Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Zāļu uzkrājumam turpmākajos gados atvēlēs līdz 1,5 miljoniem eiro
Zāļu un medicīnas materiālu rezervju pieejamībai ir būtiska loma ārkārtējās un krīzes situācijās. To iegādei un atjaunošanai jau pērn tika piešķirts pusotrs miljons eiro, arī šim un nākamajiem gadiem ir atvēlēts finansējums. Ja attiecībā uz stacionārajām iestādēm situācija šajā jomā uzlabojas, tad ambulatorās ārstēšanas vajadzībām trūkst līdzekļu.
Šobrīd iespējamo katastrofu medicīnas dokumentos ir ietverti gan dabas, gan cilvēku izraisīti apdraudējumi, taču nav iekļauti militārie riski, kas apgrūtina tiem gatavošanos, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule, piebilstot, ka ir plānotas izmaiņas katastrofu medicīnas noteikumos. Viņa atgādināja, ka šobrīd par agrīnās brīdināšanas sistēmu atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet zāļu un medicīnas materiālu rezerves ir NMPD pārziņā. Ir arī izstrādāta kārtība, kā šādos gadījumos rīkojas krīzes komunikācijas grupa, tostarp medicīnas iestādes.
Zāļu uzkrājumu izveide un pārvaldība ir vairākpakāpju: vispirms jau individuālais līmenis (rezerves hronisko saslimšanu ārstēšanai un «mājas aptieciņas» izveide); valsts apdraudējuma gadījumā zāļu apgāde un izmantošana iedzīvotājiem; medicīnas iestāžu iesaiste; valsts materiālās rezerves (tās izmanto katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu veikšanai); humanitārās un starptautiskās palīdzības pieprasīšana, ja katastrofu izraisītās sekas pārsniedz cietušās valsts reaģēšanas spējas. Valsts materiālajās rezervēs (VMR) ietilpst zāles, injekciju un infūziju ierīces, tāpat arī ierīces dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai, pārsienamie un imobilizācijas materiāli, materiāltehniskais aprīkojums, speciālais aizsardzības aprīkojums u. c.
Attiecībā uz finansējumu, kas vajadzīgs šim mērķim, šogad Veselības ministrijas (VM) budžetā ir 1,551 miljons eiro, 2026. gadā – 1,477 miljoni, 2027. – 1,099 miljoni, 2028. – 1,093 miljoni eiro.
Patlaban puse no VMR pozīcijām ir pilnībā nodrošināta, nākamgad plānots 100% nosegt vēl trešdaļu. Turpmāk 20% ik gadu tiks novirzīti iegādei un atjaunošanai. VMR neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai krīzes gadījumos ir sadalītas 13 vietās. Šobrīd zāļu un medicīnas materiālu uzkrājums slimnīcās lielākoties ir diviem līdz trim mēnešiem, tikai Latgales reģionā – Rēzeknes un Daugavpils slimnīcās ‒ tas sasniedz četriem līdz sešiem mēnešus.
L. Cipule akcentēja, ka ir izstrādāta metodika ārstniecības iestāžu darbības nepārtrauktības novērtēšanai un tā ietver gan pārvaldību, gan kritiskās sistēmas, gan resursus. Šobrīd NMPD ir izvērtējis Daugavpils slimnīcu, iekļaujot atskaitē secinājumus un ieteikumus situācijas pilnveidei. Ir plānots izvērtēt arī Rēzeknes slimnīcu. Lai to tuvākajā laikā izdarītu ar visām pārējām stacionārajām ārstniecības iestādēm, NMPD trūkst gan cilvēkresursu, gan finansējuma. Lai sagatavotos aizsardzībai pret iespējamu ķīmisku, bakterioloģisku vai atomuzbrukumu, jāiegādājas arī bruņu vestes, aizsargķiveres, elektroģeneratori, rācijas, radiācijas noteikšanas ierīces, asinsgrupas noteikšanas testi un citi materiāli.
Šim mērķim ir vajadzīgi 3,5 miljoni eiro.
Ja stacionārajām iestādēm attiecībā uz VMR situācija arvien uzlabojas, tad ambulatorai ārstēšanai kritisko zāļu nodrošinājumam nav finansējuma.
VM ir izveidojusi sarakstu, kurā ietvertas 230 zāles, taču iepirkums nav rīkots, jo tam nav līdzekļu, proti, trim gadiem vajadzīgi 15 miljoni eiro, no tiem pirmajam etapam – trīs miljoni eiro, tostarp loģistikai – 2,6 miljoni eiro. Tiesa, šobrīd nav skaidrs, kā notiks to piegāde uz pašvaldībām, ja nebūs iespējas tās piegādāt aptiekām.
Iespējams, ka šajā jomā var piesaistīt Civilās aizsardzības komisijas. Klātesošie gan pauda šaubas par pašvaldību gatavību, rosinot šo darbu uzticēt ģimenes ārstiem, kuri labāk pazīst savus pacientus. Kritiski vārdi izskanēja par to, ka sistēmā nav iesaistīti ne ģimenes ārsti, ne aptiekas.
VM Farmācijas departamenta direktores vietniece Ineta Popēna uzsvēra, ka katram jāparūpējas, lai zāles ir mājās (pretsāpju, pretalerģijas, gremošanas traucējumu, pārsienamie un dezinfekcijas līdzekļi), bet hronisko slimību pacientiem medikamenti jāiegādājas laikus. Ja līdz šim recepšu zāles izrakstīja ģimenes ārsts uz trim mēnešiem, tad ir plānots pagarināt šo laiku līdz pusgadam (vienā reizē būs iespējams nopirkt zāles ne vairāk kā trīs mēnešu termiņam).
Iespēju Latvijā ražot infūziju šķidrumu (šobrīd to iepērk no citām valstīm) I. Popēna vērtēja piesardzīgi – lai to sāktu darīt, būtu vajadzīgi 26 miljoni eiro. Nozarē strādājošie gan vērsa uzmanību uz to, ka lielākais mīnuss ir tā realizācija, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, bet konkurēt ar ražotājiem ārpus tā būtu grūti.
Avots: LETA
