Veselības nozares digitālās attīstības pārvaldība septembrī tiks nodota jaunajam Latvijas Digitālās veselības centram, bet līdz ar digitālo risinājumu un datu pārvaldības attīstību veselības aprūpes iestādēm un katram nozares darbiniekam individuāli būs aktīvāk jāpilnveido digitālās prasmes, pauž veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Politiķis vērtē, ka veselības aprūpes digitalizācija Latvijā uz kopējā pasaules valstu fona izskatoties “ļoti labi”, proti, ir izveidota e-veselības sistēma, ārstniecības iestādes arvien plašāk izmanto tehnoloģijas, piedāvājot pacientiem plašu digitālo pakalpojumu klāstu – e-pierakstus, piekļuvi datiem savās platformās, attālinātas konsultācijas, kas īpašu uzplaukumu piedzīvoja Covid-19 pandēmijas laikā. Vienlaikus veselības datu pārvaldība ir sadrumstalota, un daudzās sistēmas trūkstošo standartu dēļ bieži nespēj savā starpā “sarunāties”, atzīst politiķis.
“Tehniskās iespējas mums ir samērā attīstītas un nodrošinātas, nesaku, ka ideālas, un noteikti ir pilnveidojamas, tomēr šobrīd tikai daļa ģimenes ārstu un speciālistu tās izmanto pilnībā vai minimāli. Liela daļa datu paliek atsevišķu iestāžu arhīvos un ārstam, piemēram, Rīgas slimnīcā par pacientu no reģiona nav pieejami. Tāpat diemžēl virkni vizuālās diagnostikas slēdzienu un senāku izmeklējumu rezultātus pacients var iegūt tikai par atsevišķu samaksu,” saka Abu Meri.
Viņaprāt, kvalitatīva vienota digitālā veselības platforma būtu ērta un viegla visiem, piemēram, ja māsa ar vienu klikšķi planšetē var atzīmēt pacienta simptomus, aktuālos veselības rādītājus un viņam izsniegtās medikamentu devas. Savukārt pacients no slimnīcas dotos mājās ar gatavu izrakstu, kas ārstam nav jādiktē telefonā vai diktofonā, turklāt dati saglabātos sistēmā un butu pieejami arī citiem speciālistiem, pie kuriem pacients vēršas.
“Vispusīgs pacientu datu apkopojums integrētā sistēmā ļaus arī nozarei un politikas veidotājiem kopumā daudz efektīvāk veidot statistiku par Latvijas iedzīvotāju veselības problēmām un trāpīgāk prognozēt jomas, kurās nepieciešams vairāk investēt,” norāda Abu Meri.
Viņš gan piebilst, ka vienotas datu platformas izveidošana gan nozīmēs, ka visām veselības aprūpes iestādēm jābūt gatavām ieviest vienotus IT standartus, lai dati ir savietojami, un jāveicina sava personāla digitālo prasmju uzlabošana. “Neuzticēšanās datiem un atsevišķas neveiksmīgas iepriekšējās pieredzes ar ne pārāk labi funkcionējošām sistēmām ir, iespējams, būtiskākais šķērslis ceļā uz straujāku nozares digitalizāciju,” uzskata ministrs, piebilstot, ka cilvēki neuzticas tam, ko nepazīst vai neprot lietot.
Abu Meri informē, ka, izveidojot Latvijas Digitālās veselības centru, jau tuvākā gada laikā plānots ieviest darbībā digitālu pacientu portālu vai lietotni, kas palīdzētu viedtālruņu lietotājiem bez maksas piekļūt vismaz saviem pierakstiem uz ārstu konsultācijām, analīžu rezultātiem un izrakstītajām receptēm.
Viņš tic, ka šāds portāls paaugstinās pacientu interesi par saviem datiem un būs motivējošs faktors digitālo prasmju uzlabošanā ārstniecības personām, kas paātrinās Latvijas pacientu datu digitalizēšanu. Pacientu portāls gan pacientiem, gan ārstniecības personām būs vienkāršs un ērts veids, kā piekļūt, ievadīt un redzēt pacientu datus vienuviet.
Avots: LETA