Akūta caureja pieaugušajiem – kā rīkoties?

Judīte Lukša, gastroenteroloģe

Caureja joprojām ir aktuāla problēma visā pasaulē, un pētījumu dati liecina, ka Rietumeiropā un ASV ikkatrs iedzīvotājs sastopas vidēji ar vienu caurejas epizodi gadā (1). Šķir akūtu un hronisku caureju. Akūta caureja ir pēkšņi sākusies šķidrāka un lielāka apjoma vēdera izeja vismaz trīs reizes dienā, kas ilguma ziņā nepārsniedz 14 dienas (2).

Visbiežāk akūtu caureju ierosina in­fekcijas. Vīrusu gadījumā parasti simpto­mātika ir vieglāka, bakteriālu infekciju ga­dījumā klīniskās izpausmes ir smagākas. Biežākie akūtas caurejas cēloņi apkopoti tabulā (3–5).

Lielākoties akūta caureja ir pašlimitējoša un nav nepieciešama padziļināta medicīniska izmeklēšana, tomēr svarīga ir simptomātiska terapija un savlaicīga sarkanā karoga simptomu atpazīšana.
Situācijas, kad nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība

• Asiņu piejaukums izkārnījumiem vai tie ir melni;
• masīva, bieža vemšana;
• stipras sāpes vēderā;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra ≥ 38,0 °C;
• smaga dehidratācija (izteikti sausa āda un gļotādas, pacients miegains, kavēts, hipotensija, vājš pulss, samazināta diurēze un tumšs urīns, reibonis, ģībonis, krampji);
• dzelte;
• imūnsupresija (piemēram, onkoloģiskas slimības, slikti kompensēta cukura diabēta, orgānu transplantācijas, HIV infekcijas gadījumā);
• grūtniecība;
• iepriekš diagnosticēta iekaisīga zarnu slimība (čūlains kolīts, Krona slimība);
• īpaša uzmanība pievēršama senioriem (augstāks dehidratācijas risks, hroniskas slimības, vairāku medikamentu lietošana ikdienā, iespējama onkoloģiska slimība, kas pirmreizēji izpaužas ar caureju) (3, 5).

Akūtas caurejas ārstēšanas pamatprincipi

• Pietiekoša šķidruma uzņemšana ir ļoti svarīga dehidratācijas un elektrolītu līdzsvara traucējumu novēršanai. Pirmā izvēle ir šķidruma uzņemšana perorāli, smagākos gadījumos ieteicams perorāli lietot speciālus rehidratācijas šķīdumus, īpaši gados vecākiem cilvēkiem (3). Ja ir apjomīga, bieža vemšana, mājas apstākļos praktiski neiespējami nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu, tādēļ indicēta intravenoza šķidruma ievadīšana.
• Antibakteriāla terapija lielākoties nav nepieciešama. Antibiotikas indicētas, ja ir pamatotas aizdomas par ceļotāju caureju, ja ir pierādīta bakteriāla infekcija uzsējumos vai molekulāros izmeklējumos, t.sk., ja pacients nesen ārstēts stacionārā, kur lietojis antibakteriālu terapiju un pēc tam ir pierādīta klostrīdiju (Clostridium difficile) infekcija (6, 7). Pazīmes, kas vairāk norāda uz bakteriālu infekciju, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, caureja ar gļotu un/vai asiņu piejaukumu (2), tomēr kopumā antibakteriālas terapijas indikācijas vērtējamas individuāli ārsta uzraudzībā.
• Sekrēcijas un motorikas inhibitori. ASV 2016. gadā publicētajās vadlīnijās minēta loperamīda lietošana pacientiem ar akūtu ceļotāju caureju, kad jau sākta antibakteriāla terapija (6). Tomēr medikaments kontrindicēts pacientiem ar stiprām sāpēm vēderā, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, asiņu un gļotu piejaukumu izkārnījumiem (2). Viena no biežākām šo zāļu blaknēm ir aizcietējums, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Kopumā loperamīda patvaļīga lietošana akūtas caurejas gadījumā ir nevēlama un var būt pat kaitīga, jo samazināta zarnu motorika var veicināt baktēriju savairošanos un kavēt toksīnu izvadi, tādēļ medikamentu ieteicams lietot, tikai konsultējoties ar ārstu. Simptomātiskai terapijai var izmantot arī racekadotrila līdzekļus, kas samazina šķidruma sekrēciju no zarnām. Vairākos pētījumos pierādīts, ka racekadotrils samazina vēdera izejas apjomu un caurejas ilgumu (3).
• Adsorbenti. Pie šīs grupas pieskaitāms diosmektīts, aktivētā ogle, bismuta subsalicilāts.

Diosmektīts ir dabiskas izcelsmes nešķīstošs māls ar divējādu darbību – tas pārklāj zarnu gļotādu, veidojot aizsargbarjeru, kā arī uzsūc enterotoksīnus un notver patogēnus savā lamelārā struktūrā (1, 11). Diosmektīts stiprina zarnu gļotādas aizsargbarjeru un atjauno iekaisuma radīto zarnu epitēlija barjeras defektu (11). Pierādīts, ka diosmektīts mazina dehidratācijas risku – gan samazinot vēdera izejas apjomu, gan kopumā būtiski saīsinot akūtas caurejas ilgumu (1). Diosmektīts nemetabolizējas un neuzsūcas kuņģa un zarnu traktā, tas tiek izvadīts ar izkārnījumiem normāla zarnu tranzīta ceļā, kopumā nodrošinot labu panesību (11).
Jāatceras, ka ne tikai aktivētā ogle, bet arī bismuta subsalicilāts var iekrāsot mēli un izkārnījumus tumšā/melnā krāsā (8), tāpēc pacients par to būtu jābrīdina.
• Probiotikas. Pierādīts, ka konkrētu probiotiku lietošana var samazināt caurejas smagumu un ilgumu (piemēram, Saccharomyces boulardii CNCM I-745, L. rhamnosus GG) (9).
• Līdzekļi pret sāpēm, spazmām. Vajadzības gadījumā lietojami bezrecepšu medikamenti – drotaverīns vai paracetamols. Neiesaka lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, jo tie var veicināt caureju un pastiprināt asiņošanu (10). Stipru sāpju gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības – pašārstēšanās var būt ļoti kaitīga, jo stipras sāpes var liecināt par nopietnu patoloģiju (piemēram, perforāciju, ileusu vai išēmisku kolītu).
Lai gan akūta caureja ir bieži sastopama ikdienas praksē, lielākoties pacienta atveseļošanās procesā pietiek ar simptomātisku terapiju. Svarīgākie aspekti ir pietiekoša hidratācija un sarkanā karoga pazīmju izslēgšana, lai izvērtētu, vai ārstēšana turpināma mājas apstākļos, vai medicīnas personāla uzraudzībā.

Vēres
1. Khediri F. et al., Efficacy of diosmectite (Smecta)® in the treatment of acute watery diarrhoea in adults: A multicentre, randomized, double-blind, placebo-controlled, parallel group study. Gastroenterol Res Pract., 2011.
2. World Gastroenterology Organisation Global Guidelines, Acute diarrhea in adults and children: a global perspective, 2012.
3. LaRocque R., Harris J. B. Approach to the adult with acute diarrhea in resource-abundant settings, UpToDate, 2025.
4. Harvard Medical School, Harvard Health Publishing: Is something in your diet causing diarrhea? 2023. https://www.health.harvard.edu/diseases-and-conditions/is-something-in-your-diet-causing-diarrhea.
5. Riddle M. S., Herbert L. et al. ACG Clinical Guideline: diagnosis, treatment, and prevention of acute diarrheal infections in adults. 2016.
6. Bishop E. J., Tiruvoipati R. Management of Clostridioides difficile infection in adults and challenges in clinical practice: review and comparison of current IDSA/SHEA, ESCMID and ASID guidelines, J Antimicrob Chemother., 2022.
7. Bismuth subsalicylate (OTC), MedScape, 2025. https://reference.medscape.com/drug/kaopectate-pepto-bismol-bismuth-subsalicylate-342037#0.
8. World Gastroenterology Organisation Global Guidelines, Probiotics and prebiotics, 2023.
9. Etienney I. et al. Non-steroidal anti-inflammatory drugs as a risk factor for acute diarrhoea: a case crossover study. Gut, 2003.
10. LaRocque R., Harris J. B. Patient education: Acute diarrhea in adults (Beyond the Basics). UpToDate, 2024.
11. Dupont C., Vernisse B. Anti-diarrheal effects of diosmectite in the treatment of acute diarrhea in children: a review. Paediatr Drugs. 2009; 11 (2): 89-99.

Raksts tapis sadarbībā ar Mayoly Baltic