Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Vakar Saeima kārtējo reizi atlika divu tā saukto veselības aprūpes pakalpojumu grozu stāšanos spēkā, un, visticamāk, tas vispār netiks ieviests, jo Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu. Kādreizējās veselības ministres Andas Čakšas laikā 2017. gadā tapa veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic sociālās apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Šis princips 2018. gadā tika iekļauts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, bet Saeima vairākas reizes atlika tā īstenošanu, jo nespēja vienoties, kā šo “grozu principu” praktiski īstenot. Pēdējie grozījumi likumā tika pieņemti 2024. gada pavasarī, tie noteica, ka divu grozu sistēmas ieviešana kārtējo reizi tiek atlikta līdz 2025. gada 31. decembrim – tātad šā gada beigām.
Bet vakar parlaments steidzamības kārtā pieņēma kārtējos grozījumus minētajā likumā, kas atkal ļauj atlikt “grozu principu” ieviešanu, proti, iedzīvotājiem dot tiesības līdz 2026. gada 1. jūlijam saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Nacionālā veselības dienesta Juridiskā departamenta vadītājs Sandris Kundzāns uzsver – Veselības aprūpes finansēšanas likums noteic, ka mūsu valstī veselības aprūpes pakalpojumus par valsts naudu nodrošina Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
“Nekāds cits ierobežojums šobrīd nepastāv spēkā esošajā regulējumā. Ja jūs dzīvojat, piemēram, ārvalstīs, tad, ierodoties Latvijā, jums tiek piemērots kritērijs: Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs. Ja arī cilvēks ir izreģistrēts no ģimenes ārsta pacientu saraksta, tas neaizliedz viņam vērsties pie ģimenes ārsta kā īslaicīgam pacientam un saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus,” skaidro Kundzāns.
Vienīgi tad, ja personai ir Eiropas Veselības apdrošināšanas karte (EVAK) vai karti aizvietojošs sertifikāts un cilvēkam ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, Latvijai pastāv savstarpējie valstu norēķini ar Eiropas Savienības valstīm.
Top jauna finansēšanas kārtība
Pašreizējam Veselības aprūpes finansēšanas likumam ir pievienoti pārejas noteikumi, kuros dots uzdevums valdībai iesniegt Saeimai likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību ar noteikumu, ka jaunajam regulējumam būtu jāstājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka likumdevēja griba ir nevis grozījumu veikšana esošajā likumā, bet gan pilnīgi jauns likums, kas noteiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību. Taču, kā iepriekš skaidrots, iedzīvotājiem nekas nemainīsies – līdzšinējais veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas princips saglabāsies līdz nākamā gada 1. jūlijam.
Bet skaidrs ir arī tas, ka jaunais likums nestāsies spēkā no 1. janvāra, jo ir atlicis pārāk maz laika, lai to izskatītu trijos lasījumos.
Kāda tad ir jaunā finansēšanas kārtība, ko ir izstrādājusi Veselības ministrija un nesen – 19. novembrī – atbalstījusi valdība? Likumprojekts, kurš vēl būs jāizskata Saeimai, paredz tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vadoties no stingrākiem kritērijiem nekā līdz šim, bet izslēdzot divu grozu principu. Proti, pirmkārt, pakalpojumus saņems tās personas, kuras veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, otrkārt, tās personu kategorijas, kuras ir īpaši aizsargājamas (bērni, invalīdi u. c.). Savukārt pārējās personas, kuras nepieder pieminētajam personu lokam, savu saistību ar valsti apliecinās ar deklarētās dzīvesvietas esamību Latvijā. Veselības ministrija skaidro, ka Nacionālā veselības dienesta uzturētajām sistēmām jau šobrīd ir sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā ietverto deklarēto dzīvesvietu, līdz ar to šis princips esot reāli administrējams.
Līdz tam laikam, kad spēkā stāsies šis likums, ir jāpielāgo elektroniskās sistēmas tā, lai ārstniecības iestādēm būtu redzami sociāli apdrošinātie pakalpojumu saņēmēji, skaidro Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Kritizētā dzīvesvietas deklarēšana
Dzīvesvietas deklarēšanas princips likumprojektā iekļauts galvenokārt tādēļ, ka daudzi tautieši, kas strādā un nodokļus maksā ārvalstīs, brauc uz Latviju ārstēties un par viņiem tiek samaksāts no mūsu valsts budžeta.
Veselības ministrija ir aprēķinājusi, ka 2024. gada deviņos mēnešos par tautiešiem samaksāti 2 228 615 eiro, bet visa gada griezumā šī summa sasniegusi gandrīz trīs miljonus eiro. Tik daudz it kā varētu ietaupīt no valsts naudas, ja mūsu tautiešiem, kuri nodokļus maksā ārvalstīs, par ārstēšanos Latvijā būtu jāmaksā no savas kabatas. Viena daļa to arī dara, jo izmanto privātās medicīnas iestādes.
Taču vērojama arī tāda tendence, ka daļa cilvēku, kuriem ir tiesības Latvijā saņemt ārstēšanu par valsts naudu, nesamaksā līdzmaksājumus un paliek valstij parādā.
Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca informējusi, ka pieaugot to trešo valstu pilsoņu skaits, kas nenorēķinās par slimnīcā sniegtajiem pakalpojumiem.
NVD pārstāvis Sandris Kundzāns skaidro: “Trešo valstu pilsoņi Latvijā var saņemt pakalpojumus tikai tad, ja viņi šeit strādā un maksā nodokļus. Kad cilvēks uzraksta iesniegumu un lūdz iekļaut viņu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistrā, mēs pārbaudām datubāzē, vai konkrētā persona tiešām ir nomaksājusi nodokļus. Arī viņa nepilngadīgajiem bērniem ir tiesības saņemt valsts apmaksāto ārstniecību.” Jau pavasarī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sprieda par deklarēšanās principu, kas būtu noteicošs valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai, un tas tika kritizēts. Pret to visskaļāk iebilda Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”).
Viņa pievērsa uzmanību faktam – ja personai ir norādīta dzīvesvieta ārvalstī, tai likums dod tiesības norādīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) papildu adresi Latvijā. PMLP skaidroja, ka pie papildu adreses esot jābūt norādītai informācijai par laiku, kurā attiecīgā persona uzturas papildu adresē. Taču šīs informācijas patiesums ir atkarīgs no konkrētās personas godaprāta.
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Māra Libeka
