Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs 14. oktobrī no plkst. 17 līdz 19 rīkos diskusiju par zinātnes vēstures kritisku izvērtēšanu Latvijā, tostarp eigēnikas ideju ietekmi un represīvās psihiatrijas mantojumu, informē muzejs.
Diskusijā antropoloģijas, bioētikas, medicīnas vēstures un filozofijas eksperti apspriedīs, kā rīkoties ar pagātnes pētījumiem, kuru mantojums šodien raisa neērtus jautājumus.
Sarunā pievērsīsies tam, kā pārskatīt eigēnikas ideju ietekmi, represīvās psihiatrijas mantojumu un citas problemātiskas zinātnes vēstures lappuses, kā arī tam, kā šo pieredzi iekļaut izglītībā, pētniecībā un muzeju darbā.
Ar īsiem referātiem uzstāsies Signe Mežinska, Jānis Vētra un Igors Gubenko. Diskusiju vadīs Klāvs Sedlenieks.
Jau vēstīts, ka Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā līdz nākamā gada martam ir skatāma izstāde “Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks”, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāvis Māris Šteinbergs. Izstāde uz pagātnes notikumu fona iezīmē mūsdienu medicīnas apsolījumus: ilgmūžību, jaunas reprodukcijas iespējas un ģenētiski pilnveidotu pēcnācēju paaudzi.
Izstādes līdzkuratore, mākslas vēsturniece Māra Traumane atzīmē, ka ekspozīcija rosina domāt par atbildību, kas pavada cilvēku vēlmi klasificēt, racionalizēt, mainīt un uzlabot dzīvības formas, kā arī norāda uz ētiskiem jautājumiem, kas rodas, zinātnei lemjot par dzīves procesiem.
Laboratorijai līdzīgā izstādes vide veicina mijiedarbi starp vēstures artefaktiem, medicīnas inovācijām un laikmetīgo mākslu. Izvēlētie eksponāti ļauj izsekot, kā aristokrātiskās “tīrasinības” mīts, dabaszinātņu agrīnie centieni hierarhiski klasificēt dzīvības formas un agrārā selekcija iemantoja turpinājumu eigēnikas un zinātniskā rasisma pseidoteorijās.
Muzejā klāsta, ka progresa ideja par “nākotnes cilvēku” – veselīgāku un spējīgāku – izstādē atklājas kā labi gribēts, bet vienlaikus riskants nodoms, jo ceļš pretim ideālam reti kad pieļauj atšķirīgo un gandrīz vienmēr izslēdz tos, kas negrib vai nespēj tam sekot.
Kuratoru komandu veido Traumane, Gubenko un Kaspars Vanags. Galvenā pētniece ir Anna Žabicka. Pētniecisku atbalstu izstādes tapšanā sniegusi Ieva Salna, Anta Straumēna, Dita Kļaviņa-Lauberte, Zane Alika, Vinete Blitsone un Indra Taškāne. Krājums un deponējumi ir Antras Skripstes-Špākas pārziņā. Izstādes iekārtojumu veidojuši “MADE” arhitekti, grafiskā dizaina autors ir Kirils Kirasirovs.
Avots: LETA
