Šajā mēnesī portālā publicējam farmaceites Vitas Meškauskas rakstu sēriju par kļūdām, kas saistītas ar zāļu izsniegšanu, un Latvijas aptieku farmaceitu aptauju, cerot, ka tas rosinās kolēģus būt savstarpēji atklātiem par kļūdām, meklēt veidus, kā dalīties ar šādu informāciju, un tā veicināt zāļu drošību. Materia Medica 2020. gada decembra numurā Melburnas (Austrālija) slimnīcas vadošā farmaceite Linda Graudiņa dalījusies pieredzē par slimnīcas ... Lasīt tālāk »
Speciālista viedoklis
Gremošanas trakta saslimšanas – iemesli jāmeklē gan vēderā, gan “galvā”
Vemšana, slikta dūša, smaguma sajūta vēdera augšdaļā, atraugas, ātra pilnuma sajūta un barības vada dedzināšana var liecināt par dažādām gremošanas trakta saslimšanām, un viena no populārākajām mūsdienu saslimšanām ir dispepsija. Šo slimību noteikti var definēt kā vienu no modernā dzīvesveida negatīvajām blaknēm, kuras iemesli ne vienmēr ir meklējami tikai vēderā, bet arī “galvā”. Pētījumi liecina, ka ar dispepsiju saskaras liela ... Lasīt tālāk »
Hroniska idiopātiska aizcietējuma farmakoterapija
Hronisks aizcietējums ir nozīmīgs traucējums, kas var radikāli pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti. Hronisks idiopātisks aizcietējums ir funkcionāla aizcietējuma veids, kad aizcietējums rodas spontāni un kam nav identificējama iemesla vai saistītas slimības (1). No hroniska idiopātiska aizcietējuma visvairāk cieš vecāki cilvēki un sievietes. Galvenie riska faktori ir: mazkaloriju diēta; mazkustīgs dzīvesveids un mazs šķiedrvielu un ūdens patēriņš; nespēja vai nevēlēšanās kontrolēt ... Lasīt tālāk »
Vulvovaginālas kandidozes un tās recidivējošas formas ārstēšana
Vulvovaginālā kandidoze (VVK), ko galvenokārt izraisa Candida albicans, ir izplatīta maksts infekcija, kura vismaz vienu reizi dzīves laikā skar līdz 75% sieviešu reproduktīvā vecumā. Nereti VVK vairākkārt atkārtojas, radot recidivējošu vulvovaginālu kandidozi (RVVK). Pacienšu izglītošana un atbilstoša pretsēnīšu līdzekļu izvēle var novērst RVVK attīstību, kā arī mazināt rezistences iespēju. Candida, sēnīte no askusēņu (Ascomycota) nodalījuma, kolonizē elpceļus, uroģenitālo, kuņģa un ... Lasīt tālāk »
Izbaudīt dzīvi arī vecumdienās jeb kas jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt
Informāciju sagatavojusi Dr. med. Viktorija Ķēniņa, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore. Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne ... Lasīt tālāk »
Dzelzs deficīts bez anēmijas
Dzelzs deficīts bez anēmijas ir pietiekami izplatīts. Pacienti var sūdzēties par neizskaidrojamiem, nespecifiskiem simptomiem. Laboratoriski asins parauga izmeklējumi parasti uzrāda zemu feritīna un transferīna piesātinājumu ar normālu hemoglobīna koncentrāciju. Vienmēr jācenšas noteikt un ārstēt patieso dzelzs deficīta cēloni. Līdz šim gūti ierobežoti pierādījumi par dzelzs ordinēšanu cilvēkiem, kam nav anēmijas. Ja konstatēts dzelzs deficīts, vairumam cilvēku tiek ieteikti perorāli lietojami ... Lasīt tālāk »
Labās dabas vielas saaukstēšanās periodā
Rudens un ziemas periodam raksturīga augšējo elpceļu vīrusu cirkulācija. Kad salīstam lietū un nonākam vējā, kad laiks kļūst aukstāks un gadās nosalt, novājinātā imūnsistēma atver durvis vīrusu ienākšanai mūsu organismā. Taču daba ir ļoti bagāta un piedāvā savas veltes izmantot mūsu atveseļošanai. Labās dabas vielas zāļu ražotāji jau ilgstoši izmanto savu preparātu radīšanā. Visvieglāk izslimojamie un populārākie ir koronavīrusi un ... Lasīt tālāk »
Kā līdzēt pret klepu
Klepus var būt saaukstēšanās vīrusslimību, elpceļu bakteriālas infekcijas vai gripas gadījumā. Tas rodas nevis pašā slimības sākumā, bet 2 – 3 dienas pēc saaukstēšanās vai gripas sākuma. Klepus, kas ilgst visu dienu, parasti mēdz būt akūtu augšējo elpceļu vīrusslimību (laringīta, traheīta, bronhīta, gripas, garā klepus) gadījumā. Savukārt klepus no rīta parasti rodas hroniska bronhīta, bronhektāzes, plaušu abscesa gadījumā. Nakts klepus ... Lasīt tālāk »
Īstais un neīstais kanēlis virtuvē un medicīnā
Lai arī ar kanēļmaizītēm varam mieloties kaut vai ik dienu, kanēlis vislabāk iederas Ziemassvētku smaržu kompozīcijā. Kanēlis uzmundrina, sasilda un ir veselīgs, un tieši tas aukstā laikā mums visvairāk ir vajadzīgs. Kanēļkoki (Cinnamomum) ir lauru dzimtas (Lauraceae) mūžzaļi koki vai krūmi ar aromātiskām lapām un mizu. Ģintī ir aptuveni 300 sugu, kas aug Ziemeļ- un Dienvidamerikas, Āfrikas, Āzijas, Okeānijas un ... Lasīt tālāk »
Pret bezmiegu var palīdzēt melatonīns
Melatonīns ir hormons, kuru smadzenēs izstrādā epifīze un kura struktūra ir līdzīga serotonīnam. Tas piedalās citu hormonu regulācijas procesā, kā arī nodrošina dabisku un regulāru miega un nomoda ciklu 24 stundu periodā. Šis ritms ir kā diennakts iekšējais pulkstenis, kas nosaka, kad indivīdam doties gulēt un kad atkal celties. Kad ir diennakts tumšais laiks, epifīze ražo vairāk melatonīna, bet dienas ... Lasīt tālāk »