C hepatīta slimnieku ārstēšanā svarīgs finansējuma un kompensācijas apjoma palielinājums

Eiropas Savienības zāļu pieejamības nedēļas ietvaros, lai virzītu tālāk jautājumu par efektīvāko risinājumu C hepatīta slimnieku ārstēšanai Latvijā, 7. novembrī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja diskusiju “Jaunās zāles C hepatīta jomā”. Kā skaidroja LĀB prezidents Pēteris Apinis, biedrībai svarīgi izprast būtiskās nianses pieejamās un jaunās terapijas jomā, lai pieņemtu kādus lēmumus par turpmāku LĀB pozīciju šo jautājumu risināšanā. P.Apinis apliecināja, ka nākamajā gadā nav gaidāms kompensējamām zālēm paredzētā finansējuma pieaugums, tāpēc šobrīd LĀB nav skaidrības, kā mainīt situāciju C hepatīta slimnieku ārstēšanā, taču svarīgi, lai jauno medikamentu ienākšana mūsu valsts tirgū notiktu drīz un tiktu veicināta arī to pieejamība.

Par C hepatīta apdraudējumu Latvijā diskusijā stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Viņš skaidroja, ka apstiprināts C hepatīta gadījums ir jebkura persona, kas atbilst vismaz vienam no trim laboratorijas kritērijiem: vīrusa C hepatīta (HCV) RNS noteikšana, HCV-core antigēna noteikšana, C hepatīta antivielu anti-HCV ar apstiprinošu metodi (immunoblot) personām vecākām par 18 mēnešiem bez pierādījumiem par izārstēto infekciju.

2013. gadā Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju bija 60,3 hroniska C hepatīta gadījumi (augstākais rādītājs Eiropā, kur tas vidēji ir 8-9 gadījumi) un 2,62 akūta C hepatīta gadījumi. Akūto gadījumu skaits samazinās. 2000. gadā bija vērojams uzliesmojums narkotiku lietotāju vidū. Latvijā arī vērojams ļoti augsts narkotiku lietošanas risks – vairāk kā 11 lietotāji uz 1000 pieaugušajiem. Skrīninga programmā nav iekļautas riska grupas – intravenozo narkotiku lietotāji, ieslodzītie, vīrieši, kam ir sekss ar vīriešiem, seksuāli transmisīvu infekciju slimnieki, grūtnieces, u.c. Nav arī HCV inficēto vakcinācijas programmas pret B (A) hepatītu.

C hepatīta ārstēšanai šogad tērēs par 21% vairāk kā 2013. gadā

Nacionālā veselības dienesta (NVD) prognozes liecina, ka 2014. gadā C hepatīta ārstēšanai zāļu iegādes kompensācijas sistēmas (ZIKS) ietvaros tiks iztērēti 3,18 miljoni eiro. Tas ir par 21% vairāk kā 2013. gadā, kad šim nolūkam ZIKS ietvaros iztērēja 2,64 miljonus eiro. 2013. gadā par šo naudu tika ārstēti 799 pacienti. Kā skaidroja NVD Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Inese Kaupere, šobrīd Latvijā ir ap 1300 pacientu, kam būtu vajadzīga zāļu terapija. Pat pie 75% kompensācijas apjoma aptuveni 200 eiro mēnesī C hepatīta slimniekam par zālēm jāsamaksā no savas kabatas. NVD ir pārliecināts – svarīgs faktors zāļu pieejamības uzlabošanā ir kompensācijas apmēra palielināšana. Lai palielinātu zāļu iegādes kompensācijas apmēru hroniska C hepatīta ārstēšanai (diagnozes kods – B18.2) no 75% uz 100%, nepieciešami 4,4 miljoni eiro.

Runājot par jaunajiem medikamentiem C hepatīta ārstēšanai, I.Kaupere atklāja, ka NVD ir iesniegti iesniegumi boceprevira un telaprevira iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā; Latvijas Infektoloģijas centra ieteiktā pacientu grupa: pacienti ar 3. un 4. pakāpes fibrozi (F3-F4). Bocepreviru un telapreviru lieto kopā ar peginterferona alfa + ribavirīna terapiju. Lai ar šo terapiju ārstētu jau esošos 200 pacientus, zāļu iegādei piemērojot 100% kompensāciju, papildus nepieciešami 7,12 miljoni eiro gadā. Ja gadā pacientu lokam pievienojas vēl 50 jauni slimnieki, kas ir prognozējamais jauno pacientu skaits gadā, tad šo pacientu terapijas segšanai nepieciešami vēl 1,8 miljoni eiro.

Galvenās problēmas: zāļu iegādes kompensācija 75% apmērā, pacienta līdzmaksājums – ap 200 eiro, zāļu blaknes, terapijas ilgums

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infekcijas un aknu slimību ambulatorās nodaļas vadītāja Agita Jēruma informēja, ka HCV inficēto skaits pasaulē svārstās no170 līdz 200 miljoniem, Eiropā tie ir aptuveni 9 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā – ap 40 tūkstošiem inficētu cilvēku. 39% Latvijā aptaujāto C hepatīta slimnieku pauduši, ka inficējušies medicīnisku manipulāciju ceļā, taču 45% aptaujāto pacientu nav ne jausmas, kādā veidā viņi varētu būt inficējušies. Ar VHC var inficēties praktiski ikviens sabiedrības loceklis, bet galvenās riska grupas ir medicīnas un glābšanas dienestu darbinieki, hemodialīzes pacienti, hemofīlijas slimnieki, pacienti, kas bieži tiek ārstēti stacionārā vai saņem invazīvas manipulācijas, bērni, kas dzimuši HCV pozitīvām mātēm, narkotiku lietotāji, ieslodzītie, HIV inficētas personas, alkohola lietotāji.

RAKUS Aknu slimību nodaļas vadītāja un Zinātniskās padomes locekle Dr.med. Ieva Tolmane kā galvenās problēmas C hepatīta ārstēšanā Latvijā minēja zāļu iegādes kompensāciju 75% apmērā, kas ik mēnesi paredz ap 200 eiro lielu pacienta privāto ieguldījumu zāļu iegādē, zāļu slikto panesamību, terapijas ilgumu (24 līdz 48 nedēļas + 24 nedēļas novērošanas laika), terapijas efektivitāti (40 – 82%), infektologa nepieejamību, jaunu, efektīvāku medikamentu trūkumu, aknu transplantācijas nepieejamību.

Līdzšinējās terapijas bijušas saistītas ar izteiktām blaknēm, taču jaunās terapijas sola mazāk blakņu un lielāku efektivitāti; jaunās zāles darbojas tiešāk, specifiskāk. Pie jaunajiem tiešās darbības antivirāliem medikamentiem (DAA) pieskaitāmi tādi preparāti kā sofosbuvirs, simeprevirs, daklatasvirs. 2015. gads sola trīs jaunus tiešās darbības antivirālos medikamentus, taču jāņem vērā, ka to cenas ir ievērojami augstākas, salīdzinot ar iepriekš lietotajiem preparātiem. Šobrīd Latvijas pacienti tiek ārstēti ar 14 gadus vecām metodēm. Šo terapiju efektivitāte ir zema, prasa vismaz 2000 eiro lielu pacienta paša ieguldījumu. Izvēloties jaunāku terapijas metodi, efektivitāte ir augstāka, taču pacienta līdzmaksājums – vismaz 10 reižu lielāks.

“Hepatoloģija ir ļoti pamesta nozare Latvijā, jo pie mums mirst 30 un 40-gadīgi pacienti. Kardiologi operē 60-gadīgus pacientus, bet no C hepatīta mirst jauni cilvēki,” uzsvēra Dr.Tolmane.

“Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā C hepatīta zālēm nav 100% komnpensācijas,” pauda Latvijas Hepatīta biedrības pārstāvis Kristaps Kaugurs. Viņš uzskata, ka valstij jārēķina, kā atmaksātos nauda, kas ieguldīta pacientu ārstēšanā. Pacienti dodas ārstēties uz citām valstīm, jo šeit to nevar atļauties. Aptuveni 30% C hepatīta slimnieku pārtrauc terapiju naudas trūkuma dēļ.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pārstāve Dr. Santa Rancāne informēja par C hepatīta inovatīvās terapijas pieejamību pasaulē. Šobrīd “Gilead Science” piedāvā medikamentu sofosbuviru, kas terapijā lietojams kombinācijā ar interferonu. Tā iegādi pacientiem kompensē Dānijā, Norvēģijā, Francijā, Austrijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Spānijā, Skotijā, Kanādā. Otrs, šoruden reģistrēts, “Gilead Science” medikaments ir ledipasvirs / sofosbuvirs, kas ir divu tiešas darbības antivirālo medikamentu kombinācija.

Jauno preparātu izmaksas – dramatiskas

Diskusijā Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks atzina, ka jauno zāļu pieejamības problēma ir aktuāla visā Eiropā un šis jautājums tiek skatīts Eiropas Komisijas līmenī, jo jauno preparātu izmaksas ir dramatiskas. J.Zvejnieks atzīst, ka pacienta dzīvība ir augstu vērtējama, taču rodas jautājums – vai šīs zāles patiesi tā maksā? Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ir paredzēts finansējuma pieaugums C hepatīta ārstēšanai – 4,4 miljoni eiro ik gadu. Zvejnieks ir pārliecināts, ka jāpanāk nepārtraukts finansējuma palielinājums ZIKS, lai varētu ārstēt arvien jaunus pacientus.

I.Kaupere diskusijā pauda, ka svarīga ir ne vien izmaksu efektivitāte, bet arī to ietekme uz valsts budžetu. Viņa skaidroja, ka nosacījumi, saskaņā ar kuriem zāles tiek iekļautas ZIKS, katrā valstī atšķiras. Tās valstis, kas jau vienojušās ar ražotājiem par izdevīgākām cenām, savus instrumentus neatklāj. Zālēm cenas tiek noteiktas, balstoties uz bagāto valstu pirktspēju, taču Latvija nevar tās atļauties. Kamēr Latvijā pietiekamā apjomā netiek maksāti nodokļi, mūsu valsts nav spējīga pirkt medikamentus par tādām cenām, kā Eiropā, norādīja Kaupere.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka uz Latvijas mazo tirgu nekāda ražotāju konkurence, kas varētu samazināt šo zāļu cenas, īsti nesanāks. Zāļu ražotāju pārstāvji gan diskusijā apliecināja, ka farmācijas uzņēmumi meklēs iespējas savas zāles piedāvāt arī Latvijas pacientiem, taču I.Kaupere bilda, ka īpaša interese gan no ražotāju puses nav vērojama.

RAKUS pārstāves norādīja, ka šobrīd viens no piemēriem lietderīgākai līdzekļu izlietošanai – hroniskus alkohola lietotājus nevirza uz ārstēšanu. Pacientam jāparakstās, ka terapijas laikā nelietos alkoholu un narkotiskās vielas, jo tas palēnina un apgrūtina ārstēšanu.

100% kompensācija – būtisks priekšnosacījums efektīvai terapijai

Latvijas Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote atgādināja, ka 100% kompensācijas apjoms zāļu iegādei nodrošinātu to, ka valsts ekonomikā atgriežas veseli, ekonomiski aktīvi cilvēki. “Ja šo cilvēku jāārstē līdz mūža beigām, valstij tas izmaksā dārgāk,” uzsvēra Mengote.

SIFFA valdes priekšsēdētājs Imants Sinka norādīja, ka jau no 2012. gada NVD iesniegti dokumenti par jaunu zāļu iekļaušanu ZIKS, kuras varētu nodrošināt 60-70% efektivitāti C hepatīta slimnieku ārstēšanā, taču pagaidām šīs zāles sarakstā nav iekļautas. Viņš gan arī atzina, ka būtisks priekšnosacījums efektīvai terapijai ir 100% kompensācija.

Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) valdes loceklis Jānis Siliņš pauda, ka asociācija noteikti atbalsta jaunās terapijas, taču šobrīd par soli pozitīvā virzienā var uzskatīt cenu samazinājumu vismaz viena ražotāja piedāvātajiem medikamentiem, kas ZIKS ietvaros ļaus ārstēt vairāk pacientu.

LĀB prezidents P.Apinis diskusijas noslēgumā atzina, ka risinājums jārod, tāpēc LĀB lems par savas pozīcijas formulēšanu tālakai rīcībai šajā jomā.

 

Elīna Badune