Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Apvienotā Karalistē pagājušā gada nogalē noticis traģisks gadījums, kas saistīts ar zāļu trūkumu. Koroners (tiesas izmeklētājs) secinājis, ka 44 gadus vecais epilepsijas slimnieks Deivids Kromptons miris pēc kritiena 2024. gada 13. decembrī, ko, visticamāk, izraisīja pretepilepsijas zāļu trūkums.
2024. gada decembrī aptieka bija saņēmusi pacientam pasūtītās zāles, taču Tegretol (karbamazepīna) to vidū nebija. Slimnieks jau iepriekš 2024. gada aprīlī bija piedzīvojis kritienu epilepsijas dēļ. Arī tad šo zāļu pieejamība valstī bija mainīga un D. Kromptons aptiekā pasūtītās zāles nesaņēma noteikto 10 dienu laikā. Toreiz slimnīcas speciālisti komentēja, ka Tegretol trūkums, iespējams, ir veicinājis krampju rašanos.
Rietumjorkšīras vecākais koroners Kevins Maklolins savā ziņojumā norādījis, ka D. Kromptons divas reizes tika atstāts bez būtiskām zālēm un “jāšaubās, vai no aprīlī notikušā incidenta ir gūta mācība”.
Viņš norādīja, ka aptiekā, kas apkalpoja minēto pacientu, nemēģināja noskaidrot, kur zāles iegūt, bet atstāja zāļu meklēšanu pacienta ģimenes ziņā. Izmeklēšanas laikā izskanēja komentāri, ka farmācijā jābūt skaidri noteiktai sistēmai, lai risinātu jebkuru konstatēto zāļu trūkumu, un pastāv neatliekama vajadzība sakārtot zāļu piegādes ķēdi valstī.
Nacionālās labdarības organizācijas Epilepsy Action direktore Elisona Fullere norādījusi, ka pa organizācijas palīdzības tālruni saņemtas ziņas, ka šajā gadā arī turpinās grūtības iegādāties Tegretol. Organizācija reģistrējusi, ka pērn gandrīz 40% cilvēku ar epilepsiju bijis vairāk lēkmju, jo zāļu trūkuma dēļ nācies izlaist to lietošanu vai aizstāt tās ar citām zālēm. E. Fullere norādīja, ka tā ir nepieņemama situācija. “Zāļu trūkums ir sarežģīta problēma, un tai ir vairāki cēloņi. Taču pacientu drošībai ir jābūt prioritātei. Satraucoši, ka trūkst skaidrības par procesiem, lai palīdzētu pacientam saņemt zāles, ja tās nebija pieejamas,” teica E. Fullere.
Šie secinājumi radušies rūpīgas nāves cēloņa izmeklēšanas gaitā, kāda organizēta Apvienotā Karalistē.
Latvijā karbamazepīna piegādes traucējumi nav reģistrēti, taču mēdz būt grūtības iegādāties atsevišķas pretastmas zāles, antibiotikas, antikoagulantus, pretmigrēnas u.c. zāles, kuru vidū ir arī valsts kompensējamas zāles. Portālam Delfi Zāļu valsts aģentūra nupat norādījusi, ka šobrīd no aptuveni 3500 Latvijas tirgū izplatītām zālēm 98% pieejami aptiekās. Tas nozīmē, ka apmēram 70 zāļu piegāde norit ar traucējumiem un tās nav vienmēr pieejamas aptiekās. Portāla Delfi aptaujātie ārsti skaidro, ka viņiem nav laika pētīt informāciju ZVA mājaslapā par zāļu pieejamību. Viņi vērtē, ka nav pieņemama situācija, ka bērnu vecākiem jāmeklē antibiotikas vairākās aptiekās un pat citās pilsētās.
Aptiekāri savukārt sūdzas par neērto references sistēmu, kuras mainīguma dēļ aptiekas nevēlas uzturēt lielāku references zāļu krājumu. Krājums būtu lielāks, ja viens saraksts būtu spēkā vismaz pusgadu, Delfi Plus rakstā vērtē Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene. Nepieņemama situācija veidojas references zāļu trūkuma gadījumā. Aptiekas personālam jākļūst par izmeklētāju, pierādot Veselības inspekcijai, ka references zāļu nav nevienā lieltirgotavā, lai nākamo lētāko zāļu pārdošana notiktu saskaņā ar likumu. A. Ritene uzskata, ka references sistēmai jābūt elastīgākai, lai pacients nepaliek bez zālēm.
Līdz šim Latvijā nav apstiprinātu gadījumu, kad zāļu piegādes traucējumi būtu bijuši kritiski pacienta veselībai vai dzīvībai.
Avots: The Pharmacist, Delfi