Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ķermenis nav tikai fizisks veidols – tas ir cieši saistīts ar pašvērtējumu, garīgo veselību un ikdienas lēmumiem. Veids, kā uztveram un vērtējam savu ķermeni, it īpaši jauniešu vidū, var veicināt pašapzinību un celt pārliecību vai, tieši pretēji, radīt nedrošību un pastiprinātu paškritiku.
Neapmierinātība ar ķermeni – sekas rīcībā un veselībā
2024. gadā Madrides Universitātes pētījums par ķermeņa tēla uztveres ietekmi uz veselību, dzīvesveidu un uztura paradumiem jauniešu un jaunu pieaugušo vidū (20-35 gadi)1 apliecina, ka attieksme pret savu ķermeni nav tikai estētisks jautājums – tā ietekmē cilvēka ikdienu.
Negatīva ķermeņa uztvere jauniešus var novest:
● pie zemāka pašvērtējuma un depresijas, kas bieži saistīta ar trauksmi un citiem psiholoģiskiem traucējumiem;
● pie ēšanas traucējumiem, piemēram, anoreksijas vai bulīmijas, kad cilvēks intensīvi cenšas ķermeni mainīt tā, lai tas atbilstu sabiedrībā pieņemtiem “standartiem”;
● pie grūtībām attiecībās ar citiem, jo neapmierinātība ar ķermeni ietekmē pašvērtējumu, tuvību un labsajūtu sabiedrībā;
● pie pastiprināta spiediena pēc sasniegumiem un pie perfekcionisma, kas var veicināt riskantu rīcību: pārmērīgus treniņus, badošanos, kaitīgu vielu lietošanu vai citu veselībai nelabvēlīgu rīcību.
Sociālo mediju un elku ietekme uz ķermeņa uztveri
Sociālie mediji mūsdienās ir viens no spēcīgākajiem ķermeņa tēla veidotājiem. To platformās jaunieši redz idealizētus, bieži pat digitāli koriģētus ķermeņa attēlus. Regulāra salīdzināšanās ar “ideāliem” var pastiprināt neapmierinātību ar savu ķermeni un radīt pārdzīvojumus.
Īpaši jauniešu vecumā izteikta ir vēlme sekot saviem elkiem: influenceriem, sportistiem, mūziķiem vai citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Tas nereti izpaužas ne tikai apbrīnā, bet arī mēģinājumos ķermeni mainīt, lai līdzinātos elkam: tie ir intensīvi treniņi, drastiskas diētas un nezināmas izcelsmes uztura bagātinātāji.
Vēlme kļūt veselīgākam un iedvesmoties pati par sevi nav negatīva, ja tā balstīta uzticamā informācijā un, cik iespējams, speciālistu uzraudzībā.
Slimību ietekme uz ķermeni un sevis uztveri
Būtiski ir uzsvērt, ka ķermeni ietekmē ne tikai sociālie un psiholoģiskie faktori, bet arī slimības un veselības stāvoklis. Tieši pusaudžu un jauniešu vecumā ķermenis piedzīvo straujas pārmaiņas – mainās izskats, hormonālā darbība, enerģija un emocionālā jutība, bērna ķermenim kļūstot par pieauguša cilvēka ķermeni, kas jāiepazīst no jauna.
Hroniskas saslimšanas, hormonāli un ēšanas traucējumi, garīgās veselības problēmas vai infekcijas var vēl vairāk ietekmēt gan izskatu, gan pašvērtējumu. Tāpēc šajā vecumā īpaši svarīgi ir pieņemt sevi tādu, kāds esi, neļaujot iesakņoties domām, ka “es neesmu pietiekami labs”, un atcerēties, ka saruna par ķermeni vienmēr ir arī saruna par veselību, drošību un attiecībām. Projekts “Runā?!” radīts tieši tam, lai šādas problēmas aktualizētu un risinātu.
Projekts “Runā?!”
Lai dialogs par šiem jautājumiem būtu atklāts un izglītojošs, biedrība “Papardes zieds” sāk četru gadu projektu “Runā?!”, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībai un iedrošināt bērnus, jauniešus, vecākus un speciālistus par ķermeni, attiecībām, drošību un veselību runāt bez kauna un aizspriedumiem.
Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.1.2.8/1/25/A/001
Plašāk par projektu: https://papardeszieds.lv/projekti/projekts-runa/.
Avots: LETA
