Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā būtu jāprecizē psihoterapijas pakalpojumu sniedzēju profesionālais statuss un kompetences, kā arī valsts apmaksāto konsultāciju apjoms jāpielāgo pacienta diagnozei, funkcionēšanai un individuālajām vajadzībām, liecina Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) īstenotā projekta secinājumi.
Kā aģentūru LETA informēja NPVC, projekta noslēguma prezentācijā šodien Veselības ministrijā (VM) centra pārstāvji iepazīstinājuši ar priekšlikumiem psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu pakalpojumu sistēmas pilnveidei.
Izvērtējumā secināts, ka patlaban dažādu speciālistu profesionālais statuss un faktiskā darbība nav pilnībā saskaņoti. Ārsti psihoterapeiti ir ārstniecības personas un ārsta pamatspecialitātes pārstāvji, klīniskie un veselības psihologi var būt reģistrēti kā ārstniecības atbalsta personas, bet psihoterapijas speciālists nav atsevišķi reglamentēta profesija.
Turklāt praksē speciālistu kompetences būtiski pārklājas, tostarp psihiskā stāvokļa un psiholoģisko grūtību izvērtēšanā, individuālajā terapeitiskajā un konsultatīvajā darbā, krīzes intervencē, darbā ar ģimenēm un grupām, kā arī psihoterapeitisko metožu izmantošanā. Tādēļ pacientam ne vienmēr ir saprotams konkrētā speciālista statuss, kompetence un profesionālā atbildība.
Izvērtējuma autori uzsver, ka cilvēkam būtu skaidri jāzina, vai viņš saņem ārstniecības pakalpojumu un ir pacienta statusā vai arī saņem psiholoģisku konsultāciju vai labbūtības veicināšanas pakalpojumu kā klients. No tā atkarīga pakalpojuma sniedzēja atbildība, dokumentācijas prasības, kā arī sūdzību iesniegšanas un tiesību aizsardzības iespējas.
NPVC Metodiskās vadības institūcijas vadītāja asociētā profesore Jeļena Vrubļevska norāda, ka palīdzības meklētājam jābūt saprotamam, kādu veselības aprūpes pakalpojumu viņš saņem, pie kāda speciālista vēršas un kādas ir viņa tiesības.
Arī pašai sistēmai jābūt savstarpēji saskaņotai, skaidri definējot profesionālās lomas, kompetences un atbildību, kā arī nosakot vienotus kvalitātes un pacientu drošības principus. Mērķis esot panākt, lai psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība būtu pieejama, kvalitatīva, droša un pēctecīga, uzsver Vrubļevska.
Projektā arī secināts, ka pacientu plūsma psiholoģisko un psihoterapeitisko pakalpojumu saņemšanai Latvijā ir fragmentēta un bieži atkarīga no tā, pie kura speciālista cilvēks nonāk pirmajā kontaktā. Valstī nav vienota un skaidri definēta pacientu virzības algoritma, bet informācijas apmaiņa starp ģimenes ārstu, psihiatru, psihologu, psihoterapeitu un rehabilitācijas komandu ne vienmēr ir pietiekama.
Līdztekus izvērtējumā konstatēta arī nepietiekama pakalpojumu pieejamība – atsevišķos gadījumos līdz pirmajai vizītei jāgaida vairāki mēneši. Secināts, ka arī pašreizējais valsts apmaksāto konsultāciju skaits ne vienmēr atbilst pacienta diagnozei, funkcionēšanai, traucējumu smagumam un individuālajām ārstēšanas vajadzībām.
Tāpēc darba grupa rosina pāriet uz diferencētāku pieeju, terapijas veidu un ilgumu nosakot atbilstoši klīniskajai nepieciešamībai. Reizē uzsvērts, ka būtu jāattīsta grupu un ģimenes terapija, ārstēšanas rezultātu uzraudzība un strukturēta atgriezeniskā saite ārstam, kurš pacientu nosūtījis pakalpojuma saņemšanai.
Starp priekšlikumiem ir arī iecere izvērtēt medicīnas psihologa profesionālā statusa izveidi. Šādu statusu varētu iegūt speciālisti, kuri pēc psiholoģijas maģistra grāda saņemtu papildu starpdisciplināru izglītību medicīnas, dzīvības un klīniskajās zinātnēs un ārstniecības personas statusu.
Tāpat rosināts attīstīt pakāpeniskas psihiskās veselības aprūpes modeli, kurā palīdzības intensitāti pielāgotu cilvēka veselības stāvoklim, funkcionēšanas ierobežojumiem, slimības gaitai, kā arī individuālajām ārstēšanas un rehabilitācijas vajadzībām.
Darba grupa aicina ieviest vienotu ārstēšanas rezultātu vērtēšanas sistēmu un vienotas prasības dokumentācijai, datu apritei, speciālistu kvalifikācijas uzturēšanai un pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai. Rosināts arī izstrādāt vienotu pacientu virzības algoritmu un stiprināt ārstēšanas pēctecību starp ģimenes ārstiem, psihiatriem, psihologiem, psihoterapeitiem un rehabilitācijas komandām.
Projektā kopumā sagatavoti trīs ziņojumi – par Latvijā spēkā esošo regulējumu un tā trūkumiem, par valsts apmaksāto psiholoģisko un psihoterapeitisko pakalpojumu organizāciju Beļģijā, Lietuvā un Somijā, kā arī par priekšlikumiem klīnisko un veselības psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu iesaistei veselības aprūpē un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Darba grupā piedalījās psihiatri, psihologi, psihoterapeiti, psihoterapijas speciālisti, juristi un citu jomu pārstāvji. Projektā analizēts normatīvais regulējums, intervēti profesionālo organizāciju pārstāvji un pakalpojumu saņēmēji, kā arī pētīta ārvalstu pieredze.
Ziņojumi sagatavoti “Eiropas Sociālā fonda Plus” projektā “Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti” atbilstoši VM iepirkumam un Slimību profilakses un kontroles centra uzdevumam.
Avots: LETA
