Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
50% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem uzskata, ka veselības ministram Guntim Belēvičam nevajadzētu ļaut turpināt darbu atbildīgajā amatā, liecina pētījumu kompānijas “GfK Baltic” sadarbībā ar aģentūru LETA veiktā aptauja.
Atbildot uz jautājumu, vai Belēvičam vajadzētu ļaut turpināt darbu, 26% aptaujāto atbildēja, ka to viņam nevajadzētu ļaut, bet vēl 24% aptaujāto pauda uzskata, ka ministram drīzāk nevajadzētu ļaut turpināt strādāt.
Tikai 8% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Belēvičam noteikti būtu jāļauj turpināt vadīt Veselības ministriju, bet vēl 16% uzskata, ka viņam drīzāk būtu jāturpina strādāt. Ceturtajai daļai aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā, norāda LETA.
Latviešu un cittautiešu noraidošā attieksme pret Belēviču bijusi līdzīga – abās grupās 50% aptaujāto pauduši viedokli, ka ministram jāpamet amats, tomēr cittautiešu nostāja bijusi kategoriskāka, un no viņiem 32% teikuši kategorisku “nē” ministra darba turpināšanai, kamēr no latviešiem šo atbildi izvēlējušies 22%. No latviešiem 28% pauduši viedokli, ka Belēvičs varētu palikt amatā, bet no cittautiešiem šādi domāja tikai 17% aptaujāto.
Pozitīvāki pret Belēviča darba turpināšanu ir vīrieši. Kopumā 29% vīrieši atbalsta vai drīzāk atbalsta Belēviča palikšanu amatā, kamēr šādu atbildi sniedza vien 19% sieviešu.
Salīdzinoši retāk negatīvi Belēviča palikšanu amatā vērtējuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, savukārt biežāk negatīvi par veselības ministra palikšanu amatā izteicās cilvēki vecumā no 45 līdz 65 gadiem.
Mazāk negatīvi noskaņoti pret to, ka Belēvičs turpina darbu, bijuši cilvēki Rīgā un Latgalē, kur gan bijis arī liels skaits cilvēku, kuriem viedokļa nav bijis. Negatīvāk noskaņoti pret Belēviču bijuši cilvēki Vidzemē un Kurzemē.
Aptauja tika veikta laika posmā no šā gada 23. līdz 29.martam, aptaujājot 812 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus, interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem, ziņo LETA.
Ja tā paskatās retrospektīvi, tad ne jau veselības ministros ir lielākā problēma, bet politiskajā elitē-kopumā valdību veidojošās partijās. Sajūta ir, ka politiķi baidās ķerties klāt, jo īsti rezultāts nav paredzams-visi saprot, ka kaut kas jādara, pie tam radikāli, bet kā un ko neviens arī tā līdz galam nesaprot. Tāpēc cenšas atlikt uz vēlāku laiku. Ar Circenes kdzi bija tas pats. Pat viņas partija -Vienotība, stingri neatbalstīja jau visai skaidru izstrādi, ko un kā. Tagad situācija veidojas līdzīga. Tikai žēl, ka skaidra redzējuma ko un kā VM patreiz nav. Bet vajadzēja būt jau pag.g. sākumā!
It kā jau saprašana ministram ir un enerģija arī atliku likām. Man vienīgi kremt, ka, izņemot NMP reorganizāciju, pārējais nav devis nekādu jūtamu rezultātu. Laiks 1,5 gadu garumā izšķiests nodarbojoties ar sīkām lietām, kuras nav sabiedrības lielākai daļai nekādu pienesumu nav devušas. Kaut gan situāciju, kā tā attīstīsies, varēja paredzēt. Tagad atkal kaut kādas radikālas reformas/darbības tiek atliktas uz gadu vai diviem. Tad nāks citi politiķi un … sāks ziņot par “cauro mucu”, taisīt jaunus auditus, rakstīt jaunus rīcības plānus un programmas, kuras nav sasitošas pēctečiem. Un tā politiķiem ir prioritārā nozare.
…bet LFB izteica atbalstu viņam!