Asociācija: Zāļu ražotāju izaugsme vietējā tirgū šogad ir sabremzējusies

Latvijas zāļu ražotāju izaugsme vietējā tirgū šogad ir sabremzējusies, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Viņa atzīst, ka 2025. gads Latvijas farmācijas nozarei ir bijis gan izaicinājumu, gan iespēju pilns. No vienas puses, Latvijas ražotāji turpina būt eksporta orientēti, jo līdz pat aptuveni 90% produkcijas tiek realizēti ārvalstīs, kas liecina par Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.

Vienlaikus vietējā tirgū, kur 2025. gadā zāļu ražotāji jau saskārās ar zāļu tirgus reformas sekām, izaugsme ir sabremzējusies, vietējo ražotāju īpatsvaram tirgū saglabājoties ļoti nelielam. Latvijas ražotāju zāļu īpatsvars joprojām ir tikai aptuveni 5% no kopējā apjoma.

“Tas nozīmē, ka lielāko daļu Latvijas pacientiem nepieciešamo medikamentu importējam un esam ļoti atkarīgi no ārvalstu piegādēm un to stabilitātes. Kopējais realizācijas apjoms nedaudz sarūk, kas atspoguļo globālo tirgu nestabilitāti un pieprasījuma svārstības,” secina Dūrēja-Dombrovska.

Asociācijas vadītāja uzsver, ka Latvijas ražotāji intensīvi turpina paplašināt darbību Rietumvalstīs. Nozare veic apjomīgas investīcijas produktu portfelī un sāk jaunu produktu eksportu Eiropas Savienības (ES) tirgos. Tomēr Dūrējas-Dombrovskas ieskatā eksporta apjomu izmaiņas un pieprasījuma svārstības ārvalstu tirgos skaidri signalizē – ir jāstiprina gan pašu ražošanas kapacitāte un efektivitāte, gan nepieciešama skaidrāka valsts politika vietējo ražotāju atbalstam un importa atkarības mazināšanai.

Dūrēja-Dombrovska uzsver, ka Latvijai tam ir visas priekšrocības – no stabilām vēsturiskām tradīcijām farmācijas industrijā līdz ambiciozai izaugsmes stratēģijai, kuras izstrādē piedalījušies visi nozares spēlētāji – ražotāji, augstākās izglītības iestādes, zinātnes un pētniecības institūti.

“Svarīgi, ka vietējie zāļu ražotāji plāno un investē ilgtermiņa attīstībā. Īsā laikā ir paveikts ļoti daudz – ražotnes tiek modernizētas, virkne jaunu produktu jau nonākuši Eiropas tirgos, un nozare intensīvi strādā pie jaunu produktu attīstības. Izaugsmes potenciāls ir ļoti liels,” pauž Dūrēja-Dombrovska.

Vienlaikus 2025. gada kontekstā Dūrēja-Dombrovska piemin valsts stratēģisko zāļu rezervju izveidi, kas joprojām nav īstenota. Nozares organizācijas un uzņēmumi jau vairākus gadus strādā ar atbildīgajām ministrijām, vēršot uzmanību uz kritisko situāciju ar zāļu rezervēm, taču līdz funkcionējošai zāļu rezervju sistēmai vēl tāls ceļš.

Kā pozitīvu faktu Dūrēja-Dombrovska min, ka šoruden valdībā tika apstiprināts informatīvais ziņojums par zāļu rezervju sistēmas izveidi, bet darbs ir tikai sākuma posmā. Dūrēja-Dombrovska uzsver, ka bez stratēģiskajām zāļu rezervēm Latvijas pacienti ārkārtas situācijās vai piegāžu pārrāvumu gadījumos var nonākt bezizejas situācijā.

Jautāta, kādas tendences iezīmējās šajā gadā, Dūrēja-Dombrovska norāda, ka visā Eiropā arvien aktīvāk tiek veidoti rīcības plāni vietējās zāļu ražošanas nozares stiprināšanai, samazinot atkarību no trešo valstu importa. ES ir izvirzījusi mērķi atgriezt zāļu ražošanu Eiropā, lai novērstu zāļu deficīta gadījumus un nodrošinātu stabilas piegādes ķēdes.

Tāpat Dūrēja-Dombrovska norāda, ka Latvijas uzņēmumus, tāpat kā citus Eiropas ražotājus, negatīvi ietekmēja ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamā politika un tirdzniecības barjeras. Tāpēc Latvijas zāļu ražotāji bija spiesti pārskatīt savus stratēģiskos mērķus ASV tirgū, kur jau bija veiktas iestrādnes un attīstīti produkti.

Avots: LETA