Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu par veselības nozares informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūras attīstības modeli un informācijas sistēmu un reģistru konsolidāciju, kurā rosina veikt IKT resursu un funkciju inventarizāciju, izvērtēt konsolidācijas iespējas un sagatavot rīcības plānu.
Kā liecina ministrijas ziņojums, kas vēl būs jāskata valdībā, VM un tās padotības iestāžu pārziņā ir 180 informācijas sistēmas un reģistri, un IKT jomā šajās iestādēs kopumā ir 48 amata vietas. Patlaban katra iestāde ar saviem resursiem nodrošina sistēmu pārvaldību, attīstību, uzturēšanu, infrastruktūru un lietotāju atbalstu.
VM ieskatā veselības nozares digitālā vide vēsturiski veidojusies decentralizēti, radot sadrumstalotas un savstarpēji nesavienotas sistēmas. Līdzīgu pamatfunkciju nodrošināšana dažādās institūcijās veicina neefektīvu cilvēkresursu izmantošanu un nevienmērīgu nozares digitalizāciju.
Ziņojumam pievienotais valdības sēdes protokollēmuma projekts paredz apstiprināt ziņojumu un uzdot VM ar padotības iestādēm sadarbībā ar SIA “Latvijas Digitālo veselības centru” (LDVC). trīs mēnešu laikā pēc ziņojuma apstiprināšanas veikt IKT resursu un funkciju inventarizāciju un konsolidācijas izvērtējumu, sagatavojot rīcības plānu.
Rīcības plānā iekļautās aktivitātes īstenos atbilstoši 2027. gadā un turpmāk pieejamajiem valsts budžeta resursiem.
Izvērtējumā plānots skatīt resursu konsolidācijas un nodošanas iespējas LDVC, kā arī centralizētas kiberdrošības pārvaldības iespējas VM resorā. Tāpat paredzēts izvērtēt iespēju pakāpeniski slēgt iestāžu pakalpojumu līgumus ar LDVC par informācijas sistēmu, reģistru un citu resursu uzturēšanu un koordinētu attīstību.
Atbilstoši izvērtējuma rezultātiem konsolidācija varētu ietvert resursu apvienošanu, aizstāšanu vai pārņemšanu, kā arī funkciju nodrošināšanas modeļa maiņu. Ziņojumā paredzēta gan funkciju centralizēšana LDVC, gan koplietojami pakalpojumi, dalīta atbildība vai funkciju saglabāšana iestāžu pārziņā.
Plašākais mērķis ir veidot vienotu veselības datu aprites sistēmu, kurā e-veselība kalpotu par centrālo datu krātuvi. Vienoti datu apmaiņas un terminoloģijas standarti ļautu uzlabot datu kvalitāti, mazināt atkārtotu datu ievadi un nepieciešamību veidot atsevišķus klīniskos reģistrus, minēts ziņojumā.
Pacientiem iecerētās pārmaiņas paredzētu veselības datu pieejamību vienuviet neatkarīgi no tā, kurā ārstniecības iestādē tie radīti, kā arī iespēju tos izmantot, ārstējoties citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Tādējādi mazinātos nepieciešamība pacientam pašam nodot izmeklējumu rezultātus un izrakstus starp iestādēm, klāstīts ziņojumā.
Savukārt ārstniecības personām paredzēts nodrošināt principu, ka dati tiek ievadīti vienu reizi to rašanās brīdī un ir pieejami turpmākajā ārstniecības procesā. Iestādēm būtu pieejami koplietojami IKT un kiberdrošības pakalpojumi, saglabājot to atbildību par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, funkcionālajām prasībām un datu saturisko kvalitāti.
Ziņojumā ietvertais Pasaules Veselības organizācijas novērtējums norāda uz datu kvalitātes problēmām un iztrūkumiem, novecojušām un savstarpēji neintegrētām informācijas sistēmām, kā arī būtisku papīra dokumentu, “Excel” datņu un manuālas datu apstrādes izmantošanu.
Novērtējumā minēta arī iespējama dubulta ziņošana par veselības aprūpes pakalpojumiem Nacionālajam veselības dienestam (NVD) un Slimību profilakses un kontroles centram.
Atsevišķi ziņojumā aplūkota klīnisko universitātes slimnīcu informācijas sistēmu attīstība. Ar veselības ministra rezolūciju tām noteikts uzdevums līdz nākamā gada 1. septembrim nodrošināt vienotas informācijas sistēmas ieviešanu.
Līdzšinējie izvērtējumi liecinot, ka Latvijas tirgū nav identificēts viens komersants, kas spētu nodrošināt visu šīm slimnīcām nepieciešamo funkcionalitāti. Tādēļ ziņojumā piedāvāts saglabāt pieeju ar vienotiem datu apmaiņas un sistēmu savietojamības principiem, pieļaujot vairāku izstrādātāju un risinājumu izmantošanu.
Plānots, ka līdz šā gada beigām klīniskajām universitātes slimnīcām būtu jāveic nepieciešamos uzdevumus kiberdrošības un datu drošības prasību nodrošināšanai. Savukārt līdz 2027. gada 31. maijam paredzēts izvērtēt Eiropas veselības datu telpas prasības un to ietekmi uz nozares IKT arhitektūru un normatīvajiem aktiem, kā arī noteikt prasības ārstniecības iestādēm.
Ziņojumā norādīts, ka digitālās veselības stratēģijas īstenošanai primāri paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, tomēr ilgtspējīgai IKT pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums. Piemēram, kiberdrošības stiprināšanai veselības nozarē nepieciešami 33 miljoni eiro.
IKT resursu pārskatīšanā paredzēts izvērtēt arī LDVC finansēšanas modeli.
SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” izveidots 2024. gada augustā, bet kopš 2025. gada 1. janvāra tas no NVD pārņēmis e-veselības pārziņa funkciju un nodrošina arī NVD Vadības informācijas sistēmas uzturēšanu. LDVC patlaban nodarbināti 82 darbinieki, kurus atbilstoši kompetencei paredzēts iesaistīt VM resora IKT resursu pārskatīšanā.
Avots: LETA
