Lai pievērstu uzmanību apgrūtinājumiem, ar kādiem ikdienā saskaras pacienti ar garīgu atpalicību, biedrība “Inko Centrs” nosūtījusi vēstuli augstākajām valsts amatpersonām veselības nozarē. Biedrība rosina atcelt ierobežojumus pacientiem ar smagu garīgu atpalicību, kas paredz kompensēt inkontinences līdzekļu izdevumus šiem pacientiem tikai līdz 18 gadu vecumam, ziņo biedrības vadītāja Inese Barkāne.
Kā skaidro biedrības vadītāja, pašreizējais regulējums nosaka, ka pacientiem, kuri slimo ar smagu vai dziļu garīgu atpalicību, inkontinences jeb urīna nesaturēšanas līdzekļi tiek kompensēti pilnā apmērā līdz pilngadības sasniegšanai. Tiklīdz pacientam paliek 18 gadi, valsts atbalstu urīna uzsūcošu izstrādājumu iegādei vairs nesniedz.
“Inko Centrs” uzskata, ka šiem ierobežojumiem nav nekāda pamatojuma, jo, ja minētajiem pacientiem inkontinences problēmas ir saglabājušās līdz 18 gadu vecumam, tad tās pastāvēs arī pēc tam.
Latvija, ratificējot ANO Konvenciju “Par personu ar invaliditāti tiesībām”, ir apņēmusies veicināt personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā. Vienlaikus likums “Par sociālo drošību” nosaka, ka invalīdiem, neatkarīgi no invaliditātes cēloņa, ir tiesības uz palīdzību gan tādu pasākumu veikšanā, kas saistīti ar šo personu iesaistīšanu sabiedrības dzīvē un darba vidē, gan veselības stāvokļa uzlabošanā, norāda biedrība. Pašreiz tajos gadījumos, kad cilvēks ar invaliditāti inkontinences līdzekļus finansiāli nespēj atļauties, tas nav realizējams, uzskata pacientu organizācijas vadītāja. Rezultātā cieš gan cilvēki ar invaliditāti, gan valsts – cilvēki tiek “ieslēgti” valsts sociālās aprūpes iestādēs un valstij palielinās budžeta izdevumi, jo valsts aprūpes iestādēs esošajiem pacientiem valsts kompensē ne tikai visas inkontinences līdzekļu izmaksas, bet arī pārējās uzturēšanās izmaksas, skaidro I.Barkāne.
“Inko Centrs” norāda uz Labklājības ministrijas uzsākto iniciatīvu pie rīcības plāna izstrādes deinstitucionalizācijas īstenošanai, kas paredz mazināt cilvēku ar garīgās veselības problēmām izolēšanu un veicināt šo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā. Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ir pretrunā ar konkrēto valsts politikas iniciatīvu. Minēto ierobežojumu atcelšana būtu nozīmīgs atbalsts šo diagnožu pacientiem, kam nepieciešama pilnvērtīga un kvalitatīva medicīniskā aprūpe arī pēc pilngadības sasniegšanas, norāda Barkāne..
Vēstuli ar saviem ierosinājumiem biedrība “Inko Centrs” nosūtījusi 2014. gada 24. novembrī, to adresējot veselības ministram Guntim Belēvičam, Veselības ministrijas valsts sekretāram Rinaldam Muciņam, Nacionālā veselības dienesta direktoram Mārim Taubem, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai. Šobrīd atbildi sniegusi tikai Barča, norādot, ka viņas vadītā komisija piekrīt vēstulē izteiktajiem argumentiem. Finansējuma palielināšanas un konkrēto ierobežojumu atcelšanas jautājumus ticis aktualizēts, izskatot likumu par 2015. gada valsts budžetu, tomēr risinājumu rast nav izdevies, skaidrojusi A.Barča, reizē norādot, ka atkārtoti jautājums tiks izskatīts ziemas vai pavasara sesijas laikā. R.Muciņš un M.Taube vairs neatrodas minētajos amatos. Veselības ministrija atbildi nav sniegusi.
Elīna Badune