Mediķu arodbiedrība lems par tālāko rīcību saistībā ar prasību par darba samaksas palielināšanu

Šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība lems par tālāko rīcību saistībā ar prasību par darba samaksas palielināšanu, aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.

Jau vēstīts, ka viena no LVSADA nākamajām rīcībām, paužot neapmierinātību par nespēju kāpināt finansējumu ārstniecības personu algām, varētu būt neuzticības izteikšana veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV). Arodbiedrība pieprasa no 2026. gada 1. janvāra palielināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, – par 120 eiro. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.

Kā skaidro LVSADA, pirmajā izlīgšanas komisijas sēdē arodbiedrība aicinājusi VM iesniegt Ministru kabinetam attiecīgu pieprasījumu par papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei un piedāvāja atlikt sarunu turpināšanu, kamēr nav saņemta atbilde no valdības. Savukārt otrajā izlīgšanas komisijas sēdē VM ziņojusi, ka pieprasījumu valdībai nesniegs. Tā vietā VM piedāvājusi LVSADA kopīgi iesniegt pieprasījumu par darba samaksas paaugstināšanu tad, kad tiks veidots valsts budžeta projekts 2027. gadam (2026. gadā), un ar nosacījumu, ka valdība nebūs aizliegusi ko tādu pieprasīt, skaidro arodbiedrībā. Tik “dāsnam” piedāvājumam LVSADA nevarējusi piekrist, līdz ar to vienošanās starp strīda pusēm netika panākta.

Ne šogad, ne 2026. gadā valsts neplāno paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kaut arī jau tagad tās konkurētspēja tautsaimniecībā ir atkritusi atpakaļ 2020. gada līmenī, norāda arodbiedrībā. Tas savukārt draud ar nozares profesionāļu straujāku aizplūšanu no valsts sektora situācijā, kas cilvēkresursu deficīta ziņā jau tā ir kritiska, atzīmē LVSADA. Jau vēstīts, ka izlīgšanas komisijas darbs, pēc tam kad arodbiedrība prasības apmierināšanai uzsāka kolektīvā interešu strīda procedūru, ir noslēdzies bez rezultāta.

Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Barbara Ālīte, ministrija sarunās piedāvāja darba samaksas pieauguma risinājumus meklēt 2027. gada budžetā, ņemot vērā valsts budžeta apstiprināšanas gaitu un noteiktās prioritātes. Pēc VM klāstītā, sarunās puses nav vienojušās par likumā paredzētās samierināšanas metodes izmantošanu. Arodbiedrība esot informējusi VM, ka izmantos tiesības aizsargāt savas kolektīvās intereses.

VM apzinoties cilvēkresursu situācijas nopietnību veselības aprūpē, īpaši māsu trūkumu, un atzīst, ka atalgojuma pieaugums ir nozīmīgs faktors speciālistu noturēšanai un piesaistei darba vietām valsts sektorā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ministrija iestājoties par “mērķtiecīgu un sistemātisku cilvēkresursu stiprināšanu atbilstoši pieņemtajai Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai 2025.-2029. gadam, kā arī regulāru dialogu ar arodbiedrību un nozares profesionālajām organizācijām”.

VM atgādina, ka ar LVSADA 2023. gadā tika noslēgts Sadarbības memorands par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē, un 2024. gada 1. janvārī nozarē tika nodrošināts darba samaksas pieaugums.

LVSADA prasību apmierināšanai pieteica “kolektīvā interešu strīda procedūru”, jo vēlējās panākt algu palielinājumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) ir atzīmējis, ka līdzekļu budžetā arodbiedrības prasību izpildei nav. Veselības nozarei nākamā gada budžetā paredzēti papildu 34,5 miljoni eiro, un no plānotā papildu finansējuma lielākā daļa papildu līdzekļu tiks ieguldīti mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanā. Budžeta projektā būtisks papildu finansējums veselības aprūpei nav paredzēts, tāpēc kā daļa no iekšzemes kopprodukta tas nevis pieaugs, bet samazināsies, uzsver arodbiedrībā. Līdz ar to tiek pārkāptas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, uzsver arodbiedrībā.

Atbilstoši Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem starpība starp pamatnostādnēs paredzēto un valdības atvēlēto finansējumu veselības aprūpei patlaban ir aptuveni 650 miljoni eiro. Tāpēc veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte nākamgad nevis uzlabosies, bet gan pasliktināsies, skaidro LVSADA. Arodbiedrība uzsver, ka valdībai jāsaprot, ka valsts drošība nevar pastāvēt bez pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes.

Kritizējot valdības pieeju budžeta projekta veidošanai, LVSADA vairākkārt atgādinājusi, ka, lai veicinātu valsts konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu, Eiropas Komisija pēc situācijas rūpīga novērtējuma šogad ir ieteikusi Latvijai nodrošināt, lai valsts finansējums spētu nodrošināt pieaugošās izdevumu vajadzības ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai.

Tāpat rosināts stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus. Arodbiedrības ieskatā, valdība šos ieteikumus ignorē un plāno “badināt valsts veselības aprūpi”.

LVSADA apgalvo, ka Ministru kabinets ir radījis valsts budžeta projektu 2026. gadam, kas mazinās valsts konkurētspēju, kaitēs Latvijas ilgtspējai un graus sociālo taisnīgumu. Esošo valsts budžeta projektu apstiprināt nedrīkst, uzskata arodbiedrībā.

Avots: LETA