Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jānis Lībķens, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis.
Nesen starptautiskos medijus plaši pāršalca ziņa, ka ASV farmācijas kompānijas apsver savu medikamentu izņemšanu no Eiropas tirgus vai cenu celšanu. Lai arī pagaidām pieņēmumu formā, bet pēdējie gadi mums ir skaidri parādījuši, ka zāļu deficīts un pieejamība tirgū ir tikpat svarīgi kā to cena. Lai varētu zāles iegādāties un lietot, vispirms tām ir jābūt Latvijas noliktavās, aptiekās un slimnīcās.
Sistēmisks ievainojamības risks
Zāļu pieejamības riski ir ne tikai atsevišķu un reizēm īslaicīgu krīžu rezultāts, bet gan sistēmiska situācija, kas atkārtojas gadu no gada. Latvijas zāļu tirgus nav atrauts no globālajām norisēm, turklāt dažādu iemeslu dēļ ir daudz ievainojamāks. Piemēram, Latvijā joprojām nav izveidoti stratēģiskie zāļu krājumi un nav skaidri definētas un saprotamas ilgtermiņa stratēģijas, kā nodrošināt medikamentu pieejamību gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina gan sezonālie gripas vakcīnu, antibiotiku un pat visparastākā paracetamola/ibuprofēna suspensiju formu iztrūkumi, gan arī ar katru gadu pieaugošais Zāļu valsts aģentūras publicētais saraksts ar medikamentiem, kas Latvijā ražotāju piegāžu pārtraukumu dēļ nav pieejami.
Ikdienas stress, kas krīzē kļūst par dzīvības apdraudējumu
Mediķiem un pacientiem ikdienā šī problēma izpaužas kā pilnīgi nevajadzīgs stress par it kā pašsaprotamām lietām, taču daudz nopietnāk šī problēma atklāsies krīzes situācijā. Tad tā var kļūt par tiešu apdraudējumu mūsu iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Tā kā Latvijā vēl nav valsts līmeņa zāļu rezerves, kas ļautu operatīvi kompensēt piegāžu pārrāvumus vai segt strauju medikamenta pieprasījuma pieaugumu, valsts faktiski paļaujas uz to, ka arī hroniskie pacienti spēj paši izveidot sev kaut nelielus zāļu krājumus un ražotāju piegāžu pārrāvumi Latviju nepiemeklēs. Diemžēl pieredze rāda pretējo.
Neskaidrie plāni ārkārtas situācijām
Vai jūs zināt, kā zāles tiktu izplatītas ārkārtas situācijā? Kas būtu atbildīgs par šo procesu? Kādā veidā tiktu nodrošināta zāļu pieejamība cilvēkiem ar hroniskām slimībām? Pozitīvi, ka esam tikuši uz priekšu un valdībā ir atbalstīta kritisko zāļu rezervju veidošana, taču vēl ir daudz darāmā, sākot no paša iepirkuma un beidzot ar skaidras sistēmas izveidi, kur un kā konkrēti pacients varēs šīs zāles saņemt – tuvējā aptiekā, slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē. Lai gan atbildīgās iestādes apgalvo, ka šādi plāni pastāv, to klasificēšana kā ierobežotas pieejamības informācija rada paradoksālu situāciju – aptiekas, slimnīcas un ārstu prakses, kurām šie plāni būs jāīsteno praksē, tos nav redzējuši! Noliktavās krājumi būs, apgādes uzņēmumi būs gatavi veikt to piegādi, bet ir jābūt arī skaidrībai par to, uz kurieni zāles piegādās situācijā A, B vai C.
Apgādes uzņēmumu loma ikdienā un krīzēs
Šajā kontekstā ir būtiski uzsvērt, ka zāļu apgādes uzņēmumi jau šobrīd ir kritiska veselības sistēmas infrastruktūras daļa. Ik dienu tie nodrošina medikamentu piegādi aptuveni 800 aptiekām visā Latvijā, kā arī slimnīcām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un citām veselības aprūpes struktūrām. Šī loģistikas sistēma darbojas nepārtraukti un krīzes situācijā tieši apgādes uzņēmumu operatīvā kapacitāte un pieredze būs izšķiroša, lai zāles faktiski nonāktu līdz pacientam, nepaliekot tikai noliktavās vai plānos uz papīra.
Krājumu aprites un sadarbības trūkums
Pagaidām arī nav skaidrības, kā tiks organizēta krājumu aprite ikdienā, lai izvairītos no tā, ka iegādātie krājumi ir jāiznīcina, jo tiem beidzas derīguma termiņš. Rezultātā drošāk ir neuzkrāt vispār. Tikmēr citu valstu pieredze (uzminiet, kuras valsts – protams, Igaunijas) rāda, ka vakcīnu un citu medikamentu krājumu apmaiņa starp valstīm var būt efektīvs risinājums, kas novērš gan to izšķērdēšanu, gan deficītu. Latvija šādā sadarbībā līdz šim nav pilnvērtīgi iesaistījusies. Tomēr Latvijas zāļu apgādes uzņēmumi uz privātas iniciatīvas pamata jau ir veikuši pilotprojekta sadarbību ar Igaunijas kompetentajām institūcijām, lai šādas darbības izmēģinātu praksē.
Prognozēšanas kļūdas un tirgus realitāte
Runājot par zāļu trūkumu, jāuzsver, ka tas nav tikai loģistikas vai ražošanas jautājums. Tas atklāj arī nepilnības valsts plānošanā un atbildību sadalē. Zāļu ražotāji savus apjomus plāno pat vairākus gadus uz priekšu, bet valsts pasūtījumi nereti neatbilst prognozēm, ir novēloti vai balstīti uz datiem, kas vairs neatbilst šodienas realitātei. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā saruka gripas izplatība un tas ietekmēja pretgripas medikamentu pieprasījuma prognozes. Mainoties situācijai un apstākļiem, trūkstošie apjomi ražošanā netika savlaicīgi kompensēti, radot šo medikamentu deficītu tirgū. Turklāt Latvijas mazais zāļu tirgus apjoms un arī ražotāju cenu ierobežojumi padara Latviju mazāk pievilcīgu piegādātājiem. Esošā uzcenojumu politika ierobežo arī apgādes uzņēmumu iespējas veidot plašākus krājumus, jo to veidošana šobrīd jāfinansē no pašu līdzekļiem, uzņemoties arī pilnu risku, bet centralizētu valsts krājumu veidošana šo problēmu risina jau saknē.
Ilgi ignorēta problēma
Svarīgi atgādināt, ka zāļu deficīta riski nav jauna problēma. Par valsts zāļu rezervju nepieciešamību runāts jau vismaz kopš 2014. gada, proti, pēc Krimas aneksijas, vēlāk Covid-19 pandēmijas laikā un vēl skaļāk arī pēc kara sākuma Ukrainā. Pie pirmajiem lēmumiem valdība nonāca vien pērnā gada beigās. Tas rada sajūtu, ka zāļu pieejamība un apgāde tiek uztverta kā sekundārs jautājums, nevis daļa no iedzīvotāju un valsts drošības un noturības.
Zāļu apgāde – dzīvības jautājums
Zāļu apgāde un pieejamība ir kritiski svarīga. Vairāk nekā jebkad agrāk par zāļu piegāžu drošību runā arī Eiropas Savienībā (ES). Tas ir dzīvību jautājums, kuram ir jābūt atrisinātam. Turklāt jāapzinās, ka zāļu pieejamību veido ne tikai cena, bet visa infrastruktūra no ražotāja līdz pat pacientam. Katrs posms šajā ķēdē ir svarīgs un katram ir sava loma gan ikdienā, gan krīzēs. Valsts, kas nespēj nodrošināt skaidru un praktiski īstenojamu plānu zāļu pieejamībai ilgtermiņā, ir vieglāk ievainojama. Tāpēc ir tik svarīgi nevis apkarot kādu sistēmas posmu vai elementu, bet veidot sadarbību ar nozari un kopīgi strādāt pie valsts nozīmes risinājumiem.
Avots: LETA
