Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības nozare ir «daļēji gatava» reaģēt uz ārkārtējām situācijām
Veselības nozares gatavība krīzes situācijām uzlabojas, tomēr ne pietiekami. Ir dažāda līmeņa plāni, atbildīgo iestāžu tīkls, ir mācības un anketēšana, tomēr, kā atzīst šajā jomā strādājošie, tas viss notiek fragmentēti un ir lietas, kas valsts līmenī joprojām nav atrisinātas, piemēram, zāļu rezervju izveide, ģimenes ārstu loma, stacionāru un vietējo farmācijas uzņēmumu iesaiste, lai katram būtu skaidra loma, rīcības algoritms un attiecīgi arī atbildība ārkārtējās situācijās.
Apjomīgs dokuments un anketas
Veselības ministrija, raksturojot šajā jomā padarīto, kā vienu no punktiem nosauc regulāri aktualizētu Valsts katastrofu medicīnas plānu (VKMP), kas sastāv no pamatdokumenta un 28 pielikumiem un kas paredz iestāžu rīcību ārkārtējās situācijās.
Tā institūcija, kas koordinē un pieņem saistošus lēmumus ārkārtējās medicīniskajās un sabiedrības veselības situācijās vai to tiešu draudu gadījumā, ir Valsts operatīvā medicīniskā komisija, kas piesaista ekspertus no dažādām iestādēm un slimnīcām. Taču par ārstniecības iestāžu gatavību X stundā atbild tās vadītājs, kurš rīkojas, pamatojoties uz izstrādāto katastrofu medicīnas plānu (tāds ir 32 slimnīcām).
Tas paredz arī kritiskās infrastruktūras nepārtrauktību, kas ietver pārvaldību, resursus un kritiskās sistēmas, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē skaidroja VM Nozares krīzes vadības nodaļas atbildīgais eksperts par gatavību ārkārtējām un krīzes situācijām Juris Raudovs. Lai pārliecinātos par to, kā tas notiek, VM kopā ar Aizsardzības ministriju, universitātes slimnīcām un citām institūcijām pilotprojekta ietvaros izvērtēja divas slimnīcas. Secinājumi un ieteikumi, kā uzlabot situāciju, iesniegti Veselības aprūpes un medicīnas apakšgrupai un veselības ministram. Tāpat slimnīcām mēneša laikā tika uzdots veikt pašvērtējumu, aizpildot anketu, kuras dati šobrīd tiek apkopoti. Anketu nolemts iekļaut VKMP kā atsevišķu pielikumu, lai slimnīcas to var izmantot kā paškontroles rīku darbības nepārtrauktības novērtēšanai. J. Raudovs atgādināja par kritiski svarīgo zāļu rezervju izveidošanu un tās līmeņiem – individuālo (mājas aptieciņa); ambulatoro (pie to izveides sākts darbs); iestāžu, kas paredz krājumus no 1 līdz 3 mēnešu patēriņam; valsts (tās izmanto katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi nav pietiekami).
Taču praksē ambulatoro rezervju izveides nav un nav izsludināts pat iepirkums.
Ārkārtējās situācijās ir iespējama humānās un starptautiskās palīdzības pieprasīšana, taču arī tā nav garantēta.
Attiecībā uz finansējumu valsts materiālo rezervju (VMR) atjaunošanai – pērn šim mērķim tika piešķirti 1 551 706 miljoni eiro, šogad – 1 477 674 miljoni, nākamgad – 1 099 420 miljoni, 2028. gadā – 1 093 245 miljoni.
Mudina iesaistīties mācībās
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norādīja, ka krīzes situācijās iedzīvotājiem saglabājas iespēja zāles iegādāties aptiekās, kurās gadījumā, ja ir interneta sistēmas pārrāvumi, karšu norēķinu sistēma vairākās aptiekās darbosies bezsaistes režīmā. Lai arī nozare to prasa jau vairākus gadus, tikai šobrīd tiek veidota kritisko aptieku un veselības aprūpes prakšu karte, lai krīzes situācijā iedzīvotāji ir informēti, kur var saņemt palīdzību un medikamentus.
Sēdes vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) vērsa uzmanību uz šūnu apraides nedarbošanos pierobežā tad, kad tur nokrita drons. Ne viņai kā ģimenes ārstei, ne slimnīcai, ne iedzīvotājiem nebija skaidrs, ko darīt. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (Progresīvie) aicināja pašvaldības un to kapitālsabiedrības izmantot izdevību piedalīties mācībās, kur tiek testētas šādas situācijas.
Diemžēl ne vienmēr ir pietiekama atsaucība dalībai mācībās (pērn notika aptuveni 135 teorētiskas un praktiskas mācības). VM Veselības aprūpes departamenta direktores vietniece Biruta Kleina mudināja likt lietā katastrofu medicīnas plānus, kas nav formāli dokumenti, bet balstīti praksē pārbaudītos algoritmos. Skaidrs, ka katram gadījumam tos uzrakstīt nevar, bet kopējam rīcības plānam jābūt skaidram visos līmeņos. Uz jautājumu par patvertnēm reģionālajās un vietējās slimnīcās L. Gātere pauda, ka šāda informācija ir pašvaldību vadītājiem.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītājs Egils Einārs Jurševics meta akmeni VM dārziņā – proti, vēl joprojām vietējie zāļu ražotāji nav saņēmuši kritisko zāļu sarakstu. Lai gan ir runāts par plašāku Latvijas farmācijas uzņēmumu iesaisti šajā jomā, piemēram, sterilo medicīnisko šķidrumu ražošanā, līdz praktiskiem risinājumiem nav nonākts. Viņš arī aicināja palielināt finansējumu VMR, jo ar šobrīd atvēlēto ir par maz.
Uz Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Jura Bunduļa jautājumu, kad beidzot būs skaidrība par zāļu rezervēm un tiks izsludināts iepirkums, I. Kaupere atbildēja, ka likums to atļauj darīt un, ļoti iespējams, ka iepirkums notiks maija beigās vai jūnija sākumā.
Sistēma ir sadrumstalota
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs uzteica pozitīvo dinamiku šajā jomā, tomēr veltīja pārmetumu VM, ka ģimenes ārsti šajā sistēmā nav tikuši iesaistīti. Šauboties, vai NMPD un slimnīcas bez primārās veselības aprūpes atbalsta ārkārtējā situācijā tiks galā.
Jāņem vērā, ka sarežģīta terapija vajadzīga 5–6% iedzīvotāju, pārējais ir uz ģimenes ārstu pleciem. Viņu bažīgu dara arī tas, ka krīzes situācijā, piemēram, ja pazūd elektrība, tādā ziemā kā šī ārstu prakses nevar darboties, jo «viss būs aizsalis». Tādā gadījumā tām vajadzīgi ģeneratori.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas pārstāve Anete Lūsare aicināja visas puses sadarboties, jo šobrīd sistēma ir sadrumstalota.
Ir labi, ka ir slimnīcu pašvērtējums, taču nav skaidrs, kādi būs tālākie praktiskie soļi. Nevar, piemēram, nodrošināt ārstu prakses ar ģeneratoriem, ja nav cilvēka, kas zina, kā to darbināt un apkopt. Tāpēc risinājumiem jābūt tādiem, kas darbojas praksē.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis Modris Ciems piebilda, ka jādomā arī par slimnīcu apsardzi X stundā – to nevar uzticēt privātām struktūrām, bet gan valsts pārstāvētām. Tāpat viņš mudināja apsvērt rezerves fonda izveidi, tā līdzekļus nepieciešamības gadījumā varētu novirzīt gan apsardzei, gan zāļu iegādei.
Avots: LETA, Diena, Aisma Orupe
