Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ģimenes ārstu mājas vizītes ir aizejošs pakalpojums, šādu nostāju pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Viņš atzina, ka ģimenes ārstu darbs reģionos, lai arī ne vienmēr negatīvā nozīmē, ir izolējošs – profesionāli, sociāli vai pat finansiāli. Atšķirībā no pilsētu ģimenes ārstiem, reģionu ārstiem darba ikdiena esot daudz praktiskāka, visaptverošāka, turklāt bieži vien tāds pakalpojums kā nosūtījuma izsniegšana nemaz neesot pieprasīts. Pacienti vēlas, lai viņu problēmas atrisina turpat praksē, tādēļ ģimenes ārsti cenšas sniegt visu pakalpojumu spektru, kas nepieciešams.
Dzalbs norādīja, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē arvien grūtāk piesaistīt speciālistus darbam laukos. Šobrīd, viņa vērtējumā, laukos gan ģimenes ārstu pieejamība esot laba. Vienlaikus Dzalbs aicina pacientus būt saprotošiem, ka ne vienmēr ģimenes ārsts varēs būt klātesošs, jo darba apjoms ir liels, taču ir arī citi tā komandas locekļi, kas var palīdzēt, piemēram, ārsta palīgi.
“Mēs diemžēl nespēsim realizēt mājas vizītes tādā apjomā, kā bija kādreiz. Tas ir pakāpeniski aizejošs pakalpojumus, un te gan vietējām pašvaldībām, gan valstij kopumā jādomā par to, kā nodrošināt šo loģistiku ilgtermiņā,” atzina ģimenes ārsts.
Viņš uzskata, ka esošajā politiskajā situācijā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izvairās un slēpjas aiz veselības ministres Līgas Meņģelsones un Finanšu ministrijas, tādējādi izvairoties no jebkāda veida dialoga ar veselības organizācijām, bet aicinot veikt kaut kādas reformas veselības aprūpē. Pēc viņa paustā, šobrīd lauku ģimenes ārsti plāno pievienoties pedagogu protesta gājienam, taču vienlaikus tiek apsvērtas arī citas protesta akcijas.
“Piesaistīt trešo darbinieku reģionos ir nereāli. Varbūt mēs to būtu varējuši darīt, ja nebūtu komunālo cenu lēciens, jo tas paņem lielu izmaksu daļu. Taču šie darbinieki ir vajadzīgi. Ja mēs nespējam iegūt finansējumu no valsts, mēs varam pāriet uz maksas pakalpojumiem, bet te ir jautājums, kādas vispār ir nozares prioritātes, vai mēs sniedzam pieejamus pakalpojums visiem, tostarp vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Domāju, ka ģimenes medicīna būtu maksimāli jānodarbina ar valsts pakalpojumu, tādu izmaksu efektīvu, zinātnē balstītu un tādu, kas ir vērsts uz agrīnu diagnostiku,” sprieda Dzalbs.
