Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saeimas deputāti šodien skatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ārstniecības iestādēm pacientu veselības datu elektroniskajā apritē, tostarp pienākumu sniegt datus e-veselības sistēmai un izmantot licencētas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas.
Grozījumi paredz noteikt, ka visām ārstniecības iestādēm noteikts pienākums nodot pacientu veselības datus e-veselības sistēmai. Plānots, ka šāds pienākums būtu jāievēro neatkarīgi no ārstniecības iestādes juridiskā statusa un tā, kas apmaksā veselības aprūpes pakalpojumu. Tādējādi dati e-veselības sistēmā būtu jāsniedz arī par pacientam par maksu nodrošinātiem pakalpojumiem.
Savukārt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot pacienta aprūpi un ņemot vērā tās steidzamību, būtu pienākums iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta datiem, kas nepieciešami ārstniecības mērķu sasniegšanai.
VM skaidro, ka pašlaik likumā ir nostiprinātas e-veselības sistēmas pārziņa tiesības pieprasīt informāciju no ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un pacientiem, taču nav noteikts ārstniecības iestāžu pienākums datus iesniegt. Tāpat nav nostiprināts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pienākums iepazīties ar sistēmā uzkrātajiem datiem.
Ministrijas ieskatā šāda pienākuma neesamība var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un palielināt dubulta finansējuma risku, piemēram, pacientu atkārtoti nosūtot uz jau iepriekš veiktu izmeklējumu. VM arī regulāri saņemot pacientu sūdzības par veselības datu nepieejamību e-veselībā.
Grozījumi paredz, ka no 2030. gada ārstniecības iestādes datu nodošanai e-veselības sistēmai un piekļuvei tajā uzkrātajiem datiem varēs izmantot e-veselības lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kas saņēmusi SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” izsniegtu licenci. Ministru kabinetam (MK) līdz 2027. gada beigām būtu jānosaka šādām sistēmām piemērojamās drošības un tehniskās prasības, to atbilstības novērtēšanas kārtība, kā arī licenču izsniegšanas, apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība.
Likumprojektā paredzēts nostiprināt arī Latvijas Digitālās veselības centra uzdevumus, tai skaitā E-veselības sistēmas un elektronisko pakalpojumu attīstīšanu, datu apmaiņas organizēšanu, veselības nozares valsts līmeņa digitālo risinājumu pārvaldību un investīciju piesaisti veselības datu digitalizācijai.
Līdztekus iecerēts radīt tiesisko pamatu vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas izveidei. MK būtu jānosaka sistēmas pārzinis un turētājs, tajā iekļaujamās informācijas apjoms un datu apstrādes kārtība.
Grozījumi arī paredz nostiprināt Nacionālā veselības dienesta (NVD) tiesības uzraudzīt līgumus par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, kompensējamo zāļu, medicīnisko ierīču un farmaceita pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās.
NVD līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām būtu jāiekļauj pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus un maksāt līgumsodu. Gadījumus, kuros līgumsods piemērojams, tā apmēru, kā arī samaksas un ieturējumu veikšanas kārtību noteiktu MK.
Tāpat likumprojekts paredz aizliegt komersantu un saimnieciskās darbības veicēju filiāļu vai struktūrvienību nosaukumos, izkārtnēs un tīmekļvietnēs izmantot apzīmējumus, kas var radīt maldīgu priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja piedāvātie ar cilvēka veselību saistītie pakalpojumi nav ārstniecības pakalpojumi. Ierobežojums attiektos, piemēram, uz vārda “klīnika” lietošanu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju nosaukumos.
Neatbilstošie nosaukumi būtu jāmaina gada laikā pēc attiecīgās normas stāšanās spēkā. Par konstatētajiem pārkāpumiem Veselības inspekcija informētu institūciju, kuras pienākums ir novērst negodīgu komercpraksi pret patērētājiem.
Grozījumos paredzēts arī pilnvarot valdību noteikt Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes pārzini un turētāju, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī datu pieejamības nosacījumus. Datus paredzēts izmantot oficiālās statistikas sagatavošanai, sabiedrības veselības politikas un resursu plānošanai, kā arī zinātniskajai pētniecībai.
Likumprojekts skar arī psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tiesai psihiatru konsīlija pārstāvis būtu jāuzklausa tikai tad, ja tiesa pēc tai iesniegto ziņu un konsīlija atzinuma izvērtēšanas to uzskatītu par nepieciešamu. Savukārt tiesnesim vairs nebūtu jāapstiprina konsīlija lēmums par šādas palīdzības pārtraukšanu.
Valdībā likumprojekts tika atbalstīts augusta beigās, tomēr pret tā virzību iebilda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA). Tika paustas bažas par pacientu datu drošību un aizsardzību, kā arī par iecerēto ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu mantisko atbildību un līgumsodiem.
Pret iecerēto līgumsodu regulējumu iebildusi arī Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un SIA “Benu Aptieka Latvija”. Organizāciju galvenie iebildumi ir līdzīgi – NVD paredzētās pilnvaras vērtētas kā pārāk plašas un nesamērīgas, likumprojektā neesot pietiekami skaidri noteikti pārkāpumi, līgumsodu apmēri, zaudējumu aprēķināšana un ieturējumu apstrīdēšanas kārtība. Vairākas organizācijas uzsvērušas, ka ārstniecības iestādēm un aptiekām nav līdzvērtīgu iespēju vienoties ar NVD par līguma saturu, tādēļ sankciju kritēriji jānosaka likumā vai MK noteikumos.
Iebildumos organizācijas brīdinājušas par dubultas atbildības risku, ja par vienu pārkāpumu līdztekus zaudējumu atlīdzināšanai vai administratīvajam sodam piemērotu arī līgumsodu. Izteikts aicinājums ņemt vērā gadījumus, kad kļūdas izraisījušas e-veselības vai citu valsts informācijas sistēmu nepilnības. Tāpat prasīts skaidri noteikt, ka jaunais regulējums attiecas tikai uz pēc tā spēkā stāšanās noslēgtiem līgumiem, tostarp pausts, ka šāds regulējums būtu iekļaujams Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumā.
Slimnīcu biedrība rosinājusi noteikt atbildību arī NVD par saistību pārkāpumiem, noteikt līgumsoda maksimālo apmēru un pirms ieturējuma ļaut ārstniecības iestādei izteikt iebildumus.
Izteikti iebildumi arī pret pacientu veselības datu obligātu nodošanu e-veselībai bez iespējas pacientam atteikties vai ierobežot datu pieejamību, norādot, ka šāds regulējums varētu nesamērīgi ierobežot pacientu tiesības uz privātumu, pašnoteikšanos un veselības datu konfidencialitāti, kā arī palielināt sensitīvas informācijas drošības riskus.
Avots: LETA
