Esošo ārkārtējās situācijas regulējumu atzīst par pietiekamu krīzes pārvarēšanai, bet ne optimālu valdības darbībai

Esošais ārkārtējās situācijas tiesiskais regulējums ir pietiekams krīzes pārvarēšanai, taču nav optimāls valdības darbībai, īpaši gadījumā, ja Saeima nebūtu spējīga sanākt uz sēdi, tāpēc būtu jāapsver Satversmes grozīšana, teikts Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā par ārkārtējās situācijas tiesisko ietvaru, ko valdība otrdien pieņēma zināšanai.

Ņemot vērā konstatētās problēmas attiecībā uz ārkārtējās situācijas tiesisko regulējumu, secināms, ka esošais regulējums ir pietiekams, lai krīzes apstākļos likumdevējs, izpildvara un tiesu vara spētu realizēt savas funkcijas un pildīt uzdevumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai, teikts ziņojumā.

Tomēr, kā norāda TM, tas nav optimāls juridisks pamats Ministru kabineta darbībai ārkārtējās situācijas pārvaldīšanai, jo īpaši situācijā, kad Saeima nebūtu spējīga sanākt uz sēdi.

Starp konstatētajām problēmām arī norādīts, ka Satversmē nav iekļauts ārkārtējās situācijas tiesiskais regulējums, kas noteiktu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu.

Tāpat Satversmē nav definētas ne likumdevēja, ne izpildvaras normatīvās pilnvaras ārkārtējās situācijas gadījumā.

Ziņojumā teikts, ka nepastāv arī deleģētā likumdošana, kas paredzētu, ka īpašās situācijās Saeima kā likumdevējs, balstoties uz konstitucionālajām normām, deleģētu daļu savu funkciju citām valsts varas institūcijām situācijā, kad tā pati neīsteno savu funkciju.

TM skaidroja, ka nepieciešams turpināt diskusijas par iespējamiem grozījumiem Satversmē, papildinot valsts pamatlikumu ar ārkārtējās situācijas tiesisko regulējumu un deleģējumu valdībai izdot noteikumus ar likuma spēku, ja Saeima nav spējīga sanākt uz sēdi.

Kā norādīja ministrija, šāds pilnvarojums būtu attiecināms ne tikai uz ārkārtējo situāciju, bet arī uz izņēmuma stāvokli, vienlaikus saglabājot stingru parlamentāro kontroli un tiesības Saeimai jebkurā laikā noteikumus ar likuma spēku atcelt.

Kā vienu no problēmām TM min arī ārkārtējās situācijas laikā valdības pieņemtos lēmumus, kas parasti ir vispārīgie administratīvie akti, nevis tiesību normas, tādēļ tos nevar tieši apstrīdēt Satversmes tiesā. Tos var apstrīdēt administratīvajā tiesā personas, uz kurām attiecas noteiktie ierobežojumi vai pienākumi. TM rosina nodrošināt Satversmes tiesai iespēju šādus lēmumus vērtēt un ārkārtējās situācijas laikā ierosinātās lietas izskatīt prioritārā kārtībā.

Ziņojumā uzsvērts, ka pamattiesību ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā nosaka Satversme un likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas plašas tiesības šādu ierobežojumu noteikšanā piešķir Ministru kabinetam.

TM norāda, ka fundamentāli pamattiesību ierobežojumi būtu nosakāmi ar likumu, nevis administratīvu aktu, skaidrojot, ka Covid-19 pandēmijas laikā šī robeža starp izpildvaras operatīvo rīcību un Saeimas kompetenci radīja problēmas, tostarp paplašinot valsts iestāžu pilnvaras administratīvo sodu piemērošanā.

Tāpat Covid-19 pandēmijas laikā radās problēmas ar administratīvo sodu noteikšanu par ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārkāpumiem. Tā kā Ministru kabinetam nav tiesību noteikt sodus savos noteikumos, sankcijas bija jāiekļauj likumos, kas sarežģīja un palēnināja regulējuma maiņu, uzsvērts ziņojumā.

Ar Ministru kabineta rīkojumu tika paplašināts to iestāžu loks, kas varēja piemērot administratīvos sodus, lai gan likums šīs tiesības paredzēja tikai Valsts policijai un pašvaldības policijai, atgādina TM.

Ziņojumā arī teikts, ka patlaban likums ļauj Ministru kabinetam ārkārtējo situāciju pagarināt vairākkārt, katru reizi uz laiku līdz trim mēnešiem. Šāda iespēja tika ieviesta Covid-19 pandēmijas laikā.

Kā norāda TM, tā kā ārkārtējās situācijas laikā tiek paplašinātas izpildvaras pilnvaras un pieļauti plašāki pamattiesību ierobežojumi, neierobežota tās pagarināšana var radīt risku, ka izņēmuma režīms kļūst ilgstošs un aizstāj parasto likumdošanas procesu.

TM uzsvēra, ka tiesiskā regulējuma sakārtošana prasītu pārskatīt arī saistītos normatīvos aktus, tostarp likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, Satversmes tiesas likumu, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, Administratīvā procesa likumu, Ministru kabineta iekārtas likumu, Saeimas kārtības rulli un citus.

Balstoties uz ekspertu atziņām un diskusiju rezultātiem, TM līdz 2027. gada 31. decembrim nepieciešamības gadījumā izstrādās un iesniegs izskatīšanai valdībā grozījumus Satversmē un saistītajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu valsts pamatlikuma normu efektivitāti mūsdienu tiesiskajā telpā.

Avots: LETA