Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības nozares organizācijas aicina valdību, gatavojot 2027. gada valsts budžetu, pieņemt neatliekamus lēmumus veselības aprūpes stiprināšanai un nodrošināt nozarei finansējumu vismaz 6 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šādu aicinājumu Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) paudušas atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām.
Organizācijas uzsver, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisku robežu, kad nepietiekamais finansējums, katastrofālais ārstniecības personāla trūkums, nepietiekamie Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu tarifi un augošās pacientu rindas apdraud ne tikai veselības aprūpes pieejamību, bet arī valsts ekonomisko attīstību, demogrāfiju un drošību. Tā vairs nav tikai veselības nozares problēma — tas ir jautājums par valsts ilgtspējīgu attīstību un spēju nodrošināt iedzīvotājiem Satversmē garantētās tiesības uz veselības aprūpi.
„Veselības aprūpes finansējums nav nozares privilēģija — tas ir priekšnoteikums valsts drošībai, labklājībai un ekonomikas attīstībai. Ja arī nākamā gada budžetā veselības nozare nesaņems tai nepieciešamo finansējumu, arvien grūtāk būs nodrošināt pacientiem savlaicīgu un kvalitatīvu ārstēšanu, noturēt mediķus valsts veselības aprūpes sistēmā un īstenot tik ļoti nepieciešamās pārmaiņas. Aicinām valdību, veidojot budžetu, veselības aprūpi patiesi noteikt par prioritāti ne tikai deklarācijās, bet arī finansējumā,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš.
Atklātajā vēstulē organizācijas aicina nodrošināt pakāpenisku veselības aprūpes finansējuma pieaugumu līdz vismaz 6 % no IKP jeb 13–14 % no valsts konsolidētā budžeta, kā arī jau 2027. gada budžetā paredzēt finansējumu veselības aprūpē nodarbināto zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai vismaz par 30 %. Ar to organizācijas saprot Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 „Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 2. pielikumā noteikto zemākās mēnešalgas likmju paaugstināšanu par 30 %, tādējādi nosakot atalgojuma minimumu visām ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijām. Tāpat organizācijas rosina pārskatīt Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu tarifus, stiprināt primāro veselības aprūpi un profilaksi, samazināt pacientu gaidīšanas rindas un līdzmaksājumus, kā arī nepieņemt turpmākus lēmumus par slimnīcu tīkla reorganizāciju, kamēr nav veikts neatkarīgs un publiski pieejams reformas sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums.
Organizācijas uzsver, ka veselības aprūpes sistēmu vairs nav iespējams uzturēt ar finansējuma pārdalēm starp jau nepietiekami finansētām programmām, īslaicīgiem pilotprojektiem vai reformām bez finanšu seguma. Tās aicina valdību nepieciešamos lēmumus pieņemt jau šobrīd, budžeta sagatavošanas procesā, nevis atlikt tos līdz Saeimas vēlēšanām, jo katrs zaudētais mēnesis padziļina ārstniecības personāla trūkumu un pasliktina veselības aprūpes pieejamību.
To, ka šī problēma ir reāla un valdībai zināma, apliecina pašas valdības lēmums. Pieņemot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 (2026. gada 28. jūlijā), Ministru kabinets vienlaikus uzdeva Finanšu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām nodrošināt papildu finansējumu 14 000 000 euro apmērā — primāri reģionālo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un reģionālo slimnīcu darbībai 2027.–2030. gadam — un iekļaut šo priekšlikumu likumprojektā „Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam”. Organizācijas šo lēmumu vērtē atzinīgi, taču uzsver: tas ir īstenojams tikai tad, ja finansējums tiek nodrošināts kā papildu līdzekļi, ne kā pārdale starp jau nepietiekami finansētām programmām. Aicinām šos 14 miljonus euro budžeta procesā reāli paredzēt un nodrošināt, ka tie nonāk līdz slimnīcu neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kur tiek uzņemta lielākā daļa neatliekamo pacientu, tostarp reģionos.
„Valdība ir spērusi soli pareizajā virzienā, atzīstot, ka reģionālajai veselības aprūpei nepieciešams papildu finansējums, ne tikai esošā pārdale. Tagad galvenais ir nodrošināt, ka šis finansējums tiešām tiek atrasts un nonāk līdz reģionu slimnīcām, kur pacients ierodas pēc neatliekamas palīdzības. Pārmaiņas ir vajadzīgas, taču tās nedrīkst sākties ar palīdzības pieejamības samazināšanu tur, kur alternatīvas nav. Latvijas Slimnīcu biedrība ir gatava šajā darbā piedalīties ar savu pieredzi un datiem,” norāda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.
Atklātā vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, finanšu ministram Mārim Kučinskim un veselības ministram Hosamam Abu Meri, aicinot veselības aprūpi noteikt par vienu no valsts stratēģiskajām prioritātēm un nepieciešamos lēmumus pieņemt jau 2027. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.
Avots: LETA
