Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Onkoloģisko medikamentu pieejamība pacientiem ir nepietiekama un nevienlīdzīga, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā atzina vairāki deputāti un nozares pārstāvji, brīdinot par kritisku situāciju kompensējamo onkoloģisko zāļu finansējumā.
Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka apakškomisijas sēdē informēja, ka onkoloģijas plāna īstenošanai 2026. gadā paredzēts papildu finansējums, tostarp ap 70 miljoniem eiro. Lielāko summu veido medikamenti. Papildus plānoti arī 6,8 miljoni eiro bērnu onkoloģijas pakalpojumiem.
Sekundārās ambulatorās onkoloģijas pakalpojumu apmaksai šogad kopumā plānots 367,5 miljonu eiro finansējums. No tā 6,16 miljoni eiro paredzēti vēža skrīningam, savukārt tā dēvētajam zaļajam un dzeltenajam koridoram – 12,05 miljoni eiro, ietverot arī nekvotētus primāros un sekundāros diagnostiskos izmeklējumus un speciālistu konsultācijas. Prioritārajiem pakalpojumiem pacientiem ar ļaundabīgo audzēju diagnozi plānoti 18,1 miljons eiro, staru terapijai – 8,29 miljoni eiro, ķīmijterapijai – 3,61 miljons eiro, bet PET/CT izmeklējumiem – 5,5 miljoni eiro.
Savukārt stacionāro onkoloģijas pakalpojumu apmaksai šogad kopumā plānots 682,8 miljonu eiro finansējums. No šīs summas staru terapijai paredzēti 11,21 miljons eiro, ķīmijterapijai pieaugušajiem – 9,01 miljons eiro, bet ķīmijterapijai bērniem – 2,81 miljons eiro. Savukārt krūts rekonstrukcijas pakalpojumu nodrošināšanai stacionārā 2026. gadā plānots 1,52 miljonu eiro finansējums.
Janka, komentējot situāciju, atzīmēja, ka, ja iepriekš bija vērojams zināms “uzrāviens”, tad patlaban situācija onkoloģijas finansējuma jomā “tik labi neizskatās”.
Šim gadam nav kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) nav iekļauti jauni medikamenti onkoloģijas pacientiem, lai gan ik gadu šim mērķim budžetā būtu nepieciešami papildu 60 miljoni eiro.
Sēdē izskanēja vērtējums, ka faktiski kompensējamo medikamentu finansējums patlaban ir palicis 2024. gada līmenī, kamēr onkoloģisko pacientu skaits Latvijā pieaudzis par 37%. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa norādīja, ka aptuveni 5000 pacientiem var nepietikt finansējuma jaunu, viņiem nepieciešamu zāļu terapijas uzsākšanai. Līdztekus ir aptuveni 700 pacienti, kas terapiju uzsākuši pērn, bet šogad papildu finansējums, lai turpinātu medikamentu lietošanu, nav rasts.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere sēdē norādīja, ka iepriekšējos gados onkoloģijas zāļu jomā bijis progress, jo, sadarbojoties Zāļu valsts aģentūrai un Nacionālajam veselības dienestam, izdevies iekļaut izmaksu ziņā efektīvas zāles un palīdzēt pacientiem vairāk nekā agrāk. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pašlaik par prioritāti noteikti bērni, savukārt būtisks izaicinājums ir straujais pacientu skaita pieaugums. Pēc viņas teiktā, galvenais jautājums patlaban ir, kā nodrošināt terapiju turpināšanu un vienlaikus garantēt visiem pacientiem līdzvērtīgu pieeju kompensējamām zālēm. Kaupere norādīja, ka jaunas zāles sistēmā tiek iekļautas arī patlaban un ir panākti izmaksu samazinājumi, taču svarīgākais uzdevums ir noturēt sasniegto līmeni un nodrošināt pacientiem nepieciešamo terapiju pieejamību.
Savukārt Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa sacīja, ka nav novērojama sistēmiska pieeja kompensējamo medikamentu finansēšanā un ka finansējuma pieaugums vairāku gadu laikā nav bijis samērīgs ar reālajām vajadzībām. Viņa norādīja, ka aptuveni 70 onkoloģijas zāles atrodas tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā” – tās ir izvērtētas kā terapeitiski un izmaksu ziņā efektīvas, taču tās nav iekļautas KZS vienīgi finansējuma trūkuma dēļ.
“No vienlīdzības principa viedokļa attieksme pret pacientiem ir diskriminējoša – cilvēki ar līdzvērtīgu, dzīvību apdraudošu diagnozi nonāk izlozes situācijā, vai viņiem nepieciešamās zāles ir iekļautas sarakstā vai paliek aiz strīpas,” sacīja Āboliņa. Viņa uzsvēra, ka VM būtu daudz tiešāk jārunā par šo problēmu un kompensējamo zāļu finansēšana jārisina sistēmiski, likuma līmenī, nepaļaujoties uz labdarību kā risinājumu.
Sēdē tika diskutēts arī par skrīninga programmām un to aptveres rādītājiem. Deputāte Ingrīda Circene (JV) norādīja, ka skrīninga aptvere Latvijā ilgstoši nepārsniedz 40% un aicināja vēža skrīningam paredzētos neizlietotos resursus pārvirzīt, piemēram, plaušu vēža skrīninga pilotprojektam. Circene pauda neizpratni, kāpēc nevar izmantot neiztērētos skrīninga līdzekļus, minot, ka Ziemeļkurzemes slimnīca jau dažus gadus iepriekš bijusi gatava īstenot šādu pilotprojektu.
Valsts kontroles pārstāve Maija Āboliņa savukārt vērsa uzmanību uz to, ka atsevišķos gadījumos skrīninga statistika nav korekti interpretējama, jo, piemēram, prostatas vēža skrīninga datos VM esot iekļāvusi arī izmeklējumus pacientiem, kuriem jau bijušas sūdzības. Tas neļaujot izdarīt secinājumus par reālo profilaktiskā skrīninga atsaucību.
Sēdē tika aktualizēts arī jautājums par bērnu pāreju no bērnu uz pieaugušo onkoloģisko aprūpi. VM pārstāvji norādīja uz nepieciešamību izstrādāt vienotus protokolus un skaidrus vecuma kritērijus, kā arī turpināt onkoloģijas datu platformas attīstību.
Tāpat Inese Supe pauda bažas par cilvēkresursu trūkumu onkoloģijā. Janka informēja, ka viens no iespējamiem un patlaban apspriestiem risinājumiem ir plašāka māsu iesaiste onkoloģijas aprūpē, lai gan tas nav iespējams visos lokalizāciju gadījumos.
VM pārstāvji arī informēja, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) rekonstrukcijai piešķirti 69 186 764 eiro, taču 12 069 648 eiro nepieciešami LOC aprīkojumam un mēbelēm. Šī summa patlaban nav piešķirta, bet tiks nodrošināta projekta īstenošanas laikā pēc būvdarbu pabeigšanas, jo aprīkojuma iegādei ministrija izvērtēs iespēju novirzīt neizmantotos Eiropas Savienības fondu finansējuma atlikumus.
Avots: LETA
