Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Trīs farmācijas nozares organizācijas – Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Farmaceitu biedrība un Aptieku biedrības – nosūtījusi kopīgu vēstuli Veselības ministrijai par plānoto antibiotiku izsniegšanas pilotprojektu.
Veselības ministrija jūlija vidū publiskoja informāciju par pilotprojektu, kura ietvaros Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem, izrakstoties no stacionāra, paredzēts bez maksas izsniegt antibakteriālās terapijas kursam nepieciešamās iekšķīgi lietojamās zāles uz laiku no vienas dienas līdz vienam mēnesim. Plānots, ka pilotrojekta laikā tiks vērtēts, cik daudz ir pacientu, kam šāds risinājums ir nepieciešams, efektīvākie antibiotiku izsniegšanas organizēšanas mehānismi slimnīcā, pacientu līdzestība terapijai, infekcijas recidīva un atkārtotas hospitalizācijas biežums, sadarbība starp slimnīcu speciālistiem un ģimenes ārstiem.
Vēstuli parakstījušās nozares organizācijas neiebilst pret mērķi uzlabot antibiotiku lietošanas līdzestību un mazināt antimikrobiālās rezistences risku, taču uzskata, ka nepieciešams skaidri izvērtēt projekta tiesisko pamatu un tā atbilstību spēkā esošajam farmācijas regulējumam.
Kopīgajā vēstulē organizācijas Veselības ministrijai lūdz skaidrot, uz kāda tiesību akta vai cita dokumenta pamata pilotprojekts tiek īstenots, vai pirms tā uzsākšanas veikts atbilstības izvērtējums Farmācijas likumam, Ārstniecības likumam un atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem, kā tiks nodrošināta zāļu uzskaite, blakusparādību uzraudzība, izsekojamība un pacientu farmaceitiskā aprūpe.
Nozares organizāciju ieskatā ir būtiski skaidri nošķirt zāļu apriti ārstniecības iestādē no zāļu izsniegšanas pacientam ambulatorai ārstēšanai. Vēstulē norādīts, ka pilotprojekta mērķus, iespējams, var sasniegt, izmantojot jau esošos sistēmiskos risinājumus, iesaistot vispārēja tipa aptiekas, kas nodrošinātu pacientiem nepieciešamo zāļu saņemšanu aptiekā bez maksas vai izmantojot īpašu kompensācijas mehānismu.
Organizācijas aicina izvērtēt arī pilotprojekta ietekmi uz konkurenci. Ja slimnīca, izmantojot publisko finansējumu, infrastruktūru un personālu, sāk nodrošināt funkciju, ko līdz šim veic vispārēja tipa aptiekas, jābūt skaidram, kā tiks nodrošināta konkurences neitralitāte un vienlīdzīgi nosacījumi tirgus dalībniekiem.
Vēstulē arī norādīts uz normatīvo aktu, ar kuru plānotā pilotprojekta īstenošana ir pretrunā: piemēram, Ministru kabineta 220. noteikumu 51. punkts paredz, ka ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes institūcijā zāles atļauts izmantot tikai ārstniecības procesa nodrošināšanai, bet ne izsniegšanai pacientam ambulatoriskai lietošanai.
Z. Melberga īpaši atzīmē par nepieņemamu Veselības ministrijas publiskajā komunikācijā izskanējušo argumentu, ka viens no projekta ieguvumiem būšot iespēja pacientiem saņemt zāles, “neejot uz aptieku”. Šāds formulējums farmācijas profesionālā vidē rada bažas, jo aptieka nav tikai zāļu saņemšanas vieta – te speciālisti nodrošina farmaceitisko aprūpi un konsultācijas, un izvairīšanās no aptiekas apmeklēšanas nav pacienta interesēs. LFB prezidente arī pauda, ka Veselības ministrijas pārstāvji nav konsultējušies ar nozares sabiedriskām organizācijām, vai šāds pilotprojekts ir vērtējams par labu praksi.
Olita Zariņa
