Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Redze pasliktinās nemanot: optometriste nosauc pazīmes, pie kurām cilvēki pierod
Latvijā redzes aprūpes jautājums skar ļoti lielu sabiedrības daļu. Latvijas Optometristu un optiķu asociācija, balstoties uz PVO datiem un Latvijas demogrāfisko ainu, lēš aptuveni 369 tūkstošus ambulatorās redzes aprūpes gadījumu gadā, un aptuveni puse jeb 186 tūkstoši ir saistīti ar refrakcijas problēmām. Taču cilvēks pats ne vienmēr pamana brīdi, kad redze sāk mainīties: sāk biežāk samiegt acis, palielina burtus telefonā, rūpīgāk ieskatās ceļa zīmēs vai vakarā ātrāk nogurst pie stūres. Fielmann Optika galvenā optometriste Velta Lejiete skaidro, kāpēc pie šīm pārmaiņām ir tik viegli pierast, kā atšķiras optometrista un oftalmologa loma un kuros gadījumos ar vizīti gaidīt nedrīkst: “Gadu gaitā esmu pamanījusi kādu interesantu likumsakarību. Ļoti reti cilvēks spēj precīzi pateikt, kad viņa redze sāka mainīties. Parasti tas notiek tik pakāpeniski, ka pārmaiņas kļūst par ikdienas daļu. Tieši tāpēc pēc redzes pārbaudes daudzi cilvēki patiesi brīnās: viņiem šķita, ka viņi joprojām redz tāpat kā agrāk.”
Mēs reti varam nosaukt konkrētu dienu, kad redze kļuvusi sliktāka. Visbiežāk izmaiņas notiek pakāpeniski – tik nemanāmi, ka paspējam pie tām pierast. Sākumā cilvēks nedaudz biežāk samiedz acis, lai saskatītu cenu zīmi veikalā vai tuvojošā autobusa numuru. Pēc tam, pašam nemanot, palielina burtu izmēru telefonā. Vēlāk viņš sāk pamanīt, ka krēslā vai vakarā redzēt vairs nav tik viegli kā agrāk. Vadot automašīnu, ceļa zīmēs jāieskatās rūpīgāk, bet ierastās detaļas kļūst mazāk skaidras.
Dažkārt pirmās izmaiņas izpaužas pavisam citādi. Pēc vairākām stundām pie datora acis sāk nogurt ātrāk, rodas saspringuma vai smaguma sajūta acu, pieres vai deniņu apvidū. Protams, šādiem simptomiem var būt ļoti dažādi iemesli, un tie nebūt ne vienmēr ir saistīti tieši ar redzi. Taču viens no faktoriem var būt arī redzes izmaiņas vai korekcija, kas vairs neatbilst cilvēka pašreizējām redzes vajadzībām. Tāpēc, parādoties šādām sūdzībām, ir vērts ne tikai meklēt citus iespējamos cēloņus, bet arī pārbaudīt, vai nav mainījusies redze. Ar laiku cilvēks pie šīm pārmaiņām pierod. Tas, kas vēl pirms kāda laika šķita neparasts, pamazām kļūst par jauno normu. Tieši tāpēc daudzi redzes pārbaudi atliek nevis tādēļ, ka bezatbildīgi izturētos pret savu veselību, bet gan tāpēc, ka vienkārši nepamana, cik ļoti redze ir mainījusies.
Mēs bieži atliekam profilaktiskās pārbaudes, rūpes par savu veselību un vizītes pie speciālistiem līdz brīdim, kad problēma sāk būtiski ietekmēt ikdienas dzīvi. Arī redzes pārbaude nereti nonāk darāmo darbu sarakstā ar atzīmi “vēlāk”. Taču tieši tajā slēpjas profilakses vērtība. Tā ļauj izmaiņas pamanīt agrāk, piemeklēt aktuālu redzes korekciju vai, ja nepieciešams, savlaicīgi vērsties pie oftalmologa. Lēmums pārbaudīt redzi būtu jāpieņem tad, kad cilvēks pats izjūt šādu nepieciešamību, nevis tad, kad sākas kārtējā reklāmas akcija.
Tieši tāpēc bezmaksas redzes pārbaude Fielmann Optika nav īslaicīgs īpašais piedāvājums, bet gan daļa no ilgtermiņa filozofijas par pieejamām rūpēm par redzi. Ja cilvēks ir nolēmis pārbaudīt redzi šodien, šādai iespējai būtu jābūt pieejamai šodien.
Optometrists vai oftalmologs: pie kura speciālista vērsties?
Kad redze mainās, ne vienmēr ir skaidrs, pie kura speciālista pierakstīties. Vai uzreiz jāmeklē oftalmologs, vai tomēr sākt ar redzes pārbaudi pie optometrista? Daudzās ikdienišķās situācijās pirmais speciālists, pie kura vērsties, var būt optometrists.
Pie optometrista ir vērts doties, ja cilvēks pamana, ka sliktāk redz tālumā vai tuvumā, biežāk samiedz acis vai izjūt grūtības lasot, strādājot pie datora vai vadot automašīnu krēslā. Optometrists pārbaudīs redzes asumu, izvērtēs, vai nepieciešama korekcija un vai pašreizējā recepte atbilst cilvēka aktuālajām redzes vajadzībām.
Tomēr optometrista darbs neaprobežojas tikai ar briļļu vai kontaktlēcu piemeklēšanu. Redzes pārbaudes laikā speciālists izvērtē redzes sistēmas stāvokli un pievērš uzmanību pazīmēm, kuru dēļ varētu būt nepieciešama papildu izmeklēšana. Ja pārbaudes rezultāti, simptomi vai acu stāvoklis rada bažas, optometrists nosūta cilvēku pie oftalmologa diagnozes precizēšanai un, ja nepieciešams, ārstēšanai. Profesionālās rekomendācijas paredz pacientu nosūtīt pie atbilstoša medicīnas speciālista, ja konstatētās pazīmes pārsniedz optometrista kompetences robežas.
V. Lejiete komentē: “Ja cilvēks nav pārliecināts, pie kura speciālista vērsties, redzes pārbaude pie optometrista bieži var būt pirmais solis. Mēs ne tikai nosakām redzes asumu un nepieciešamo korekciju. Pārbaudes laikā iegūtos rezultātus izvērtējam kopumā. Ja pamanām izmaiņas, kuras nepieciešams izmeklēt padziļināti, izskaidrojam cilvēkam, kāpēc vajadzīga oftalmologa konsultācija, cik steidzami pie viņa būtu jāvēršas, un sagatavojam slēdzienu ar redzes pārbaudes rezultātiem.”
Šāds slēdziens palīdz oftalmologam iegūt sākotnējo informāciju par pacienta sūdzībām, pārbaudes rezultātiem un izmaiņām, kurām optometrists pievērsis uzmanību. Atkarībā no konstatētajām pazīmēm var būt nepieciešama detalizētāka noteiktu acs struktūru izmeklēšana – piemēram, radzenes, lēcas, tīklenes vai redzes nerva pārbaude.
Oftalmologs ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē acu slimības. Pie viņa vēršas, ja nepieciešama medicīniska izmeklēšana, ārstēšana, medikamentu nozīmēšana, jau diagnosticētas slimības uzraudzība vai ķirurģiska iejaukšanās.
Tātad optometrists un oftalmologs viens otru neaizstāj. Viņu uzdevumi ir atšķirīgi, taču savstarpēji papildinoši. Optometrists palīdz izvērtēt redzi, piemeklēt korekciju un pamanīt pazīmes, kurām nepieciešama tālāka izmeklēšana. Savukārt oftalmologs diagnosticē un ārstē acu slimības. Ja cilvēkam ir šaubas, parasta redzes pārbaude var palīdzēt saprast, vai nepieciešama tikai jauna korekcija vai arī papildu medicīniska izmeklēšana.
Kad nevajadzētu gaidīt plānveida redzes pārbaudi
Ir situācijas, kad nevajadzētu pierakstīties uz parastu redzes pārbaudi un gaidīt brīvu laiku optikā. Steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja:
• redze pēkšņi un strauji pasliktinājusies vai pilnībā vai daļēji zudusi;
• acu priekšā pēkšņi parādījies tumšs “aizkars”, ēna vai izkritis kāds redzes lauka apgabals;
• pēkšņi parādījies daudz jaunu peldošu punktu, pavedienu vai gaismas uzplaiksnījumu;
• parādījušās stipras sāpes acī, īpaši kopā ar apsārtumu, redzes pasliktināšanos, sliktu dūšu vai izteiktu jutību pret gaismu;
• notikusi nopietna acs trauma, acī iekļuvusi ķīmiska viela vai svešķermenis;
• redzes traucējumi parādījušies vienlaikus ar vājumu, nejutīgumu, runas traucējumiem, stiprām neparastām galvassāpēm vai citiem akūtiem neiroloģiskiem simptomiem.
Šādos gadījumos laikam var būt būtiska nozīme, tāpēc jāvēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā vai jāmeklē cita pieejama neatliekama palīdzība. Pēkšņs redzes zudums, ēna redzes laukā, jauni gaismas uzplaiksnījumi un straujš peldošo apduļķojumu skaita pieaugums ir simptomi, kuri speciālistam jāizvērtē steidzami.
Optometriste V. Lejiete norāda uz brīdinājuma pazīmēm: “Svarīgākais ir atšķirt pakāpeniskas izmaiņas no pēkšņiem, akūtiem simptomiem. Ja cilvēks pamazām sācis redzēt sliktāk, ātrāk nogurst, strādājot tuvumā, vai pamanījis, ka esošās brilles vairs neder, var sākt ar redzes pārbaudi pie optometrista. Taču strauja redzes zuduma, stipru sāpju, traumas, pēkšņas ēnas, gaismas uzplaiksnījumu vai liela daudzuma jaunu peldošu apduļķojumu gadījumā plānveida vizīti gaidīt nedrīkst – pēc iespējas ātrāk jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.”
Kāpēc bezmaksas redzes pārbaude ir filozofijas, nevis akcijas jautājums
Pēdējos gados daudzi ir pieraduši, ka bezmaksas redzes pārbaude tiek piedāvāta sezonālu piedāvājumu vai reklāmas kampaņu ietvaros. Taču acu veselība nav atkarīga no kalendāra, gadalaika vai īpašo piedāvājumu termiņa. Ja cilvēks jūt, ka viņa redze ir mainījusies, vai vienkārši pienācis laiks profilaktiskai pārbaudei, iespējai to veikt būtu jābūt pieejamai tieši tad, kad tā ir vajadzīga.
Optometriste V. Lejiete dalās pieredzē: “Gadu gaitā esmu pārliecinājusies, ka lielākā problēma nav mūsdienīgu redzes pārbaudes metožu trūkums. Visbiežāk cilvēki vienkārši pārāk ilgi atliek vizīti. Dažkārt viņiem šķiet, ka redze vēl nav mainījusies. Citreiz vienmēr atrodas kādi svarīgāki darbi. Taču, jo agrāk cilvēks saprot, kas notiek ar viņa redzi, jo vairāk iespēju savlaicīgi pieņemt pareizo lēmumu.”
Redzes pārbaude pati par sevi neuzliek nekādas saistības. Tā palīdz saprast, vai redze ir mainījusies, vai pašreizējā korekcija atbilst cilvēka dzīvesveidam un vai ir pazīmes, kuru dēļ nepieciešama papildu izmeklēšana. Dažkārt rezultāts ir jauna briļļu vai kontaktlēcu recepte. Dažkārt izrādās, ka redze ir saglabājusies stabila, un arī tā ir laba ziņa. Bet dažreiz tieši savlaicīga pārbaude ļauj laikus pamanīt izmaiņas un nosūtīt cilvēku pie oftalmologa turpmākai izmeklēšanai.
V. Lejiete komentē: “Es vienmēr saku saviem pacientiem: labākais brīdis redzes pārbaudei nav tad, kad redzēt jau kļuvis pavisam grūti, bet gan tad, kad rodas pirmās šaubas vai vienkārši pienācis laiks profilaktiskai pārbaudei. Pat ja izrādīsies, ka izmaiņu nav, cilvēks varēs doties prom ar mieru un pārliecību. Savukārt, ja izmaiņas būs, mēs varēsim laikus ieteikt turpmākos soļus.”
Laba redze nav tikai iespēja skaidri redzēt. Tā ir iespēja ērti strādāt, mācīties, vadīt automašīnu, lasīt, nodarboties ar iemīļotajiem vaļaspriekiem un pamanīt detaļas, no kurām veidojas mūsu ikdiena. Tieši tāpēc rūpes par redzi nesākas ar jaunu briļļu iegādi. Tās sākas ar redzes pārbaudi.
Avots: LETA
