Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Japāņiem ir viegli piekļūt jaunām zālēm, kuru cenas nosaka valsts un subsidē valsts veselības apdrošināšanas sistēma. Japāņu ārsti, kas mēdz parakstīt dārgas pretvēža zāles astoņdesmitgadniekiem, domā, vai nodokļu maksātāji kādreiz nevarētu iebilst pret šāda vecuma ļaužu ārstēšanu, kas brīžiem izmaksā simtiem tūkstošu dolāru. Ziņu aģentūra REUTERS ziņo, ka šī sistēma Japānā drīz varētu mainīties. Saskaroties ar izmaksām, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu, Japāna ievieš zāļu izmaksu efektivitātes testu kā cenu ierobežošanas līdzekli.
Nav plānots liegt aprūpi jebkura vecuma pacientiem. Taču inovatīvu, bet dārgu zāļu cenu ierobežošana varētu novest pie jauno zāļu izspiešanas no 86 miljardu ASV dolāru lielā Japānas tirgus, uzskata zāļu ražotāji. “Ja jūs jautājat, vai ir vērts izrakstīt 85 gadus vecam pacientam Opdivo (nivolumabu), daudzi cilvēki teiks – nē. Bet pacients un viņa ģimenes locekļi teiks – jā,” saka ārsts Jasuši Goto, kas strādā Nacionālā vēža centra slimnīcā.
Pacienti arī baidās no radikālākām pārmaiņām, piemēram, ka tiem būs liegta piekļuve jaunām zālēm, jo ministru prezidenta Šinzo Abes Ekonomikas padome decembrī ierosināja apsvērt iespēju turpmāk noteikt, vai zāles ir reģistrējamas lietošanai Japānā, vai nē.
Japānas valdība lēš, ka valsts izdevumi par medicīnu līdz 2040. gadam varētu palielināties par 75 procentiem, sasniedzot 68,5 triljonus jenu (624 miljardi ASV dolāru).
“Ir skaidrs, ka Japāna saskarsies ar grūtībām, sniedzot sociālo nodrošinājumu,” teicis kāds diskusijās iesaistīts valdības ierēdnis, kura vārds netiek atklāts, jo viņš neesot pilnvarots runāt ar plašsaziņas līdzekļiem. “Rentabilitātes analīze ir ilgtspējības nodrošināšanas līdzeklis.”
Sistēma, kas aprīlī tiks pieņemta saskaņā ar Veselības ministrijas mājaslapā publicēto projektu, salīdzina izmaksas ar jaunu zāļu efektivitāti, izmantojot “papildu izmaksu lietderības koeficientu” (incremental cost-effectiveness ratio jeb ICER). ICER, kas jau tiek izmantots tādās valstīs kā Lielbritānija, noskaidro, cik daudz izmaksā pacientam piešķirts viens veselīgs dzīves gads, salīdzinot ar esošajām alternatīvām. Piemēram, ja tas pārsniedz 5 miljonus jenu, valdība saskaņā ar politikas projektu var pieprasīt zemāku cenu.
Līdz šim vēl bijis maz publisku diskusiju par šo tēmu, galvenokārt tikai Veselības ministrijas amatpersonu lokā, ar ārstiem, akadēmiķiem un zāļu firmu vadītājiem. Zāļu ražotāji uzskata – ja pacientam ir, piemēram, reimatoīdais artrīts un viņš nevar rakstīt vai drukāt uz datora, tad, saņemot efektīvu ārstēšanu, viņš var atgriezties darba tirgū, maksāt nodokļus un rūpēties par savu ģimeni, un to ICER neaprēķina.
Zāļu ražotāji ir sūdzējušies par cenu samazinājumu kopš 2017. gada, kad valdība nolēma biežāk pārskatīt izmaksas. Japāna pēdējo divu gadu laikā ir samazinājusi “Ono Pharmaceutical Co Ltd” un “Bristol-Myers Squibb” izstrādātā preparāta “Opdivo” cenu par vairāk nekā 75 procentiem, ziņo REUTERS. Kopš 2016. gada tā ir pazeminājusi arī “Gilead Science” C hepatīta zāļu “Sovaldi” cenu par 32 procentiem.
Kamēr zāļu ražotāji draud aiziet no Japānas tirgus, valdība to sauc par nozares blefu, sakot, ka Japāna ir pārāk ienesīgs tirgus, lai uzņēmumi to ignorētu. Atšķirībā no ASV, kur apdrošinātāji var noraidīt prasības, vai Lielbritānijas, kur pacientiem var liegt dārgas zāles, Japāna tiek uzskatīta par salīdzinoši paredzamu tirgu labās sociālās apdrošināšanas sistēmas dēļ.
Tulkoja un sagatavoja Elīna Badune
Ziņu avots: REUTERS
