Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pulmonālās hipertensijas biedrība 2025. gadā veica pētījumu “Pulmonālās hipertensijas sociālie un emocionālie aspekti”, kurā piedalījās 56 respondenti. Pētījuma mērķis bija apkopot datus par retas kardiopulmonālas slimības – pulmonālās hipertensijas ietekmi uz saslimušo cilvēku sociālo, emocionālo un ikdienas dzīvi, apzināt viņu vajadzības un salīdzināt šī gada datus ar 2019. gadā veikto aptauju. 2025. gada aptauja parāda noteiktas tendences, lai arī nelielā respondentu skaita dēļ tā nav reprezentabla.
Salīdzinot ar 2019. gadu, pēc respondentu vērtējuma zāļu un veselības pakalpojumu pieejamība kopumā ir uzlabojusies, psihoemocionālās veselības pašvērtējums arī uzlabojies, izņemot miega traucējumus – par tiem 2025. gadā ziņo 79% respondentu. Slimības ietekme netiek negatīvi vērtēta saistībā ar profesionālām izvēlēm un karjeru salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Slimības izmaksas kā salīdzinoši augstas novērtēja 64% aptaujāto, kā ļoti lielas – 11% aptaujāto. Paši par saviem līdzekļiem pulmonālās hipertensijas pacienti sedz izmaksas par analīzēm un izmeklējumiem – 66% no aptaujāto, vizītes pie ārstiem speciālistiem – 45% aptaujāto, zāļu izmaksas paši sedz 30% aptaujāto.
34% respondentu pulmonālā hipertensija sagādā lielas grūtības sociālajā dzīvē un 25% lielas grūtības sagādā rūpes par finansēm un sadzīves pienākumu veikšana. Savukārt 45% aptaujāto finanses un sadzīves pienākumu veikšana sagādā nelielas grūtības. Bet 64% aptaujāto 2025. gadā ziņoja, ka viņiem ir hronisks nogurums un enerģijas trūkums.
Joprojām stipri ierobežojoša ir pulmonālās hipertensijas ietekme uz ikdienas aktivitātēm, kas prasa fizisku spēku, tādām kā enerģisku un mērenu aktivitāšu veikšana – skriešana, lekšana, liekšanās, smagumu celšana, uzkāpšana pa kāpnēm vairākus stāvus, iešana vairāk nekā vienu kilometru.
Vērtējot ikmēneša izmaksas, 57% respondentu atklāja, ka nevar atļauties regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs, kas saistītas ar finansiālām izmaksām. Kā nepieciešamākās vajadzības respondenti atzīmēja piemērotu terapeitisko atpūtu – 52%, rehabilitācijas un fizioterapijas nepieciešamību – 45%, paliatīvā aprūpe nav pieejama un ir nepieciešama 11% aptaujāto.
2025. gadā saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra datiem Latvijā ir reģistrētas 353 personas, kas slimo ar dažāda veida pulmonālo hipertensiju. Kopš Reto slimību reģistra uzskaites mirušas ar šo slimību vairāku gadu garumā ir 369 personas.
Vairāk informācijas un pētījuma rezultāti: https://www.phlatvia.lv/lv/veikts-petijums-par-pulmonalas-hipertensijas-ietekmi-uz-dzives-kvalitati-un-veselibu/
Pētījums veikts projektā “Elpo vienā ritmā!”, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pētījuma saturu ir atbildīga Pulmonālās hipertensijas biedrība.
Avots: LETA
