Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
D vitamīns ir nepieciešams smadzeņu veselībai, īpaši sievietēm, bet vīriešiem nav šādas labvēlīgas ietekmes. Lielā pētījumā sievietēm tika konstatēta saistība starp augstāku D vitamīna līmeni plazmā un labāku atmiņu, kā arī lielākām subkortikālām smadzeņu struktūrām. D vitamīns sievietēm bija saistīts ar labākiem kognitīviem rezultātiem, taču būtu jāveic vairāk pētījumu, lai precīzi noskaidrotu D vitamīna nozīmi. Pētījuma secinājumi tika prezentēti šogad Amerikas Psihiatru asociācijas (APA) ikgadējā sanāksmē.
Aizsargājoša darbība
Šis pētījums papildina pieaugošo literatūras klāstu par D vitamīnu un smadzeņu veselību. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka D vitamīns var ietekmēt kognitīvās spējas un smadzeņu darbību gados vecākiem cilvēkiem, iespējams, pateicoties tā pretiekaisuma, antioksidanta un neiroprotektīvai darbībai. Pētījumi arī liecina, ka tas var veicināt smadzeņu veselību, palielinot neirotrofisko faktoru daudzumu un palīdzot izvadīt no smadzenēm amiloīdu.
Jaunākie atklājumi, kas publicēti “American Journal of Clinical Nutrition”, liecina, ka D vitamīns var ietekmēt arī bioloģisko novecošanos, saglabājot telomērus (aizsargsavienojumus hromosomu galos, kas saīsinās līdz ar vecumu).
Tāpat citi pētījumi liecina, ka lielāks telomēru garums var aizsargāt pret smadzeņu slimībām. Arī pētījumā, kas publicēts “Medscape Medical News”, garāki leikocītu telomēri tika saistīti ar zemāku insulta, demences un depresijas risku vēlīnā vecumā.
Šajā pētījumā izmantoti dati no daudzcentru “Human Connectome” projekta, kurā noteiktā laikposmā tika novēroti cilvēki, lai izprastu ar vecumu saistītās izmaiņas smadzeņu struktūrā, funkcijās un saitēs.
Tika pētīti dažādi biomarķieri, kas varētu korelēt ar novecošanu: hemoglobīns, kreatīns, glikozētais hemoglobīns, augsta un zema blīvuma lipoproteīns, kā arī D vitamīns.
Šie biomarķieri tika izmantoti papildus smadzeņu attēlveidošanai un kognitīvajiem testiem.
Pētījumā piedalījās 1132 indivīdi, no kuriem 57% bija sievietes un 66% bija baltādaini cilvēki. Vidējais vecums bija aptuveni 62 gadi (no 36 līdz 102 gadiem). Dalībniekus sadalīja divās vecumgrupās: jaunākos un vecākos par 65 gadiem.
Dalībniekiem tika veikta neiropsiholoģiskā pārbaude, lai novērtētu īslaicīgo atmiņu un plūstošo jeb fluīdo intelektu – spēju spriest un risināt problēmas jaunā vidē. Plūstošais intelekts saistīts ar spēju domāt loģiski un spriest abstrakti, bieži vien ierobežotā laikā. To uzskata par galveno intelekta sastāvdaļu un tas ir būtisks uzdevumiem, kad nepieciešama ātra pielāgošanās jaunai situācijai bez iepriekšējām zināšanām, kad jāizstrādā stratēģija un taktika no nulles.
Plūstošais intelekts parasti aug bērnībā un pusaudža gados, sasniedzot maksimumu ap 20 gadu vecumu, pēc tam pakāpeniski samazinoties. Turpretī kristāliskais intelekts aug līdz ar vecumu vai paliek stabils, jo tas ir vairāk atkarīgs no uzkrātām zināšanām un pieredzes.
Dzimumu atšķirības
Pētījumā sievietēm atklājās būtiska saistība starp D vitamīna līmeni un atmiņu (p = 0,04).
Augstāks D vitamīna līmenis bija saistīts ar labāku atmiņas sniegumu – bet tikai sievietēm, nevis vīriešiem, kas pētījuma autorus nedaudz pārsteidza.
Sievietēm pētnieki atklāja būtisku saistību starp D vitamīna līmeni un lēcveida kodola laterālās daļas (putamen) (p = 0,05) un smadzeņu garozas ar tai pieguļošo balto vielu (pallium) (p = 0,08) apjomu; attiecībā uz talāmu bija gandrīz statistiski nozīmīga tendence.
Turpretī vīriešiem augstāks D vitamīna līmenis bija saistīts ar mazāku talāma, putamen un pallium apjomu. D vitamīna ietekmes atšķirības vecumgrupās netika konstatētas.
Konstatētās dzimumatšķirības attiecībā uz D vitamīna saistību ar kognitīvām spējām un smadzeņu tilpumu prasa turpmāku izpēti.
Pētījumā tika meklēta saikne starp atmiņu un smadzeņu tilpumu un D vitamīna līmeni vienā laika punktā. Pētījums bija korelatīvs, tāpēc tā rezultāts var būt tikai hipotēze.
Turpmākajos pētījumos tiks iekļauti vairāki laika punkti, lai sīkāk izpētītu minētās attiecības. Rezultāti nedefinēja tādu ideālo D vitamīna līmeni plazmā, kas varētu veicināt sieviešu smadzeņu veselību.
Atklājums, ka sieviešu smadzenes gūst lielāku labumu no D vitamīna nekā vīrieši, ir ļoti vērtīgs, jo demence ir biežāk sastopama sieviešu vidū, jo viņas vidēji dzīvo ilgāk.
Citi pētījumi liecina, ka D vitamīns var palīdzēt pārvaldīt depresiju gados vecākām sievietēm, kas zināmā mērā ir loģiski, jo demence un depresija iet roku rokā.
Taču jāsaprot, ka papildus lietot šo vitamīnu ieteicams tikai tad, ja pastāv tā deficīts, jo pārāk daudz D vitamīna var veicināt nierakmeņu veidošanos un izraisīt citas nevēlamas blaknes.
Avots: Anderson P. Vitamin D especially important for brain health in women, but not in men? Medscape, May 27, 2025.
