Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija no 1. marta grasās īstenot reformu, pret ko iebilst oftalmologi
“Mums ir parādījies tāds kā ugunsgrēks oftalmoloģijā – Nacionālais veselības dienests (NVD) ir izdevis optimizācijas priekšlikumu, ko ieviesīs no 1. marta, absolūti neiedziļinoties sistēmā. Ja to īstenos, mēs varam pārstāt domāt par valsts apmaksātajiem oftalmologu pakalpojumiem. Neviens acu ārsts nestrādās par vairāk nekā divreiz mazāku samaksu. Viņi darīs visu, ko var, lai izvairītos no šī valsts pasūtījuma. Būs divi varianti – vai nu veidosies milzīgas pacientu rindas un tiks atrasts jebkāds iemesls, lai nesniegtu šo ārstniecības pakalpojumu, vai arī klīnika vienkārši paziņos, ka vairs nenodrošina vizītes pie acu ārsta par valsts budžeta finansējumu.
Oftalmologi to ir paziņojuši Latvijas Acu ārstu asociācijas vadītājam Jurim Vanagam, ka viņi tieši tā arī rīkosies. Tas būs ļoti sāpīgi pacientiem,” brīdina Latvijas Pensionāru federācijas darba koordinatore un laikraksta “Latvijas Pensionārs” galvenā redaktore Liesma Kalve, kura jau ilgāku laiku kopā ar pieminēto asociāciju cenšas panākt, lai Veselības ministrija (VM) atceļ iecerēto acu ārstu sniegto ārstniecības pakalpojumu optimizāciju. Šonedēļ ar to tika iepazīstināti arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kuri pulcējās uz sēdi, kas bija veltīta jautājumam par senioru iespējām tikt pie speciālistiem.
Tieši jaunā acu ārstu darba apmaksas kārtība, ko plānots iedarbināt no 1. marta, radījusi vislielākās bažas gan senioru pārstāvētajām organizācijām, gan arī Latvijas Acu ārstu asociācijai, kura apvieno ārstus no visas valsts. Tās vadītājs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas oftalmologs Juris Vanags ir pārliecināts: ja tikšot īstenots ministrijas un NVD plāns, tad ne tikai senioriem, bet ikvienam pacientam vizīte pie acu ārsta būšot jāgaida daudz garākā rindā nekā līdz šim, jo ārsts dienā varēšot pieņemt labi ja sešus pacientus līdzšinējo 12 un vairāk cilvēku vietā.
Divreiz samazina finansējumu
Lūk, kā dakteris Vanags sacīja par pavasarī gaidāmo situāciju: “Kad pacients ierodas vizītē pie acu ārsta, tiek rēķinātas vairākas pozīcijas, kā tiek apmaksāts ārstēšanas process: valsts maksā par ārsta sniegto konsultāciju un ārstnieciskajām manipulācijām. Patlaban par vizīti jeb aprūpes epizodi kopā ar papildu izmeklējumiem no valsts budžeta mums tiek samaksāti 53,54 eiro (ārstniecisko manipulāciju kopsumma – 38,80 eiro un aprūpes epizodes tarifs – 14,74 eiro). Bet jaunajā apmaksas modelī, kas stāsies spēkā no 1. marta, šī samaksa ir samazināta līdz 27,33 eiro.
Ārstniecisko manipulāciju tarifu sistēma ir veidota tā, ka manipulācijas veikšanas ilgums sastāda 80% no manipulācijas vērtības.
Acu ārsts patlaban saņem par 50% lielāku algu, nekā plāno noteikt NVD. Dienests savu jauno aprēķinu argumentē ar to, ka daudziem ārstiem ir jauna aparatūra, manipulācija tiekot veikta ātrāk, līdz ar to tās izmaksa esot zemāka.” Dakteris Vanags uzskata, ka šāds princips manipulācijas tarifa aprēķināšanā radīšot būtiskus riskus medicīnā.
Lielākā daļa valsts apmaksāto oftalmoloģijas pakalpojumu sniedzēju kabineti esot ļoti labi aprīkoti – tajos atrodas iekārtas gandrīz katras manipulācijas veikšanai.
Lielākie oftalmoloģijas pakalpojumu sniedzēji pēdējos gados esot ieguldījuši lielas investīcijas, lai nodrošinātu iekārtu iegādi. Samazinot ieņēmumus par 50 procentiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, tiekot apdraudēta acu ārstu kabineta aprīkojuma un iekārtu uzturēšana un atjaunošana. NVD, nepārdomāti ieviešot šādas izmaiņas, radot būtisku risku, ka ārstniecības iestādēm sniegt valsts apmaksātu pakalpojumu kļūšot neizdevīgi. Ar ieņēmumiem no valsts apmaksātajām vizītēm nevarēšot segt vizītes izmaksas, līdz ar to iestādes būšot spiestas pieņemt lēmumu valsts apmaksātos pakalpojumus sniegt ievērojami mazākā apjomā, saka Juris Vanags. Lai acu ārsts saņemtu tādu pašu atalgojumu kā līdz šim, darba apjoms būtu jāpalielina gandrīz divas reizes.
Tas savukārt radot risku, ka daudzi speciālisti varētu pāriet pie privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav ierobežojumu ne attiecībā uz ieņēmumiem, ne izdevumiem, kā tas ir valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Jau tagad negrib strādāt par valsts naudu
Patlaban rindas pie acu ārstiem, īpaši reģionos, ir no mēneša līdz pat trim mēnešiem – par to var pārliecināties NVD mājas lapā internetā. Piemēram, vizīte pie acu ārsta Madonas slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir jāgaida divus mēnešus, Limbažu slimnīcā un Aizkraukles medicīnas centrā – 76 dienas, Ludzas medicīnas centrā – 35 dienas, Saldus medicīnas centrā – 41 diena, bet Ogres rajona slimnīcā – trīs mēnešus.
Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs sacīja, ka slimnīcā no trijām slodzes vietām ir aizpildīta tikai viena un ka jau tagad esot ļoti grūti pierunāt ārstus strādāt par pašreiz valsts noteikto tarifu oftalmologa pakalpojumiem.
Līdzīgu viedokli pauda arī Rēzeknes slimnīcas valdes pārstāvis ārstniecības jautājumos Ivars Zvīdris: “Acu ārsti ne īpaši vēlas slēgt līgumu ar valsti par to atlīdzību, kas tiek piedāvāta. Liela daļa oftalmologu strādā kā privāti praktizējoši par pilnu samaksu.” Juris Vanags pastāstīja, ka Latvijas Acu ārstu asociācija ir vērsusies pie NVD, nosūtot argumentētus iebildumus un lūgumu izvērtēt kompleksi un visaptveroši ārstniecisko manipulāciju un epizožu tarifu apmaksas sistēmu. Asociācija esot piedāvājusi vairākus variantus, kā sekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazināt tos riskus, kas radīsies, ja tiks ieviests VM un NVD paredzētais plāns. Vēstules nosūtītas arī Veselības ministrijai un Latvijas Ārstu biedrībai.
Notiekot diskusijas
“Process vēl nav noslēdzies un šobrīd notiek diskusijas un sarunas ar nozari par ārstniecības pakalpojumu uzskaiti un apmaksu oftalmoloģijā,” tāda ir Veselības ministrijas atbilde uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kāpēc ministrija vēlas īstenot plānu, kas samazinās pieejamību acu ārstiem.
Savukārt NVD ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skaidroja, ka “viennozīmīgi šī reforma nav mērķēta uz to, lai samazinātu pakalpojumu pieejamību, nerunājot par to, lai šos pakalpojumus likvidētu kā valsts apmaksātus”. Esot divas nozares – oftalmoloģija un oftolaringoloģija –, kuras NVD pagājušā gada nogalē ir sācis pārskatīt speciālistu pielietoto daudzveidīgo ārstniecisko manipulāciju griezumā. “Šī reforma vēl nav ieviesta, patlaban notiek sarunas ar asociāciju un ārstniecības iestādēm. Mūsu mērķis ir palielināt, nevis samazināt pieejamību speciālistiem,” deputātus centās pārliecināt Bērziņa.
Valsts finansējums vizītēm pie acu ārsta
2024. gadam oftalmologu konsultācijām bija paredzēti 19 085 847 eiro.
2025. gada 1. ceturksnim plānoti 4 754 489 eiro. Jāņem vērā, ka šobrīd tiek plānots finansējums tikai trim mēnešiem, pamatojoties uz gaidāmo oftalmologu pakalpojumu reformu. Ārstniecības iestādes ir informētas, ka atlikušajam periodam summa tiks palielināta, kad būs skaidrība par tālāko reformas virzību.
Patlaban līgumattiecībās ar NVD ir 346 oftalmologi.
Plānotā jaunā acu ārstu darba apmaksas kārtība radījusi bažas gan senioru pārstāvētajām organizācijām, gan Latvijas Acu ārstu asociācijai.
Nacionālais veselības dienests jauno aprēķinu pamato ar to, ka daudziem ārstiem ir jauna aparatūra, manipulācija tiekot veikta ātrāk, līdz ar to tās izmaksa esot zemāka. Taču oftalmoloģijas pakalpojumu sniedzēji pauž, ka iekārtu iegādei atvēlētas lielas investīcijas un, samazinot ieņēmumus, tiekot apdraudēta acu ārstu kabineta aprīkojuma uzturēšana un atjaunošana.
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Māra Libeka
