Cik bieži mēs par veselību sākam domāt tikai tad, kad ir jau par vēlu? Tieši tā ir viena no lielākajām problēmām, runājot par cilvēka papilomas vīrusu jeb CPV – saslimšanu, ar kuru dzīves laikā var saskarties praktiski ikviens seksuāli aktīvs cilvēks. Par biežākajiem mītiem, bailēm un aizspriedumiem, ar kuriem ārsti saskaras, runājot par vakcināciju pret CPV, stāsta sertificēta ginekoloģe un dzemdību speciāliste Karlīna Elksne.
Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka CPV ir kaut kas tāls, reti sastopams vai attiecināms tikai uz noteiktām cilvēku grupām. Taču realitāte ir daudz vienkāršāka un vienlaikus satraucošāka – CPV ir biežākā seksuāli transmisīvā infekcija pasaulē. Pastāv vairāk nekā 200 šī vīrusa apakštipu, un ar to dzīves laikā inficējas līdz pat 80% cilvēku.
Lai gan galvenais inficēšanās ceļš ir dzimumkontakti, retos gadījumos vīrusu iespējams iegūt arī intīma ādas kontakta ceļā. Pietiek ar vienu seksuālo partneri, lai saslimtu ar CPV, savukārt lielāks partneru skaits palielina šo risku. Smēķētājiem CPV var radīt smagākas sekas, tāpat piesardzība nepieciešama cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Par spīti tam, ka medicīna jau sen piedāvā efektīvu profilaksi, joprojām sastopamies ar skepsi un mītiem par vakcināciju pret CPV. Ja vakcīna tiek ievadīta pirms dzimumdzīves uzsākšanas, ir paredzams, ka tā spēs sniegt visefektīvāko ilgtermiņa aizsardzību pret noteiktiem CPV izraisītiem audzējiem. Turklāt vakcīna pasargā ne tikai no noteiktiem vēža veidiem, bet arī no labdabīgiem bojājumiem – ģenitālajām kārpām.
Mīti, kas neiztur kritiku
Tomēr praksē ārsti joprojām regulāri dzird vienus un tos pašus maldīgos priekšstatus. Viens no biežākajiem – “manam bērnam šāda vakcīna nav vajadzīga, jo viņš nedzīvos riskantu dzimumdzīvi”. Taču CPV nav saslimšana, kas attiecas tikai uz kādu konkrētu sabiedrības daļu. Pietiek ar vienu partneri, lai inficēšanās būtu iespējama.
Cits bieži dzirdēts arguments – “mans bērns dzīvos ar vienu partneri visu mūžu”. Taču neviens pētījums nav pierādījis, ka šāds pieņēmums pasargātu no CPV. Dzīve ne vienmēr notiek pēc iepriekš izplānota scenārija, un profilakse nav uzticības trūkums savam bērnam vai viņa nākotnes izvēlēm. Tās ir rūpes par veselību ilgtermiņā.
Tāpat joprojām pastāv mīts, ka CPV vakcīna var izraisīt neauglību. Zinātniski tas nav pierādīts – vakcinācija un auglība nav savstarpēji saistītas lietas. Vēl lielāks mīts ir apgalvojums par vakcīnu saistību ar autismu. Šī teorija medicīnā jau sen ir atspēkota, turklāt ārsts, kurš savulaik izplatīja šos nepatiesos apgalvojumus, tika sodīts.
Vīrieši nav ārpus riska
Svarīgi saprast arī to, ka CPV nav tikai sieviešu problēma. Nereti vakcīnu kļūdaini dēvē par “poti pret dzemdes kakla vēzi”, taču tas ir daudz plašāks jautājums. Vakcinējot arī zēnus un vīriešus, iespējams samazināt vīrusa izplatību sabiedrībā kopumā. Turklāt CPV var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi. Tas saistīts arī ar citiem ļaundabīgiem audzējiem, piemēram, anālā kanāla vēzi.
Vieglāk novērst nekā ārstēt
Diemžēl profilakse Latvijā joprojām ir sava veida medicīnas klupšanas akmens. Mēs daudz biežāk reaģējam uz slimību tad, kad tā jau ir klāt, nevis domājam, kā to novērst laikus. Nereti profilaktiskas pārbaudes vai vakcinācija tiek uztvertas kā formalitāte, nevis iespēja pasargāt sevi no nopietnām sekām nākotnē. Taču veselības aprūpē profilakse vienmēr ir vieglāka, drošāka un arī lētāka nekā slimības ārstēšana. Pie tam vakcinācija ir viens no vienkāršākajiem profilakses veidiem, ko mūsdienu medicīna mums piedāvā.
Lai nodrošinātu dzemdes kakla vēža izskaušanu, Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi mērķi – 90% vakcinēto mērķa grupā līdz 2030. gadam.
Valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV Latvijā ir pieejama bērniem no 12 līdz 17 gadu vecumam, jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kā arī noteiktām riska grupām līdz pat 55 gadu vecumam. Iedzīvotāji, kuri atbilst valsts apmaksātās vakcinācijas mērķa grupām, aicināti vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV, tādējādi pasargājot sevi un sev tuvos no onkoloģiskām saslimšanām nākotnē.
Kampaņu organizē Merck Sharp & Dohme Latvija SIA
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju