Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Atzīmējot Pasaules smadzeņu audzēju dienu, ārsti aicina neatstāt bez ievērības jaunas neiroloģiskas sūdzības, tai skaitā neparastas galvassāpes, krampjus un redzes traucējumus.
Kā aģentūru LETA informēja biedrības “ParSirdi.lv” pārstāve Inese Mauriņa, šodien pasaulē atzīmē smadzeņu audzēju dienu, lai pievērstu uzmanību cilvēkiem, kuri dzīvo ar smadzeņu audzējiem, kā arī veicinātu izpratni par šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un pacientu aprūpi.
Smadzeņu audzēji kopumā veido aptuveni 2% no visām onkoloģiskajām slimībām, tomēr to ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti un ikdienas funkcijām bieži ir būtiska. Viens no biežākajiem primārajiem ļaundabīgajiem smadzeņu audzējiem pieaugušajiem ir glioma. Tā veido aptuveni 30% no visiem primārajiem galvas smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzējiem un 80% no ļaundabīgajiem smadzeņu audzējiem.
Kā norāda speciālisti, glioma ir viena no sarežģītākajām diagnozēm onkoloģijā, jo tā var ietekmēt ne tikai fizisko veselību, bet arī cilvēka personību, atmiņu, domāšanu, spēju strādāt un veikt ikdienišķas darbības.
Daļa gliomu aug lēni, un pacienti ar šiem audzējiem var dzīvot daudzus gadus vai pat gadu desmitus, savukārt agresīvākā forma – glioblastoma – progresē strauji un prasa ātru, kompleksu ārstēšanu. Ņemot vērā starptautiskos epidemioloģiskos datus, Latvijā ik gadu varētu tikt diagnosticēti aptuveni 50 līdz 90 jauni glioblastomas gadījumi un vēl aptuveni 15 zemākas pakāpes difūzu gliomu gadījumi.
Latvijā pacientu ar smadzeņu audzējiem aprūpi nodrošina multidisciplināras komandas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Pacientu ārstēšanā iesaistās neirologi, neiroķirurgi, onkologi, staru terapeiti, radiologi, rehabilitologi un citi speciālisti.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis uzsver, ka pēdējo gadu laikā būtiski mainījusies izpratne par smadzeņu audzējiem, tai skaitā gliomām.
Karelis skaidro, ka mūsdienās audzējus iespējams diagnosticēt daudz precīzāk nekā agrāk, izmantojot augstas izšķirtspējas magnētisko rezonansi, molekulāro diagnostiku un ģenētiskos marķierus. Tas ļauj ne tikai precīzāk noteikt audzēja veidu, bet arī prognozēt slimības gaitu un izvēlēties pacientam piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Viņš norāda, ka gadījumos, kad ārstam ir aizdomas par smadzeņu audzēju, pacientu iespējams virzīt uz ātrākiem izmeklējumiem, izmantojot onkoloģijas pacientu “zaļo koridoru”. Tas ļauj ātrāk veikt izmeklējumus un sākt ārstēšanu.
Savukārt PSKUS Onkoloģijas un hematoloģijas centra vadītāja, onkoloģe ķīmijterapeite Sigita Hasnere norāda, ka, lai gan glioma joprojām ir viena no sarežģītākajām diagnozēm onkoloģijā, mūsdienās tā vairs nav tik bezcerīga diagnoze kā pirms desmit vai 20 gadiem.
Daudzi pacienti, īpaši ar zemākas pakāpes gliomām, pēc ārstēšanas turpina strādāt, mācīties, audzināt bērnus un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi daudzus gadus un gadu desmitus, skaidro Hasnere. Turklāt gliomu ārstēšanā pēdējos gados ir noticis būtisks progress, jo līdztekus neiroķirurģijai, staru terapijai un ķīmijterapijai atsevišķām pacientu grupām pieejamas arī jaunas mērķterapijas iespējas.
Vienlaikus Hasnere norāda, ka šīs mērķterapijas iespējas Latvijā patlaban nav valsts kompensētas. Viņas ieskatā, būtu svarīgi uzlabot šo pacientu sociālo aprūpi un atbalstu, jo bieži vien pacientu aprūpe gulstas uz tuvinieku pleciem.
Ārsti aicina neatstāt bez ievērības jaunas vai neparastas neiroloģiskas sūdzības un savlaicīgi konsultēties ar ārstiem. Gliomu simptomi var būt ļoti dažādi un atkarīgi no audzēja atrašanās vietas smadzenēs. Biežākie simptomi ir krampju vai epilepsijas lēkmes, vienas ķermeņa puses vājums, runas un redzes traucējumi, līdzsvara problēmas, atmiņas vai koncentrēšanās grūtības, kā arī izmaiņas uzvedībā vai personībā.
Vienlaikus daļa gliomu, īpaši lēnāk augošās formas, ilgstoši var neradīt izteiktus simptomus un tikt atklātas nejauši, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ.
Lielākajai daļai pacientu precīzs gliomas cēlonis nav zināms, un vairumā gadījumu gliomas nav iedzimtas slimības. Viens no nedaudzajiem pierādītajiem riska faktoriem ir jonizējošais starojums, savukārt saistība starp mobilo telefonu lietošanu un smadzeņu audzējiem pētījumos nav apstiprināta.
Galvenais izmeklējums aizdomu gadījumā par gliomu ir magnētiskā rezonanse ar kontrastvielu. Galīgo diagnozi nosaka pēc operācijas vai biopsijas, veicot audzēja histoloģisko un molekulāro analīzi.
Avots: LETA
