienu apvienība aicināja VM turpināt uzraudzīt zāļu pieejamību un situāciju ar aptiekām laukos.
Avots: LETA
