Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valdība otrdien atļāva kritisko zāļu rezervju veidošanai, uzglabāšanai un reģionālajai apgādei valsts apdraudējuma gadījumos nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, paredzot šādu iepirkumu veikšanu 2026., 2027. un 2028. gadā.
Pieņemtais rīkojums paredz, ka Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests pēc attiecīgā normatīvā regulējuma stāšanās spēkā varēs veikt iepirkumus kritisko zāļu rezervju veidošanai un uzglabāšanai bez Publisko iepirkumu likuma procedūru piemērošanas.
Norādīts, ka šāds izņēmums nepieciešams būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Informācijas publiskošana par kritisko zāļu iegādi, rezervju atjaunošanu, uzglabāšanas vietām un reģionālās apgādes mehānismiem varētu radīt drošības riskus un kaitēt svarīgām valsts interesēm, minēts rīkojumā.
Veselības aprūpes sistēmas noturība valsts apdraudējuma gadījumā ir tieši atkarīga no kritisko zāļu pieejamības un apgādes nepārtrauktības. Tāpēc rezervju izveidē būtiski laikus nodrošināt zāļu krājumus Latvijas teritorijā, maksimāli saīsināt piegādes ķēdes un pēc iespējas izvairīties no visu rezervju uzglabāšanas vienuviet, rīkojumā norāda VM.
Tāpat skaidrots, ka Publisko iepirkumu likums pat ar atsevišķiem konfidencialitātes izņēmumiem kopumā paredz atklātību, tostarp pienākumu publicēt noteiktu informāciju par iepirkuma procedūru. Ministrijas ieskatā tas šajā gadījumā nav savienojams ar prasību aizsargāt sensitīvu informāciju par kritisko zāļu nomenklatūru, glabāšanas vietām, piegādātājiem un loģistikas risinājumiem.
Kā viens no argumentiem minēta arī Ukrainas kara pieredze, kas rāda, ka medicīniskie objekti un krājumi var kļūt par tiešiem apdraudējuma mērķiem, tāpēc ierobežota publicitāte šajā jomā esot drošības risinājums, nevis caurskatāmības principa noliegums.
Kritisko zāļu sarakstu veselības ministrs apstiprināja 2024. gada 1. oktobrī. Savukārt 2025. gada martā VM to pārskatīja un aktualizēja, iekļaujot lielāku skaitu sabiedrībai ambulatorai lietošanai nepieciešamo zāļu, kā arī sadalot kopējo sarakstu divās daļās – stacionārā lietojamās zāles un ambulatorai lietošanai paredzētās zāles.
Patlaban Latvijā nav noslēgtu līgumu ar zāļu lieltirgotavām par kritisko zāļu iegādi, uzglabāšanu un reģionālo apgādi valsts apdraudējuma gadījumā.
Rīkojumā teikts, ka kritisko zāļu rezervju nodrošināšanai VM 2026., 2027. un 2028. gadā ik gadu paredzēts papildu trīs miljonu eiro finansējums budžeta apakšprogrammā “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde”.
Jautājums par finansējumu šim mērķim 2029. gadam un turpmāk būs jāskata atsevišķi.
Jau ziņots, ka pērn novembrī VM informēja valdību par kritisko zāļu pieejamības nodrošināšanu, reģionālo apgādi un veselības nozares kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu valsts apdraudējuma gadījumā. Ministru kabinets iepazinās un pieņēma zināšanai attiecīgo ministrijas ziņojumu.
Rīkojumā norādīts, ka informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības un tā saturs publiski nav pieejams. Kā aģentūru LETA informēja VM, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz līdzekļu piešķiršanu zāļu krājumu veidošanai un uzglabāšanai nākamajiem trim gadiem.
Līdztekus trim zāļu rezervju veidošanas līmeņiem valstī ir izveidots kritisko medikamentu saraksts, kurā ir zāles 20 slimību grupām, piemēram, pretsāpju un pretalerģijas līdzekļi, zāles pret diabētu, zāles sirds un asinsvadu sistēmas traucējumu novēršanai, onkoloģisko slimību ārstēšanai un citas, norādījusi VM.
Atkarībā no ārstniecības iestāžu veida paredzēts veidot zāļu rezervju uzkrājumu viena līdz trīs mēnešu patēriņam. Slimnīcas ar zemu kopējo kapacitāti ne vienmēr nodrošina rezerves triju mēnešu periodam. Ārkārtas situāciju gadījumā veselības nozarē paredzēts izmantot agrīnās brīdināšanas sistēmu, bet iedzīvotāju apziņošanai – šūnu apraides risinājumu.
Latvijā ir trīs zāļu rezervju veidošanas līmeņi – individuālais, iestāžu līmenis un valsts materiālās rezerves. Individuālais līmenis (mājas aptieciņa) ietver pamata medikamentus – pretsāpju, pretalerģijas zāles, medikamentus pret gremošanas traucējumiem un ikdienā lietojamos medikamentus hroniskajiem slimniekiem -, par kuru esamību jāgādā pašiem iedzīvotājiem. Īpaši sev nepieciešamo zāļu nodrošinājumam jāseko līdzi hronisko slimību pacientiem, lai viņiem vajadzīgās zāles vienmēr būtu ar nelielu rezervi un neveidotos riski medikamentu lietošanas pārtraukšanai.
Iestāžu līmenī slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ambulatorās iestādes ar iekšēju aptieku un sociālās aprūpes iestādes uzglabā zāles ikdienas vajadzībām viena līdz trīs mēnešu darbības nodrošināšanai. Savukārt valsts materiālajās rezervēs tiek uzglabātas zāles, injekciju un infūziju ierīces, pārsienamie un imobilizācijas materiāli, ierīces dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai, speciālais aizsardzības aprīkojums un cita produkcija.
Latvijā ir izveidots kritisko zāļu saraksts. Tas ir ierobežotas pieejamības un nav publiski pieejams. Zāļu sarakstā iekļautas 230 zāļu pozīcijas un 20 zāļu grupas, ņemot vērā arī pediatrisko pacientu vajadzības un pacientiem “draudzīgas” zāļu formas.
Avots: LETA
