Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Katra otrā ērce var pārnēsāt Laimas slimību; pērn izmaksātas atlīdzības 70 000 eiro vērtībā
Ērču izraisīto slimību pīķis parasti tiek sasniegts jūlijā, tomēr pirmie saslimšanas gadījumi reģistrēti jau vasaras sākumā un visi saistīti ar Laimas slimību. Entomologs Voldemārs Spuņģis norāda – Latvijā pēdējos gados būtiski pieaudzis ērču īpatsvars, kas pārnēsā Laimas slimības izraisītāju – borēliju. Pašlaik ar šo baktēriju var būt inficētas pat 50–70% ērču, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā.
Latvijā ir divas ērču sugas, kuras var piesūkties cilvēkam – suņa ērce un taigas ērce. Savukārt vairākas citas ērču sugas parazitē uz sīkajiem zīdītājiem un cilvēkam nepiesūcas.
Patlaban to ērču īpatsvars, kas pārnēsā Laimas slimības izraisītāju borēlijas baktēriju, ir 50% līdz 70%, un šis skaits pēdējos gados ir audzis, norāda V.Spuņģis. Arī Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ar Laimas slimību saslimst arvien vairāk cilvēku: pagājušajā gadā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 186 cilvēki, ar Laima slimību – 539 cilvēki. Visvairāk saslimstības gadījumu pērn bija augustā, kad to skaits pārsniedza 160 gadījumus un jūlijā – vairāk nekā 130 gadījumu.
V.Spuņģis skaidro, ka Laimas slimība Latvijā ir “samērā jauna” un tās izplatību lielā mērā ietekmē savvaļas dzīvnieku īpatsvaru konkrētā teritorijā. “Baktērija borēlija dzīvo dzīvnieku zarnu traktā un dabā nepārtraukti cirkulē starp ērcēm un savvaļas dzīvniekiem. Ērce piesūcas, piemēram, zaķim, kas inficējas ar baktēriju, vēlāk zaķi apēd lapsa un to var nodot citam dzīvniekam. Tā veidojas infekcijas aprite dabā, kurā, ja nonāk cilvēks, var inficēties,” stāsta entomologs.
Jo vairāk ir gan mazo, gan lielo dzīvnieku, un jo lielāka to daudzveidība, jo veidojas labvēlīgāki apstākļi inficētu ērču izplatībai. Īpaši raksturīgi tas ir pamestās biotopu teritorijās. “Savvaļas dzīvnieki ir kā rezervuārs, kurā uzkrājas borēliju baktērijas. Vietās, kur sastopami mazie dzīvnieki – piemēram, strupastes, eži un zaķi, savairojas lapsas un citi plēsēji, kā arī lielie meža dzīvnieki, veidojot labvēlīgu vidi infekcijas apritei,” skaidro entomologs.
Cilvēki biežāk piesaka kompensācijas ērču izraisīto slimību dēļ laikā no jūnija līdz septembrim un visbiežāk – jūlijā, uzrāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Pēdējo trīs gadu laikā ar minētajām slimībām saistītos gadījumos atlīdzības izmaksātas vairāk nekā 450 cilvēkiem, kopējai summai sasniedzot gandrīz 200 tūkstošus eiro. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 90% gadījumu no tām – par saslimšanu ar Laimas slimību. Savukārt pērn par 162 ērču izraisītu saslimšanu gadījumiem atlīdzībās izmaksāti aptuveni 70 tūkstoši eiro.
“Gada siltākais periods vēl tikai sākas, taču šogad esam izmaksājuši atlīdzības jau par desmit ērču izraisītu saslimšanu gadījumiem, un visos diagnoze bija Laimas slimība,” norāda BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas produktu vadītāja Maija Rabinoviča.
Par apdrošināšanas gadījumu uzskatāma saslimšana ar ērču encefalītu, mielītu, encefalomielītu vai Laimas slimību, kas ir apstiprināta atbilstoši polises kritērijiem, piemēram, ar seroloģiskiem testiem vai laboratorijas analīzēm. Laimas slimības gadījumā jāiesniedz medicīniskie dokumenti, kuros norādīta anamnēze, sūdzības un apstiprināta diagnoze, kā arī specifiskie laboratorisko analīžu rezultāti, kas apstiprina diagnozi.
Saskaņā ar SPKC datiem, ērču aktivitātes sezonas laikā dabā ievāktajās nepiesūkušajās ērcēs ērču encefalīta vīrusa klātbūtne pēdējos gados svārstījusies no 1 līdz 3%, savukārt Laimas slimības ierosinātāju borēliju klātbūtne – no 20 līdz pat 70%.
“Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijā ir parādījusies arī ornamentētā pļavērce – tā ir salīdzinoši jauna suga, un ir zināmi tikai daži piesūkšanās gadījumi. Lai tās piesūktos, šīm ērcēm ir nepieciešama apmatota āda, tāpēc visbiežāk tās piesūcas galvā,” stāsta V.Spuņģis.
Kā sevi pasargāt no ērcēm
SPKC atgādina, ka ērces biežāk pieķeras cilvēkiem 5-15 cm augstumā no zemes. Pirmkārt, dodoties pļavās vai mežā, apģērbu ieteicams izvēlēties tādu, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Piemēram, vēlams ielikt bikšu galus zeķēs vai zābakos un izvēlēties apģērbu, kam aproces un apkakles ir pēc iespējas pieguļošākas.
Otrkārt, ērces var pieķerties arī parka vai piemājas zālājā, tādēļ svarīgi regulāri kopt zāli, to nopļaujot, sagrābt pērno zāli, neatstāt pagalmā kokus un zarus, kā arī pļaut zāli zem krūmiem. Bērnu rotaļu laukumus rekomendē būvēt saulainās vietās, nostāk no krūmiem un citiem augiem.
Treškārt, pastaigas laikā vēlams laiku pa laikam apskatīt apģērbu, lai savlaicīgi pamanītu un notrauktu ērces. Tās vislabāk pamanāmas uz gaiša apģērba. Pēc pastaigas rūpīgi jāpārbauda ķermenis un drēbes.
Avots: LETA
