Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Profilakses mēnesim noslēdzoties, veselības nozares eksperti atgādina – Latvijā problēma nav tikai cilvēku paradumi. Profilaktiskās pārbaudes nereti atliekam gan laika trūkuma un motivācijas dēļ, gan tāpēc, ka līdz speciālistam nokļūt nav vienkārši. Lai profilakse kļūtu par ikdienas paradumu, ar aicinājumu “rūpējies par savu veselību” vien nepietiek – nepieciešama arī ērtāka, saprotamāka un pieejamāka sistēma.
Ir kāda pazīstama situācija – cilvēks zina, ka būtu jāaiziet pie ārsta, jāveic kāda pārbaude vai skrīnings, taču vizīte tiek atlikta. Šodien nav laika, nākamnedēļ būs ērtāk, vēlāk jāpaskatās, kad ir brīvāks brīdis. Kamēr nav sūdzību, steidzamu iemeslu doties pie ārsta it kā nav.
Tieši šeit arī sākas profilakses plaisa.
Latvijā ir pieejamas vairākas valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes, tostarp ikgadēja profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta, ja gada laikā pie ārsta nav būts saistībā ar saslimšanu. Pieejami arī dažādi vēža skrīningi un citi profilaktiskie izmeklējumi. Tomēr iespēja vēl nenozīmē, ka cilvēks to izmantos.
Ko atklāj iedzīvotāju profilakses paradumi
Zane Kaktiņa, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētāja, iezīmē augustā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus: “Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā nedara pietiekami, lai saglabātu labu veselīgu ilgtermiņā.” Viņa uzskaita šķēršļus, kāpēc profilaksē cilvēki kaut ko atliek: “Divi biežāk minētie ir grūtības nokļūt pie speciālistiem un finanšu trūkums, trešais iemesls – laika trūkums.”
Aptauja atklāja, ka iedzīvotāji sagaida ātrāku piekļuvi speciālistiem un plašākas valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes. Tām seko vienota ērta pierakstu sistēma, atgādinājumi, ko velētos saņemt par veicamajām pārbaudēm, plašāka izglītošana par profilaksi skolās, darbavietās, sabiedrība utt.
Reāla profilakse ģimenes ārsta praksē
Ģimenes ārsts un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs apliecina, ka ģimenes ārsti ikdienā bieži nodarbojas ar profilakses jautājumiem, taču vizītes, kas ietvertu tikai profilaktisku pakalpojumu, ir salīdzinoši maz. “Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pagājušā gada dati, kopumā vizītes pie ģimenes ārsta ir pieprasītas, tomēr iemesli parasti ir kāda veselības problēma. Iesaiste profilaktiskajos pakalpojumos ir neliela.”
Ainis Dzalbs uzsver, ka profilakses jomā ir vairāki līmeņi, ko var uzlabot, bet ārkārtīgi būtisks ir pacientu un sabiedrības izpratnes līmenis. “Arī pakalpojumu sniedzējiem, ir jābūt proaktīvākiem. Būtisks ir arī sistēmiskais, valsts līmenis, jo ieguldījums profilaksē Latvijā ir zems – tikai 2,6 %, bet profilaktiski novēršamo saslimšanu rādītājs ir viens no augstākajiem. Ģimenes ārstiem svarīgi izmantot katru iespēju, kad pacients ir ārsta kabinetā, un integrēt arī profilaktiskos pakalpojumus, ko paredz valsts.”
Paradumi ilgtermiņā: kā tos veidot
Kaspars Cipruss, Latvijas Basketbola asociācijas ģenerālsekretārs: “Ja salīdzinām profilaksi un sportu – ne uzlabot veselību, ne uzlabot savu sportisko formu nav iespējams vienas dienas laikā, tam vajadzīgs ilgstošs darbs ar sevi.” Kaspars Cipruss uzsver, ka attieksme pret veselību, fiziskām aktivitātēm jāveido jau bērnībā: “Bērni paši bieži ģimeni motivē kustēties, “izvelk” vecākus arī pamētāt bumbu, skriet vai iet uz baseinu. Problēma nereti ir tieši pieaugušajos – esam palikuši slinki vai mums ir tik daudz citu lietu, ko darīt brīvajā laikā, ka aizmirstam vissvarīgāko – veselību.”
Uz aptieku pēc padoma
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga atgādina, ka farmaceits ir pieejamākais veselības aprūpes speciālists. “Pēdējo pāris gadu laikā cenšamies savu profesiju padarīt plašāku un iekļaut papildu pakalpojumus, ko var saņemt aptiekā. Piemēram, Eiropas un pasaules pieredze rāda, ka valstīs, kur farmaceits ir iesaistīts vakcinācijas procesā, palielinās gan tās aptvere, gan sabiedrības informētība. Manuprāt, aptieka ir laba vieta sarunai par profilaksi un arī profilaktiskajām pārbaudēm.”
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs atzīst: “Redzam farmaceitus kā labus sadarbības partnerus, uzticamies sniegtajiem padomiem un novērtējam to, ko farmaceiti dara pacientu ikdienas aprūpē. Piemēram, pacients nāk uz aptieku ar sūdzībām par augšējiem elpceļiem vai gremošanas traucējumiem un farmaceits to spēj atrisināt, samazinot pacientu plūsmu pie ģimenes ārstiem.”
Jācenšas uzturēt interesi par profilakses aktualitāti un sakārtot pieejamību
Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns atgādina, ka vienu reizi gadā ir pieejama valsts apmaksāta profilaktiskā vizīte pie ģimenes ārsta bez pacienta līdzmaksājuma. Viņš skaidro, ka ģimenes ārstu rīcībā ir dažādi riska kalkulatori, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta riska izvērtēšanai. Valsts nodrošina arī vēža skrīningu, kam gan aizvien ir maza aptvere.
Runājot par profilaksei iedalīto finansējumu, A. Kasparāns atzīst, ka vismaz sekundārajā veselības aprūpē gadu no gada tas netiek pilnība apgūts, kas nozīmē, ka iedzīvotāji joprojām nepietieikami izmanto pieejamās iespējas.
Ainis Dzalbs arī atzīmē, ka laiks, kad ģimenes ārsts vai prakses māsa sekoja līdzi Exel tabulai, individuāli zvanīja, atgādināja, aicināja, ir pagājis. Mūsdienās ir svarīgi izmantot informācijas tehnoloģiju priekšrocības. “Viens no būtiskiem uzdevumiem ir sakārtot pēc skrīninga izmeklējumus. Nereti pacients veic skrīningu, bet pēc tām iestrēgst rindā uz kolonoskopiju vai mēnešiem gaida specializētu ginekoloģisko pakalpojumu,” norāda Ainis Dzalbs.
Āris Kasparāns uzsver, ka līdz šā gada beigām NVD strādā ar elektroniskajiem nosūtījumiem, kā arī pie tā, lai automātiski ģenerētu uzaicinājuma vēstules uz skrīningu, lai arī E-veselībā būtu redzams, ka pienākas kāds skrīnings un ka tam ir pieejams nosūtījums. “Kopīgi ir jācenšas uzturēt interesi par profilakses aktualitāti, jo tā mēdz pazust politiskajās diskusijās. Indeksācija šim mērķim budžetā nav iezīmēta, ir ikgadējie budžeta lēmumi un bieži vien redzamāks ir akūtais pacients nevis ieguvumi pēc pieciem, desmit gadiem,” saka Āris Kasparāns.
Kas traucē rūpēties par veselību?
Zane Kaktiņa vērš uzmanību, ka gandrīz nekad nav tikai viens iemesls, kas traucē rūpēties par veselību, parasti tie ir vairāki, taču noteikti ir svarīga pakalpojumu pieejamība. “Rīgā dzīvojošiem veselības aprūpe ir te pat blakus, bet cilvēkiem reģionos ir jāplāno, kā tikt pie ārsta, jāpamato, kāpēc tas būtu jādara, līdz ar to rodas iemesli atlikt. Roku rokā ar ērtumu un pieejamību iet digitalizācija. Ja ikvienam ir absolūti skaidrs, kā pierakstīties pie ārsta, ja vienā reizē var apmeklēt vairākus speciālistus, ir daudz vieglāk pateikt sev un savai veselībai “jā”.”
Zane Kaktiņa atzīmē: “Pasaulē vairākās valstīs veikti ekonomiskie pētījumi atklāj, ka šodien profilaksē investētais viens eiro nākotnē var ietaupīt sešus eiro.” Viņa uzsver, ka nedrīkst visu profilaktisko darbu uzvelt ģimenes ārsta plecos, sabiedrība ir jāizglīto un jāatgādina par profilaksi dažādos veidos. “Īsziņa, e-pasts, uzlecoša ziņa sociālajos tīkos – ar to visu mēs varam pateikt priekšā, kas darāms. Šobrīd teju katru var sasniegt ar tālruņa starpniecību! Digitalizācija un automatizācija ir virziens, kā varam palīdzēt ģimenes ārstiem veikt profilakses uzdevumu.”
Kas jāmaina, lai profilakse būtu prioritāte
Āris Kasparāns uzskata, ka jāsāk ar domāšanas maiņu, jau agrā bērnībā jāierāda labi ieradumi un jāattīsta izpratne par profilaksi. “Piemēram, zobārstniecības pakalpojums ir grūti pieejams, bet zobu veselības problēmas – stipri ielaistas. Tai pašā laikā bērni nav iemācīti regulāri tīrīt zobus, kas ir ģimenes uzdevums. Tāpēc atgādināšu, ka profilaksei jāsākas ģimenē, veidojot ilgtermiņa paradumus.”
Zane Kaktiņa nosauc piecus faktorus, uz ko tiekties un kas dod profilaksei pievienoto vērtību – pieejamība, finansējums, digitalizācija, personalizācija un izglītība. “Aicinu arī nebūt vienaldzīgiem, pamanīt, kas notiek ar mūsu līdzcilvēkiem. Ja redzam, ka kādam nepieciešama palīdzība, parūpēsimies par to!”
Ainis Dzalbs domā, ka profilaktiskā sistēma un profilakse būs tik stipra un efektīva, cik ikviens tajā ieguldīs. “Katram no mums ir šāda iespēja gan ikdienā, gan mājās un darbā. Būtiski ir nezaudēt iedvesmu, un to mums dod līdzcilvēki – domubiedri. Katrā no klātesošajiem redzu sadarbības partneri un esmu pārliecināts, ka mēs kopīgi varam sasniegt iecerēto rezultātu.”
Zane Melberga uzsver, ka galvenais ir rīcība: “Manuprāt, ļoti svarīgi ir atgādinājumi. Katram var būt savs veids – digitāls risinājums vai plānotājs. Ja kaut kas ir laikus ieplānots, ir daudz vieglāk sagaidīt pieraksta rindu, menedžēt laiku, salāgojot to ar savu darba dzīvi.
Kaspars Cipruss vērš uzmanību uz to, ka bieži vien cilvēki mēdz novelt vainu uz valsti, aizmirstot, ka ikvienam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un galvenais pienākums – rūpēties par sevi un savu veselību.
Lai arī turpmāk pievērstu uzmanību profilakses problēmām Latvijā, veicinātu sabiedrības izpratni, aktualizētu savlaicīgas rūpes par veselību un mazinātu šķēršļus pārbaužu veikšanai, veselības uzņēmumi Veselības centru apvienība, Centrālā laboratorija un Mēness aptieka kopā ar nozares partneriem septembrī iedibināja Nacionālo profilakses dienu.
*Reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju 2026. gada augustā veica veselības uzņēmumi “Mēness aptieka”, “Veselības centru apvienība”, “Centrālā laboratorija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 respondentus vecuma grupā 18 līdz 74 gadi.
Avots: LETA
