Vairumā gadījumu aizsmakusi vai pazudusi balss ir saistīta ar vīrusu infekciju vai balss pārslodzi un atjaunojas dažu nedēļu laikā. Tomēr, ja balss izmaiņas ir ilgstošas, tās nevajadzētu ignorēt. Operējošs otolaringologs Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne skaidro biežākos cēloņus, riska pazīmes un situācijas, kad noteikti jāapmeklē LOR ārsts.
Kad ikdienā esam pieraduši brīvi runāt, balss aizsmakums vai pat pilnīgs balss zudums var būt ļoti apgrūtinošs. Pirmais jautājums parasti ir vienkāršs – vai tas ir īslaicīgi un pāries pats, vai tomēr nepieciešama ārsta palīdzība? Kā ārsts ikdienā redzu, ka pacienti mēdz vai nu pārlieku satraukties par parastu vīrusa izraisītu aizsmakumu, vai – tieši pretēji – mēnešiem ignorēt signālus, kas prasa rīcību. Svarīgi ir saprast, kad mājas režīms ir pietiekams un kad nepieciešama balsenes un balss saišu izmeklēšana.
Kā veidojas balss un kas ir aizsmakums?
Balss veidojas, gaisam no plaušām plūstot caur balseni un liekot vibrēt balss saitēm. Medicīniski balss aizsmakumu sauc par disfoniju – tās ir jebkuras izmaiņas balss tembrā, skaļumā vai tonī. Ja balss saites ir iekaisušas, pietūkušas, kairinātas vai pārslogotas, to vibrācija mainās – balss kļūst raupjāka, klusāka, “nogurusi” vai var pazust pavisam.
Biežākie aizsmakuma iemesli
Visbiežāk izmaiņas balsī izraisa:
• akūts vīrusu iekaisums (laringīts) saaukstēšanās laikā;
• balss pārslodze (ilgstoša runāšana, dziedāšana, darbs trokšņainā vidē);
• kuņģa skābes atvilnis (īpaši, ja ir dedzināšana, rūgta garša mutē vai aizsmakums tieši no rītiem);
• smēķēšana un citi ārējie kairinātāji;
• sauss gaiss telpās un nepietiekama šķidruma uzņemšana;
• strukturālas izmaiņas – balss saišu mezgliņi, polipi vai hronisks iekaisums, kam nepieciešama padziļināta izmeklēšana.
Kas ir balss zudums?
Atšķirībā no aizsmakuma, balss zudums (afonija) ir stāvoklis, kad cilvēks spēj runāt tikai čukstus vai balss pazūd pilnībā. Tas visbiežāk rodas akūta balsenes iekaisuma vai izteiktas balss saišu tūskas dēļ. Lielākoties balss atjaunojas 5–10 dienu laikā, ja tiek ievērots saudzējošs režīms un ārstēts pamata cēlonis. Tomēr jāatceras – ja balss pazūd pēkšņi, bez saaukstēšanās pazīmēm vai tūlīt pēc lielas balss slodzes, tas var liecināt par nopietnāku balss saišu bojājumu, tādēļ ieteicama savlaicīga speciālista konsultācija.
Ko var darīt mājās, ja nav “sarkano karogu”?
Ja aizsmakums ir saistīts ar saaukstēšanos vai pārslodzi un tā ilgums nepārsniedz 1–2 nedēļas, parasti var sākt ar saudzējošu režīmu:
• Balss saudzēšana. Runājiet mazāk un mierīgāk. Svarīgi atcerēties, ka čukstēšana nav balss atpūta – tā balss saites sasprindzina pat vairāk nekā parasta runāšana.
• Šķidrums. Dzeriet pietiekami daudz ūdens – balss saitēm nepieciešams mitrums “no iekšpuses”.
• Mitrs gaiss. Gaisa mitrinātājs telpā var būtiski atvieglot pašsajūtu. Papildus var izmantot kaklā pūšamos līdzekļus uz eļļas vai ūdens bāzes, kā arī aptiekās pieejamās dražejas, kas palīdz uzturēt gļotādu mitru un mazina kairinājumu.
• Izvairīšanās no kairinātājiem. Smēķēšana, alkohols, ļoti karsti vai asi ēdieni, kā arī spirtu saturoši kakla aerosoli var vēl vairāk sausināt un kairināt balseni.
• Atteikšanās no krekšķināšanas. Izvairieties no rīkles attīrīšanas ar spēku. Krekšķināšana mehāniski kairina balseni un var paildzināt simptomus – tā vietā labāk iedzert malku ūdens.
Kad noteikti jādodas pie ārsta?
Aizsmakusi balss var būt signāls, ka nepieciešama balsenes un balss saišu apskate. Ieteicams neatlikt LOR ārsta konsultāciju, ja:
• aizsmakums ilgst vairāk nekā 3 nedēļas, pat ja nav citu sūdzību vai sāpju;
• nav vērojams uzlabojums – par spīti saudzējošam režīmam, balss nemainās vai pasliktinās;
• balss kļūst arvien vājāka vai rodas sajūta, ka teikumu nevar izrunāt līdz galam;
• ir grūtības vai sāpes norijot, kā arī sāpes, pieskaroties balsenei no ārpuses;
• ir noturīga “kamola” sajūta kaklā, kas nepāriet;
• ir ilgstoša smēķēšanas anamnēze – šajā grupā balss izmaiņas vienmēr jāizvērtē īpaši rūpīgi;
• parādās papildu simptomi, piemēram, ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra bez cita skaidra iemesla.
Steidzami jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, ja parādās izteikts elpas trūkums, skaļa, svilpjoša ieelpa, nespēja norīt siekalas vai pēkšņs, izteikts kakla tūskas pieaugums.
Kā notiek izmeklēšana?
Mūsdienās precīzu cēloni nav nepieciešams noteikt tikai pēc simptomiem. LOR ārsts balseni izvērtē ar fibrolaringoskopiju – izmantojot plānu optisku instrumentu –, vai ar rigīdo endoskopiju – izmantojot augstas izšķirtspējas kameru, kas tiek ievietota rīklē. Izmeklējums ir īss un parasti labi panesams. Atkarībā no situācijas var tikt ieteikta arī stroboskopija, kas ļauj detalizēti novērtēt balss saišu vibrāciju palēninājumā.
Tieši vizuāla apskate ļauj noteikt, vai runa ir par vienkāršu iekaisumu, pārslodzes radītām izmaiņām vai stāvokli, kam nepieciešama mērķtiecīgāka ārstēšana vai pat ķirurģiska korekcija.
Lielākoties balss aizsmakums nav bīstams un pāriet pats no sevis. Tomēr 3 nedēļu robeža ir brīdis, kad “pagaidīsim” taktiku vajadzētu nomainīt pret vizīti pie speciālista. Agrīna un precīza diagnostika ļauj jebkuru situāciju risināt daudz efektīvāk un saudzīgāk.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju