Sākums » Farmācija » Aptieku īpašnieku asociācija norāda uz zāļu kompensācijas sistēmas trūkumiem
Aptieku īpašnieku asociācija norāda uz zāļu kompensācijas sistēmas trūkumiem

Aptieku īpašnieku asociācija norāda uz zāļu kompensācijas sistēmas trūkumiem

Izvērtējot gadu pēc starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) obligātas ieviešanas kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšanā, Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) biedri atzīst to par aptieku nozarei grūtu gadu, kas prasījis daudz spēka, it īpaši no farmaceitiem, taču nenoliedz šī soļa principiālu nepieciešamību. Lai gan SNN ieviesa valsts, uz saviem pleciem to iznesa tieši farmaceiti, uzskata asociācijā.

Pirms gada – 2020. gada 1. aprīlī – Latvijā tika ieviesta jauna kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, proti, šajās receptēs ārstiem jāizraksta aktīvā viela, nevis zāļu nosaukums. Jaunās kārtības ieviešana Latvijā sakrita ar COVID-19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju, dažādiem ierobežojumiem un iedzīvotāju stresu, kas kopumā farmaceitiem radīja papildu slodzi, liekot uzsvērt reformas neveiksmīgi izvēlēto laiku, paziņojumā presei pauž asociācija.

Šajā laikā iedzīvotājiem bijušas periodiskas grūtības nokļūt pie ārsta, lai saņemtu informāciju, tāpat receptes lielākoties tika izrakstītas elektroniski, tāpēc lielāko daļu skaidrojošā darba par jauno kārtību nācies veikt aptiekās, kas iedzīvotājiem bijušas pieejamas vienmēr. Visgrūtāk jauno kārtību bijis izskaidrot cilvēkiem gados, kuri pieraduši lietot vienu un to pašu medikamentu, tālab neizbēgamas bija situācijas, kad cilvēki tomēr izvēlējās savas pierastās zāles, maksājot pilnu cenu, skaidro AĪA.

Asociācija pozitīvi vērtē to, ka lētākā medikamenta izsniegšana samazinājusi pacientu līdzmaksājumus, arī vairāku kompensējamo zāļu cenas ir tikušas mazinātas, tomēr problemātisks vēl aizvien esot fakts, ka kompensējamo zāļu saraksts mainās ik pa trim mēnešiem – tādos gadījumos gan cilvēkiem rodas neizpratne, jo viņu izmantotajām zālēm atkal ir cits nosaukums. Arī šajā gadījumā skaidrojošais darbs noticis nevis ārsta kabinetā, bet aptiekā, uzsver organizācija.

Tāpat par problemātisku vēl aizvien uzskatāma lētākā medikamenta pieejamība: nepieņemama ir situācija, kad lētākais kompensējamais medikaments nav pieejams nevienā lieltirgotavā, norāda AĪA. Šī gada laikā situācija pakāpeniski uzlabojusies, taču vēl aizvien nav pieejami vairāk nekā 20 lētākie medikamenti. Lai gan visām Latvijas lieltirgotavām katru darbdienu līdz plkst. 10:00 elektroniski jāiesniedz Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) informācija, norādot krājumā esošo zāļu iepakojumu skaitu uz konkrēto dienu, ir ražotāji, kuru uzņemšanās nodrošināt medikamentus, nav sekmējusies, tāpēc neizbēgamas ir situācijas, kad lētākais medikaments pieejams tikai nelielā daudzumā – sekojoši visas aptiekas to nesaņem. Kamēr šis medikaments ZVA mājas lapā norādīts kā pieejams, aptieka nav tiesīga izsniegt nākamo lētāko medikamentu. Šādas situācijas ķīlnieks ir pacients, kuram nākas gaidīt, lai saņemtu sev nepieciešamās zāles.

AĪA biedri uzsver, ka SNN ieviešana mazinājusi arī aptieku ieņēmumus un īpaši sāpīgi tas bijis mazajās aptiekās, kombinācijā ar COVID-19 ierobežojumiem, kas aptieku ieņēmumus samazināja vēl vairāk.

Aptieku nozare izsaka cerību, ka līdz ar veselības ministra Daniela Pavļuta solītās jaunās e-veselības sistēmas izstrādi notiks arī nopietni recepšu zāļu izsniegšanas un uzskaites sistēmas uzlabojumi, jo esošajā bija daudz problēmu, uz kurām aptieku nozare iepriekš jau norādījusi. Tāpat AĪA ieskatā jāveicina ražotāju papildu atbildība medikamentu nepieejamības gadījumā. Vienlaikus asociācijas biedri uzsver, ka farmācijas nozare ir ļoti regulēta un kompleksa, tāpēc, īpaši krīzes laikā, aicina atturēties no jebkādām normatīvo aktu izmaiņām, kas nav neatliekamas.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.