Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Konkurences padome (KP), noslēdzot tirgus uzraudzību (Tirgus uzraudzība) sekundārās ambulatorās (SAVA) un stacionārās veselības aprūpes jomā, secinājusi, ka nav konstatējama vispārēja konkurences kropļošana publiskā atbalsta dēļ. Vienlaikus uzraudzībā konstatēti būtiski riski, kas var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu tarifu neatbilstību izmaksām, nevienlīdzīgu piekļuvi atbalstam un nepietiekamu motivāciju tirgus dalībniekiem sniegt Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksātos pakalpojumus.
Tirgus uzraudzība tika uzsākta 2023. gadā, reaģējot uz nozares dalībnieku paustajām bažām par publiskā finansējuma ietekmi uz konkurenci un vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem tirgū.
Tirgus uzraudzības mērķis bija izvērtēt konkurences apstākļus SAVA un stacionārās veselības aprūpes tirgū Latvijā, noskaidrot, vai nepastāv konkurences neitralitātes riski, analizējot publiskā atbalsta veidus un apjomus, kā arī piedāvāt sistēmiskus risinājumus tirgus līdzsvaram un pakalpojumu pieejamībai.
Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nesedz pakalpojumu izmaksas
Tirgus uzraudzībā konstatēts, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifi vairākiem pakalpojumiem nenosedz to faktiskās izmaksas, turklāt ārstu atlīdzības daļa tarifā ir būtiski zemāka, nekā gadījumā, ja līdzvērtīgs pakalpojums tiek sniegts par maksu, radot finansiālu slogu ārstniecības iestādēm.
Tirgus uzraudzībā KP nekonstatēja pazīmes par nepamatoti zemām cenām maksas pakalpojumu segmentos. Vienlaikus KP secinājusi, ka praksē ārstniecības iestādes izmanto maksas pakalpojumu ieņēmumus, lai kompensētu zaudējumus no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka pacienti, kuri izmanto maksas pakalpojumus, daļēji netieši kompensē valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma nepietiekamību.
Būtiski, ka Baltijas valstu salīdzinājums liecina, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, veselības aprūpes pakalpojumu tarifi netiek regulāri pārskatīti. KP ieskatā, Latvijā būtu ne tikai jānodrošina regulāra tarifu paskatīšana, kā tas ir kaimiņvalstīs, bet arī jāietver veselības aprūpes pakalpojumu attīstības izmaksu komponenti.
Publiskā finansējuma pieejamība
KP arī secinājusi, ka publiskā finansējuma pieejamība vēsturiski bijusi pieejama galvenokārt publiskā sektora iestādēm. Vienlaikus pozitīvi vērtējama jaunākā prakse, kurā finansējums piešķirts arī privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. KP skaidro, ka atbalsta saņemšanā nav izšķirošas nozīmes vai ārstniecības iestāde pieder publiskajam vai privātajam sektoram, bet gan tam, cik kvalitatīvi tā spēj nodrošināt plānoto pakalpojumu.
KP konstatējusi papildu riskus, kas saistīti pašvaldību deleģēšanas līgumu praksi, nododot telpas bezatlīdzības lietošanā, kas atsevišķos gadījumos var radīt diskusiju par piešķirtā atbalsta pamatotību.
Nepieciešamie uzlabojumi atlases un plānošanas procesos
Tāpat KP identificējusi nepieciešamību uzlabot NVD atlases caurspīdīgumu, savlaicīgi publiskojot kvalitātes kritērijus stratēģiskajām atlasēm, pēc iespējas ņemt vērā kvalitatīvos, ne tikai kvantitatīvos rādītājus, kā arī uzlabot caurskatāmību atlases vērtēšanas posmā, tādējādi mazinot tirgus dalībnieku bažas par iespējamu favorītismu. Tikpat svarīgi ir stiprināt vajadzībās balstītu veselības aprūpes plānošanu un pacientu rindu pārvaldību.
Tāpat KP konstatējusi, ka var mazināties pakalpojumu sniedzēju motivācija iesaistīties valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī pieaugt tirgus uzticības un investīciju trūkums.
KP ieteikumi nozares pilnveidei
Ņemot vērā konstatēto, KP aicinājusi Veselības ministriju un NVD nodrošināt, ka valsts apmaksāto pakalpojumu tarifi pilnībā atbilst faktiskajām izmaksām, kā arī pārskatīt tarifu aprēķināšanas pieeju, tajā iekļaujot attīstības komponenti.
Tāpat KP vērsusi uzmanību, ka ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi publiskajam finansējumam visiem pakalpojumu sniedzējiem, uzlabot veselības aprūpes plānošanu un pilnveidot pacientu rindu pārvaldību.
Vienlaikus, ņemot vērā nelielo atalgojuma komponenti valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumiem, KP aicinājusi Veselības ministriju sadarbībā ar ārstniecības iestādēm un NVD izstrādāt ilgtspējīgu ārstniecības personu atalgojuma sistēmu.
Pašvaldībām ieteikts rūpīgi izvērtēt deleģēšanas līgumu atbilstību normatīvajam regulējumam, kā arī, lemjot par līdzdalību kapitālsabiedrībās, ņemt vērā privātā sektora iesaistes iespējas. Savukārt ārstniecības iestādēm KP ieteikusi nodrošināt caurspīdīgu cenu politiku un skaidru izmaksu nodalīšanu.
Valsts atbalsta sniedzējiem un uzraugošajām institūcijām jāstiprina kontrole un caurskatāmība pār publiskā finansējuma piešķiršanu un izmantošanu, lai novērstu privātā sektora izteiktās bažas par publiskā sektora ārstniecības iestāžu pārmērīgu kompensāciju un nodrošinātu tā ekonomisko lietderību.
KP vērsusi uzmanību, ka priekšlikumu neieviešanas gadījumā saglabāsies un var pastiprināties vairākas negatīvas tendences: ārstniecības iestāžu finansiālā nestabilitāte, ilgākas pacientu rindas, mazāka pakalpojumu sniedzēju motivācija slēgt līgumus par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, kā arī zemāka tirgus uzticība un vājāka privāto investīciju iesaiste veselības aprūpes sistēmā. Tāpat var pieaugt tehnoloģiskās atpalicības risks, kas negatīvi ietekmētu nozares konkurētspēju ilgtermiņā.
Vienlaikus 20.03.2026. KP organizēja apaļā galda diskusiju ar veselības aprūpes nozares dalībniekiem, kurā tika pārrunāti tirgus uzraudzības rezultāti. Diskusijā piedalījās Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas 1. slimnīcas pārstāvji. Apaļā galda diskusijas dalībnieki detalizēti pārrunāja tirgus uzraudzības rezultātus un būtiskākos nozares attīstības jautājumus konkurences aspektā. KP augstu novērtē padziļināto diskusiju, kā arī veselības nozares atgriezenisko saiti par veiktās izpētes rezultātiem.
Avots: LETA
