Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā arvien skaļāk runājam par vīriešu veselību – gan fizisko, gan mentālo. Prostatas vēža skrīnings palīdz slimību atklāt laikus, taču vienlaikus izgaismo sistēmas problēmas: rindas, terapijas pieejamību un finansējuma trūkumu. Vai valsts spēj ne tikai diagnosticēt, bet arī ārstēt? Par to stāsta “Alianses vīriešu veselībai” valdes loceklis Ēriks Mikelšteins.
Vai Latvijas vīrieši ir iemācījušies runāt par savu veselību, arī par tādām tēmām kā prostatas vēzis?
Protams, esam katrs par savu problēmu kļuvuši atklātāki, gatavāki stāstīt par mentālo un fizisko veselību. Tas attiecas arī uz vīriešu slimībām un prostatas veselību. Tomēr viens ir nekautrēties runāt, bet kas cits ir satraucošā situācija prostatas vēža jomā – saslimstība Latvijā ir par aptuveni 30 % augstāka nekā vidēji Eiropā (225 gadījumi pret 154 uz 100 000 iedzīvotāju), un mirstība vīriešu vidū ir otrā augstākā Eiropas Savienībā.
Latvija uzrāda izcilus rādītājus prostatas vēža skrīningā. Valsts ir iemācījusies slimību labāk atklāt, bet, šķiet, iestrēgst, kad cilvēks jāārstē. Vai pacientam ir paļāvības sajūta, ka valsts nodrošinās terapiju līdz galam?
Šogad maijā aprit pieci gadi, kopš Latvijā ieviesta prostatas vēža skrīninga programma – vienkārša asins analīze (PSA) vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Tas, ka ir pamanītas vīriešu vajadzības, ir kopīgs panākums gan politikas veidotājiem, gan ārstiem, gan pacientu aizstāvjiem, gan sabiedrībai.
Jā, tiešām šajā laikā esam iemācījušies slimību labāk atklāt, līdz ar to prostatas vēža pacientu skaits pieaug. Tomēr ir izveidojies tā sauktais “pudeles kakls”. Katru gadu 15–17 tūkstoši vīriešu ar paaugstinātu PSA rādītāju gaida rindā pie speciālista. Valsts cenšas nodrošināt “zaļo” un “dzelteno koridoru” steidzamākos gadījumos, kad ātri vajadzīga biopsija vai magnētiskā rezonanse, un tas ir pozitīvi. Taču ilgtermiņa ārstēšanā un arī aktīvās novērošanas posmā cilvēkiem bieži vien nākas ilgi gaidīt, kas rada lielu psiholoģisku slodzi un ir smagi pacientiem.
Jaunās paaudzes terapijas ļauj vīriešiem dzīvot ilgāk un pilnvērtīgāk. Pieaug pacientu skaits, kam šīs zāles palīdz. Vai valsts budžets spēj sekot pacientu skaita pieaugumam?
Svarīgi būtu, lai lēmumu pieņēmēji – piemēram, Nacionālais veselības dienests vai Zāļu valsts aģentūra – plašāk skatītos uz pacientu vajadzībām un ātrāk ieviestu pasaulē jau pārbaudītas jaunās paaudzes terapijas. Nereti problēma ir kritēriju noteikšanā – kam terapija pienākas un kam ne.
Diemžēl šobrīd prostatas vēža ārstēšanā veidojas būtisks finansējuma deficīts, jo piešķirtais budžeta apjoms nepalielinās proporcionāli pacientu skaita pieaugumam. Pašreizējie finanšu limiti tieši prostatas vēža medikamentiem neatbilst reālajai situācijai un finansiālais deficīts ir apmēram 6 miljoni eiro. Dažkārt pacientiem nākas meklēt līdzekļus ārpus valsts sistēmas, lai turpinātu dzīvot.
Vai politiķiem vīriešiem nevajadzētu solidarizēties un iestāties par visiem pacientiem, kuriem pietrūkst palīdzības?
Tas jau būtu pats par sevi saprotams. Mums katrs cilvēks ir svarīgs un, ja kādam paziņu vidū ir prostatas vēzis, tad nenozīmē, ka jāklusē, jānoraksta vai jāizliekas neredzam. Galvenais ir cilvēks, viņa dzīvība, nevienu nešķirojot. Lai nav tā, ka: “Ko nu viņš…viņš jau nogājis no ceļa”… Mūsu mērķis ir palielināt sabiedrības dzīvildzi un palīdzēt vīriešiem kļūt veselākiem.
Tāpēc esam vienojušies par pamatprincipiem memorandā “Par vīriešiem, kas vieno”, aicinot tos ieviest valsts politikā kā pamatu ilgtermiņa attīstībai.
Ja mūsu kļūst mazāk, tad mēs mazāk varam radīt kopējo labumu mums visiem, valstij. Tāpēc veselības jautājumi nav tikai vienas nozares izdevumi. Mums jāievieš efektīvi, visaptveroši veselības prevencijas principi, lai šos zaudējumus samazinātu.
Ko tieši jūs Memorandā “Par vīriešiem, kas vieno” prasāt?
Iesākumā ziņojumu valdībai par vīriešu, kas ir mūsu sabiedrības daļa, katastrofālo mirstību. Par situāciju ar onkoloģiskajām saslimšanām, īpaši, prostatas vēzi, dzīvildzes problemātiku un rīcībpolitiku šā stāvokļa maiņai. Tas ir svarīgi arī valsts drošības un aizsardzības kontekstā, kur vīriešiem ir būtiska loma. Tāpat esam gatavi ieviest Eiropas Komisijas ziņojuma “Kultūra un veselība. Laiks rīkoties.” aprobēšanu pie mums.
Gribēju padalīties ar dažām idejām, kā mēs jau tagad varam kopā ar speciālistiem un dažādu nozaru pārstāvjiem paveikt daudz, lai uzlabotu sabiedrības dzīvildzi – īpaši vīriešu dzīves ilgumu. Nav jāizdomā sarežģītas stratēģijas, jo mums ir lieliski piemēri tepat blakus – Igaunija un Lietuva.
Īpaši interesanta man šķiet Austrālijas pieredze. Kopš 2020. gada tur darbojas valsts politika vīriešu veselībai – “Australian National Men’s Health Strategy 2020–2030” (vairāk info: www.health.gov.au/our-work/mens-sheds). Tur dažādas kopienu iniciatīvas un nekomerciālas organizācijas ir atvērtas visiem vīriešiem. Tās palīdz uzlabot veselību un dzīves kvalitāti, piedāvājot draudzīgu vidi, kur satikties, parunāt, piedalīties dažādās aktivitātēs un saņemt noderīgu informāciju par mentālo un fizisko veselību.
Mums ir iespēja izmantot šos piemērus un radīt līdzīgas iespējas arī pie mums. Sadarbojoties un atbalstot vienam otru, varam padarīt dzīvi ilgāku un labāku visiem.
Ja jums šodien būtu jāsaka viens teikums Latvijas vīrietim – kas tas būtu?
Vīrietis sākas tad, kad viņš ir spējīgs lūgt palīdzību – draugam, paziņam, saviem mīļajiem vai ārstam.
Par iniciatīvu
“Alianse vīriešu veselībai” ir izveidojusi informatīvu platformu visu vecumu vīriešiem www.viriesuveselibai.lv ar mērķi uzlabot viņu mentālo un fizisko veselību, tādējādi pagarinot dzīves ilgumu. 2026. gads simboliski pasludināts par Vīriešu veselības gadu. Organizācija plāno un organizē pasākumus, nodrošina arī bezmaksas atbalsta iespējas, tostarp pašpalīdzības grupas un konsultācijas. Bezmaksas tālrunis 29220105, e-pasts info@viriesuveselibai.lv. Sazinoties, atradīsim ikvienam tuvāko atbalsta grupu.
Avots: LETA
