Interesanti

Aknas ir viens no svarīgākajiem orgāniem mūsu organismā, tomēr par to veselību ikdienā mēdzam aizdomāties tikai tad, kad analīzēs parādās izmaiņas vai rodas nepatīkamas pašsajūtas signāli. Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka 44% Latvijas iedzīvotāju[1] nekad dzīvē nav veikuši analīzes, lai pārbaudītu aknu veselību. Daudzas aknu saslimšanas ilgstoši var noritēt gandrīz nemanāmi bez izteiktām sāpēm vai simptomiem, kurus cilvēks ... Lasīt tālāk »

Lasīt tālāk »

Statistika ir nepielūdzama – mūsu veselības dati ir slikti, un Veselības ministrijas vērtējums desmit ballu sistēmā ar pūlēm vērtējams starp 1 un 2, intervijā norāda ārsts un sabiedriskais darbinieks Pēteris Apinis intervijā Guntaram Gūtem par pašreizējo stāvokli Latvijas veselības aprūpes jomā un to, kādi svarīgākie uzlabojumi ir veicami. Kā mēs varam raksturot veselības aprūpes sistēmas kvalitāti Latvijā – gan no ... Lasīt tālāk »

Tradicionāli ārstēšana gadu desmitiem balstījusies uz tabletēm, mikstūrām, kapsulām un injekciju šķīdumiem, bet mūsdienās arvien lielāku nozīmi iegūst jaunas zāļu formas – mērķtiecīgas, kontrolētas un personalizētas zāļu piegādes sistēmas. Jaunās zāļu formu tehnoloģijas bieži ir sarežģītas pēc uzbūves un darbības mehānisma, un to pareiza lietošana ir cieši saistīta ar terapeitisko rezultātu, tādēļ liela loma ir farmaceitam, kurš spēj izskaidrot un ... Lasīt tālāk »

Eiropā ir vairāki piemēri veselības un labklājības jomu ministriju apvienošanai Latvijā ir lielākais ministriju skaits Baltijas valstīs, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Tāpēc ir jāvirzās uz kompaktas un labi funkcionējošas pārvaldes veidošanu. Galvenais sabiedrības ieguvums no Veselības un Labklājības ministrijas apvienošanas būs operatīvāka un mazāk birokratizēta veselības un sociālās aprūpes koordinācija pašā resorā, nevis naudas izteiksmē vai darbinieku skaita optimizēšanā. Igaunijā ... Lasīt tālāk »

Latvijas iedzīvotāju organismos konstatētās ķīmiskās vielas galvenokārt atspoguļo ikdienas dzīvesveidu un neatšķiras no citās Eiropas valstīs novērotajām, liecina Rīgas Stradiņa universitātes veiktais cilvēka biomonitoringa pētījums. Akūts veselības apdraudējums pētījumā nav konstatēts, taču vairākām vielu grupām nepieciešama turpmāka uzraudzība. Pilotprojektā izvērtētas vairāk nekā 300 ķīmiskās vielas, no kurām 30 noteiktas kā prioritāras turpmākai analīzei. Tās ietver pesticīdus, plastmasas sastāvā esošas vielas, piemēram, ... Lasīt tālāk »

“Jaunā vienotība” gaidāmajās Saeimas vēlēšanās piedāvās apvienot Veselības ministriju un Labklājības ministriju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). “Šis ir mans un JV piedāvājums nākamajās vēlēšanās,” atklāja politiķis. Abu Meri neredz veselības aprūpi atrautu no labklājības un sociālās sfēras. Viņaprāt, šīm jomām jābūt apvienotām. “Mēs dzīvojam ilgāk, bet ar vairāk problēmu un slimību. ... Lasīt tālāk »

Ziemas mēnešos, kad dienas ir īsas un organisms ilgstoši strādā samazinātas gaismas un kustības apstākļos, nereti mainās arī ķermeņa iekšējais bioķīmiskais līdzsvars. Tas ietekmē arī labsajūtas un laimes sajūtu, par kā veidošanos atbild vairāki neiroķīmiskie procesi, kuros būtiska loma ir tādiem hormoniem kā serotonīns, dopamīns, endorfīnam un oksitocīns. Kā, sagaidot pavasari, atbalstīt šo vielu dabisku veidošanos un uzlabot pašsajūtu, skaidro ... Lasīt tālāk »

Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris “Rīga” spoži pārstāvējis Latviju no 30. marta līdz 1. aprīlim starptautiskajā koru konkursā Riva del Garda, Itālijā, izcīnot “Grand Prix”. Panākumu saraksts ir iespaidīgs: – “Grand Prix”; – pirmā vieta garīgās mūzikas kategorijā; – zelta diploms jaukto koru kategorijā; – žūrijas speciālbalva par izcilu laikmetīgās mūzikas programmas izpildījumu. Diriģente Zane Zilberte uzsvērusi, ka žūrija īpaši ... Lasīt tālāk »

24. marts – Lipoproteīna(a) atpazīstamības veicināšanas diena Atzīmējot Starptautisko Lipoproteīna(a) jeb Lp(a) atpazīstamības dienu 24.martā, biedrība ParSirdi.lv kopā ar kardiologiem aicina pievērst uzmanību šim bieži nepamanītajam, bet būtiskajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram, kā arī aktualizē nepieciešamību Latvijā uzlabot tā savlaicīgu diagnostiku. Lp(a) ir ģenētiski noteikts riska faktors, kas var būt paaugstināts jau kopš dzimšanas un saglabājas nemainīgs visas ... Lasīt tālāk »