Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šodien no plkst. 12.30 Rīgā notiek preses konference par 1. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi Latvijā un nepieciešamajiem uzlabojumiem valsts līmenī, tostarp glikozes sensoru un insulīna sūkņu valsts kompensēšanu. Pieejams ieraksts.
Preses konference “Diabēta aprūpe Latvijā: dimensija, kur laiks ir apstājies” notiek viesnīcā “Radisson Blu Hotel & SPA Daugava” Kuģu ielā 24, Rīgā. Pasākumā eksperti, ārsti, pacientu pārstāvji un politikas veidotāji diskutē, kāpēc Latvijā nepieciešams nodrošināt valsts kompensāciju glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem 1. tipa diabēta pacientiem, kā arī par ieguvumiem pacientiem un veselības aprūpes sistēmai.
Preses konferencē piedalās veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Kristīne Geldnere, Dartmutas universitātes endokrinoloģijas profesors Uģis Gruntmanis, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes students, diabēta kopienas pārstāvis Ivans Mirzojans.
Konferencē aplūko valsts atbalsta nepieciešamību 1. tipa cukura diabēta pacientiem Latvijā, glikozes sensoru un insulīna sūkņu kompensācijas nozīmi, zinātniskos pierādījumus un kompensācijas ekonomiskos ieguvumus, ģimenes ārstu un starptautisko ekspertu pieredzi, pacientu ikdienas vajadzības, kā arī aktuālo politikas procesu virzību Saeimā un Veselības ministrijā (VM).
No 16. aprīļa līdz 18. aprīlim viesnīcā “Radisson Blu Hotel & SPA Daugava”, notiek arī 12. Baltijas Endokrinologu kongress, kurā piedalīsies nozares speciālisti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm.
Jau ziņots, ka Latvijas Diabēta asociācija diabēta kopienas vārdā lūgusi Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) 2027. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 1. tipa diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamām medicīniskām ierīcēm, uzsverot, ka VM šī finansējuma piešķiršanu esot vilcinājusi.
Asociācija norāda, ka nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas jeb glikozes sensori un insulīna sūkņi 1. tipa diabēta pacientiem ir vitāli nepieciešami ārstēšanā, diabēta kontrolē, dzīvību apdraudošu komplikāciju novēršanā un darbspēju saglabāšanā. Organizācija uzsver, ka problēmas risināšana ir “nepiedodami un nepamatoti novilcināta”.
Vēstulē arī uzsvērts, ka abu tehnoloģiju izmantošana samazinātu valsts izdevumus veselības un sociālajai aprūpei, tostarp neatliekamajai palīdzībai, stacionārajai ārstēšanai un smagu diabēta komplikāciju ārstēšanai. Asociācija norāda, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi izmaksu veido komplikāciju ārstēšana, ko varot mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Pēc asociācijas paustā, patlaban panākts tikai tas, ka no šī gada glikozes sensorus kompensē grūtniecēm un 1. tipa diabēta pacientiem ar transplantētiem orgāniem – kopumā 100 cilvēkiem. Turklāt 31. marta darba tikšanās laikā ar Nacionālā veselības dienesta amatpersonām izskanējis, ka politiska gatavība patlaban ir apmaksāt glikozes sensorus tikai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un 500 pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem, kas ir mazāk nekā 10% no kopskaita.
Vēstulē norādīts, ka valsts apmaksātas tehnoloģijas patlaban nesaņem 5878 pieaugušie, turklāt 3089 no tiem ir darbspējas vecumā.
Asociācija vēstulē uzsver, ka glikozes sensoru un insulīna sūkņu apmaksa sniegtu tiešu ieguvumu arī valsts budžetam, jo samazinātos izdevumi gan veselības aprūpei, gan sociālajai aprūpei. Pēc asociācijas paustā, šo tehnoloģiju izmantošana mazina nepieciešamību pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, stacionārās ārstēšanas un dārgu, invalidizējošu diabēta komplikāciju ārstēšanas, tostarp akluma, dialīzes, nieru transplantācijas un kāju amputācijām.
Organizācija arī norāda, ka sliktas diabēta kompensācijas gadījumā šādas komplikācijas sāk attīstīties septiņu līdz desmit gadu laikā, bet to progresēšanu vēlāk vairs nav iespējams novērst. Vēstulē teikts, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi no izmaksām veido komplikāciju ārstēšana, ko varētu mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Avots: LETA
