Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Kad runājam par zāļu pieejamību, sabiedrības uzmanība visbiežāk tiek pievērsta jauniem un dārgiem inovatīviem medikamentiem. Lai arī par to runāt ir ļoti nozīmīgi, ne mazāk būtisks ir jautājums – vai Latvijā arī turpmāk būs zāles, kuras cilvēki lieto ikdienā? Ražotāji ceļ trauksmi, jo pašreizējā zāļu cenu un kompensācijas sistēma ilgtermiņā apdraud ikdienā nepieciešamo medikamentu pieejamību. Šonedēļ risinājums tika meklēts diskusijā “Vai rīt mums vēl būs zāles? Krīze Latvijas medicīnā”, piedaloties Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) valdes priekšsēdētājam Egilam Eināram Jurševicam, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktorei Inesei Kauperei, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentam Ainim Dzalbam un Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes loceklim Uldim Hļevickim. Visi diskusijas dalībnieki atzina, ka šī brīža sistēma nav ilgtspējīga un nepieciešams meklēt risinājumus.
Mazam tirgum jāspēj konkurēt par ražotāju uzmanību
Pētījumi liecina, ka Latvijā pacientiem piecās visizplatītākajās medikamentu grupās ir pieejams mazāks zāļu nekā citur Eiropā. Pat mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Runa ir ne tikai par inovatīvajiem medikamentiem, bet arī patentbrīvajiem medikamentiem. Tie 2025. gadā veidoja 76% no visiem Latvijas iedzīvotāju lietotajiem medikamentiem, vienlaikus patērējot tikai 43% no kompensējamo zāļu budžeta.
Pieejamības trūkumu veicina vairāki faktori. Pēdējo gadu laikā inflācija Eiropā kāpusi vairākkārt. Elektroenerģijas cenas ir pieaugušas par 40%, savukārt gāzes cenas ir dubultojušās. Kuģu kravu pārvadājumi kļuvuši sešas reizes dārgāki, bet gaisa kravu izmaksas augušas par vairāk nekā 30%. Medikamentu iepirkšanas cena netiek celta atbilstoši ražošanas izmaksu kāpumam un šobrīd ražotāji nereti nespēj nosegt medikamentu izgatavošanas izmaksas. Tādēļ 46% no kritiski svarīgajiem patentbrīvajiem medikamentiem, kurus lieto visa Eiropa, ražo tikai viens ražotājs. Šī ir ne tikai Latvijas, bet Eiropas problēma, jo jebkādi traucējumi ražošanā vai piegādes ķēdē var būtiski ietekmēt zāļu pieejamību. Tomēr atšķirībā no citām ES valstīm, mūsu tirgus ir ļoti mazs, bet birokrātiskais slogs augsts. Attiecīgi ražotāji prioritāri izvēlas medikamentus realizēt citās valstīs, pametot Latvijas tirgu.
“Medikamentu ražotājiem, tāpat kā maizes vai piena ražotājiem, jādomā par to, kā segt produktu pašizmaksu. Tomēr piena un maizes cenas aug nepārtraukti, kamēr kompensējamo medikamentu iepirkšanās cenas lielā daļā gadījumu nepaaugstinās. Ministru kabineta noteikumi pieprasa, ka medikamentu cenām jābūt līdzvērtīgām visās Baltijas kaimiņvalstīs. Tikmēr ražotājam Latvijā par medikamentu uzturēšanu Latvijas tirgū ir jāmaksā administratīvās izmaksas, kas nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Atkarībā no tirgū esošā medikamentu skaita, vienam ražotājam šīs izmaksas var sasniegt pat desmitiem tūkstošus gadā. Dažas nodevas jāmaksā pat tad, ja realitātē gada laikā netiek pārdots neviens medikamenta iepakojums. Nodevas ir vienādi augstas gan inovatīvajiem medikamentiem, kuru iepakojums maksā, piemēram, 10 000 EUR, gan kardioloģijā izmantotajam patentbrīvajam medikamentam, kuru ražotāja cena kompensējamo zāļu sarakstā ir 22 centi. Ņemot vērā mazo tirgu un apgrozījumu, kā arī jau tā zemās medikamentu iepirkšanas cenas, šādas izmaksas ir būtisks papildu slogs,” pauž Jurševics.
Sarunā Jurševics izteica pateicību atbildīgajām instancēm par pēdējos gados realizētajām sarunām un veiktajām darbībām situācijas uzlabošanai, tajā skaitā Zāļu valsts aģentūras uzturmaksas nodevu samazinot par aptuveni 11%. Tomēr tas nespēj atrisināt samilzušo problēmu un vairāki ražotāji šobrīd runā par to, ka ja situācija strauji nemainīsies, viņiem nāksies pamest Latvijas tirgu. No 2022. līdz 2025. gadam no kompensējamo zāļu sarakstā svītroti 553 medikamenti, no kuriem lielākā daļa ir patentbrīvie medikamenti.
Mazāk ražotāju nozīmē mazāku izvēli ārstiem un pacientiem
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs uzsver, ka situācija nav vērtējama viennozīmīgi. Pēdējos gados sadarbībā ar Veselības ministriju zāļu pieejamībā ir panākts būtisks progress, piemēram, paplašināta diabēta un kardioloģijā pielietoto medikamentu pieejamība. Attīstība un pozitīva virzība viennozīmīgi notiek. Tomēr vienlaikus arvien biežāk ārstiem nākas saskarties ar ierobežotu medikamentu izvēli, īpaši hronisku slimību ārstēšanā.
“Nav tā, ka viss ir slikti, bet arī nevaram teikt, ka situācija ir laba. Mēs redzam uzlabojumus, taču pieejamības jautājumā ir jādara vēl vairāk. Pandēmijas laikā sākām ļoti skaidri redzēt piegādes ķēžu un loģistikas problēmas, taču, pētot šo jautājumu padziļinātāk, sapratām, ka medikamentu pieejamību ietekmē arī birokrātiskie un administratīvie šķēršļi, kas kavē gan oriģinālo, gan patentbrīvo medikamentu ienākšanu mūsu mazajā tirgū,” norāda Dzalbs.
Viņš skaidro, ka problēma nav tikai teorētiska. Ģimenes ārstu praksēs jau ir bijušas situācijas, kad nav pieejama konkrēta pacientam nepieciešamā aktīvā viela. Īpaši būtiski tas ir hronisku slimību ārstēšanā, piemēram, kardioloģijā un endokrinoloģijā, kur atsevišķiem medikamentiem ne vienmēr ir pieejama līdzvērtīga alternatīva. “Ražotāju kļūst arvien mazāk, un labākajā gadījumā ģimenes ārstam ir iespēja izvēlēties starp viena vai divu ražotāju medikamentiem. Tas nozīmē, ka pacientam ne vienmēr varēsim piedāvāt lētāko pieejamo alternatīvu. Taču vēl būtiskāk – var pienākt situācija, kad konkrētai ārstēšanai nepieciešamās zāles Latvijā vienkārši nebūs pieejamas,” uzsver Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents.
Tikmēr Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes loceklis Uldis Hļevickis skaidroja, ka domājot par veselības ekonomikas uzlabošanu, svarīgi domāt par balansu: “Runājot par veselības ekonomiku, vispirms ir jārunā par ekonomikas pamatprincipiem. Un viens no tiem ir veselīgas konkurences veidošana un dažādu instrumentu un mehānismu ieviešana, kas šo konkurenci veicinātu. Pēdējos gados vairāk esam pieskārušies inovatīvajiem medikamentiem, kas ir ļoti labi un ļoti svarīgi, jo mēs saprotam, ka tehnoloģijas un diagnostikas metodes attīstās. Taču mums jāatrod balanss starp inovatīvo medikamentu finansēšanu un to medikamentu finansēšanu, kas palīdz lielākajai populācijas daļai.”
Nepieciešami jauni risinājumi zāļu pieejamības stiprināšanai
Diskusijā Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere uzsvēra, ka pandēmija, pēdējo gadu inflācija un ar to saistītais izmaksu pieaugums ir radījis jaunus izaicinājumus zāļu pieejamībai. Tādēļ nepieciešams meklēt jaunus risinājumus, vienlaikus norādot uz pozitīvām izmaiņām zāļu pieejamības jomā.
“Pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas pozitīvas izmaiņas – statistika parāda, ka pacientiem medikamenti ir kļuvuši pieejamāki, arī līdzekļi, kas tērēti medikamentos samazinās. Parādās arvien jaunas terapijas iespējas un medikamenti ne tikai iet prom, bet arī ienāk mūsu tirgū. Protams, ir vēl daudzas lietas, kas jāuzlabo. Jāņem vērā, ka vajadzības ir ļoti lielas. Mēs kompensējamiem medikamentiem piešķirtajā finansējumā ļoti tiecamies sasniegt Baltijas valstu līmeni. Katru gadu tiek piešķirts papildus finansējums, bet tas nav pietiekams, lai mēs paveiktu visu. Mēs aktīvi domājam par to, kā paplašināt jaunu medikamentu klāstu un kā varam uzlabot medikamentu pieejamību. Mēs saprotam, ka vienā brīdī rodas situācija, kad zāļu cenas jāpaceļ, lai ir pieejama medikamentu dažādība. Bet te atkal atduramies pieejamajā finansējumā. Problēma ir daudz dziļāka, ne tikai uzturmaksā, kas jāsedz ražotājam. Veselības ministrija ir atvērta plašākai diskusijai ar nozari, lai kopīgi meklētu risinājumus,” norāda Kaupere.
Asociācija turpinās sarunas ar politiskajiem spēkiem, Veselības ministriju un citām iesaistītajām pusēm, lai panāktu risinājumus, kas ilgtermiņā stiprinātu zāļu pieejamību Latvijā. LPMA ieskatā nepieciešams palielināt kompensējamiem medikamentiem un veselības aprūpei atvēlēto budžetu, mazināt administratīvo slogu ražotājiem, veicināt konkurenci un nodrošināt stabilu kritisko un ikdienā nepieciešamo patentbrīvo medikamentu pieejamību. Mērķim jābūt vienam – lai Latvijas pacientiem būtu pieejamas gan inovatīvās zāles, gan plaši lietotie patentbrīvie medikamenti.
Avots: LETA
